Aivars Ustups

Kopš 2008. gada tiek nosaukts Latvijas gada ģeoloģiskais objekts. Daudzi vēl atceras, ka pirmās bija Neļķu klintis Mazsalacā. Gada ģeoloģiskā objekta noteikšanu tad  aizsāka Latvijas Petroglifu centrs (LPC), kas tajā laikā faktiski bija vienīgā sabiedriskā organizācija Latvijā, kura nodarbojās ar ģeoloģijas jautājumiem un tās popularizēšanu. Kopš tā laika nominācija apceļojusi vai visu Latviju.

Kā informē Latvijas Entomoloģijas biedrības (LEB) prezidents VOLDEMĀRS SPUŅĢIS, titulu «Gada kukainis 2015» ir ieguvis lielais mārsilu zilenītis (Phengaris arion), kurš pārstāv Eiropā aizsargājamu dienas tauriņu sugu, jo tās populācijas lielums turpina sarukt. Zilenītis apdzīvo tādus aizsargājamus biotopus kā pelēkās kāpas, smiltāju zālājus, virsājus ar mārsiliem. Ja biotopā atrodams zilenītis, tad tas liecina par kopīgo biotopa sugu daudzveidību. Latvijā tauriņš sastopams galvenokārt Piejūras zemienē, taču ir ziņas par tā atrašanu iekšzemē.

«Kas pagājušajā gadā novadā izdevās labi?» ar šādu jautājumu sāku sarunu ar Beverīnas novada domes priekšsēdētāju CILDU PURGALI.

Aizvadītajā gadā arvien jūtamākas mūsu reģionā bija Vidzemes Augstskolas (ViA) aktivitātes, veidojot sadarbību ar uzņēmējiem un pašvaldībām, lai izzinātu reģiona vajadzības un attiecīgi veidotu savas studiju programmas, veiktu lietišķos pētījumus, kā arī veicinātu studentu iesaisti praktiskajā darbībā. Viens no šādiem aizsākumiem ir arī gada nogalē Vidzemes Augstskolas rektora Gata Krūmiņa un SIA «ZAAO» reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra «Daibe» vadītāja Ģirta Kuplā  parakstītais līgums par augstskolas un ZAAO sadarbību sabiedrības izglītošanā vides jautājumos.

Kad Ziemassvētku vecītis, kurš dzīvojot ziemeļos, ar ragavās jūgtiem ziemeļbriežiem ved dāvanas lieliem un maziem, bieži fotogrāfijās vai filmās aizmugurē blāzmo ziemeļblāzma.

Novadā līdz 2015. gada 9. janvārim ir izsludināta publiskā apspriešana par administratīvo teritoriju robežu grozīšanu starp Beverīnas novada pašvaldību un Valmieras pilsētas pašvaldību. Šajā sakarā — daži viedokļi.

Pa iestaigātu taku

Teciņus gar Dzirnavezeriņu no tirgus mājā nāk Anita. Sapirkusies reņģes. Tā pavairāk: gan cepšanai, gan marinēšanai, un arī kaķim iznākšot. Tik svaigas kā tirgū Valmierā nekur nevarot dabūt. Tādēļ, kā naudiņa atļaujot, viņa pēc reņģēm uz tirgu prom. Agris nāk nesteidzīgi, kā pats saka, brīžiem dabu baudot un atpūšoties. Viņam gājiens uz tirgu esot nopietna procedūra, vismaz divas reizes nedēļā — ceturtdienās un sestdienās. Darbadienā  tādēļ, ka tad kaut ko lētāk var nopirkt, bet sestdienā piedāvājums lielāks.  Kioskos, kuros tirgojas firmas vai arī redzams, ka pārdevējs pats nav savas preces saimnieks, gan cenas stāvot nemainīgas.

Jādomā, kā palīdzēt pavadīt ziemu tām spārnotajām dzīvībiņām, kuras uz siltām zemēm nav aizlidojušas, bet palikušas uzticīgas savam mežam, parkam vai augļu dārzam. Atcerēsimies, ka putni var pārciest pat pamatīgu aukstumu, ja vien tiem ir pietiekami daudz barības. Taču vēl vairāk atcerēsimies putnu piebarošanas svētāko principu: ja piebarot esam sākuši jau rudenī, tas ir jāturpina visu ziemu!

Novada Goda nosaukumu «Beverīnas Lepnums» — par aktīvu radošu darbību kultūras mantojuma saglabāšanā un novada vārda popularizēšanu valstī — šogad valsts svētkos saņēma Trikātas kultūras nama tautas mūzikas kapela «Abulmalas burlakas».

Beverīnas novada pašvaldības pasākumā Trikātā par godu Latvijas valsts proklamēšanas 96. gadadienai tika pasniegti arī Atzinības un Pateicības raksti.

«Endzele»

Jau apmēram 10 gadus Jeros interešu grupā «Endzele» darbojas pagasta un daži Rūjienas dabas izzināšanā, tūrismā un novadpētniecībā ieinteresētie  — gan  pieaugušie, gan pamatskolas vecāko klašu audzēkņi, arī nu jau citur mācīties  aizgājušie. Pērn viņiem radās doma iemācīties arī uzrakstīt projektu, lai ieceru īstenošanai iegūtu finansējumu. Lielisku iespēju šajā ziņā piedāvājis Rūjienas novada pašvaldības sadarbībā ar Nīderlandes KNHM izsludinātais konkurss «Iedzīvotāji veido savu vidi». Jau  pirmais mēģinājums — pieteikums izveidot  kultūrvēsturisko izziņas taku pie Oļas upes — izrādījās veiksmīgs. Projekts guva atbalstu. Ir arī jāatgādina konkursa noteikumi: līdzekļi tiek iedoti vien materiālu iegādei, bet  darbi  jāveic saviem spēkiem, bez samaksas.

Siltās dienas ne viens vien valmierietis sāk, vispirms aizstaigājot līdz tirgum. Bet Andri satiku, jau mājās nākot. Nopircis tomātus, gan par 2 eiro kilogramā, gan par 1,50. Tikpat svaigus kā vasarā. Jau 20 gadus uz tirgu kā rīta krosā dodoties. Pārdevēji tur zināmi, varot orientēties, ko katrs piedāvājis jau vakar un nav pārdevis, kam no svešuma vesta, kam vietējā prece.