Aivars Ustups

Pēc pērkona ducinājuma un nelielā nakts lietutiņa arī Valmieras tirgū vakar bija atgriezies svaigums. Gan  dārzu, druvu un mežu labumu piedāvātāji plašāk savu  atvedumu vai atnesumu bija izlikuši, gan valmierieši nesteidzīgāk pie tirgus galdiem piestāja. Kā vieni, tā otri atzina, ka salīdzinājumā ar svelmainajām dienām, kad ciešama tirgošanās izdevusies vien rīta agrumā, nu jau viss atkal notiekot pareizi. Bet daždien bijis pat tā, ka uz tirgu atvestie zaļumi, lai kā ēnā turēti un ar ūdeni šļakstīti, ap pusdienas laiku jau vai par zāļu tēju bijuši jāpārdod.

Nesen stāstīju par Staiceles dzelzs avotiem, kurus Ziemeļvidzemes Ģeoparks un tā vadītājs rūjienietis Dainis Ozols izraudzījies par 2015. Gada ģeovietu. Šos avotus un to tuvumā esošās takas, kas ved pie interesantiem akmeņiem un smilšu iežu atsegumiem, jau daudzi tūristi iekļāvuši savos šīs vasaras maršrutos.

Pirms «Dabas koncertzāles» Drusku kalnā, kur mūzikā un tekstos izdzīvoja pļavas dedestiņas stāstu,  apmeklētājiem bija iespēja vairākas stundas pavadīt vismaz 20 izziņas un radošajās laboratorijās. Tajās zinātnieki, dažādu prasmju pratēji stāstīja par dabisko pļavu bagātībām.

Par vairumu 2015. gada Dabas simbolu jau rakstījām. Kad klāt ir sēņošanas laiks, nu atgādināšu, ka Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2015 ir izraudzījusies lielo pergamentsēni (Phlebiopsis gigantea (Fr.) Jülich).

Šogad līdzās citiem dabas gada simboliem, ko noteic biologi, ir nosaukta arī Gada dzīvotne. Šajā godā ir celta dabiskā pļava ar bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. Tādēļ nebija šaubu, ka «pēdējā laikā visbaudāmākajam muzikālajam priekšnesumam», kā par to var lasīt neskaitāmās atsauksmēs, «Dabas koncertzālei» šovasar bija jānotiek tieši dabiskajā pļavā.

Vasaras vidū un siltumā Valmieras tirgū lielos lietussargus steiguši nomainīt saulessargi. Daži no tiem ir košāki, bet citi — tie paši, nu vien pretsaules vajadzībai. Dažā svaigā tējas piedāvājumā ir pārtapuši savītušie Jāņu un Pēteru kroņi, taču svaigu ziedu piedāvājums joprojām ir liels. Tā Agita no Jaunraunas puses stāsta, ka vēl daudzi turpina pirkt podu puķes, pat steidz stādīšanai atraitnītes iegādāties.  Viņas piedāvājumā ir krāšņas gazānijas par 70 centiem podiņā.

Ar dabas draugu tūkstošu piepulcinājumu, zinātnieku atgādinājumu par dabas vērtībām, mūziķu, gaismas un kustību mākslinieku priekšnesumiem Rūšu pļavās Engures novadā un Drusku kalnā Alūksnes novadā, cildinot dabiskās pļavas un tās iemītnieci dedestiņu, savu 10. dzimšanas dienu vērienīgi pirms Līgo svētkiem atzīmēja «Dabas koncertzāle».

Gluži kā krāšņā aplenkumā Valmieras tirgum vakar no visām pusēm bija pietuvojušās (arī plača vidū jau izlūkos iespraukušās) pļavu, meža un ezermalu puķes, brīdinot,  ka  nedēļas nogalē  te galvenā valdīšana būs jāņuzālēm.  Gods  mūspuses  savvaļas ziedu vācējām, ka nevienā buntē vai vainagā aizsargājamos ziedus — naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužkurpītes, pļavas silpurenes, jumstiņu gladiolas, dzeltenās kurpītes, bezdelīgactiņas  un citas — nemanīju. Toties daža zāļu sieva jau paguvusi uz tirgu  meža zemenes atnest. Neviens nešaubās, ka tās varētu  būt no tālām zemēm vestas, tādēļ, tikko uz galda izliktas, nopirktas par 5 eiro litrā. Ātri izķertas arī pirmās gailenītes.

J. Endzelīna Kauguru pamatskolas matemātikas skolotājai EDĪTEI PUĶĪTEI pedagoģiskais stāžs sniedzas pāri jau četriem gadu desmitiem, no tiem Kauguros — 32.

Aizvadītajā sestdienā J. Endzelīna Kauguru pamatskolā dzīves turpmākos ceļos  vadīja  92. izlaiduma absolventus.

Vakar, dodoties uz Valmieras tirgu, bija pat bažas, ka šoreiz iznāks garas sarunas, ko un kur trešdienas naktī Latvijas rekordu salna nokodusi. Izrādījās, ka mūspusē tikpat kā nekā. Viena Alma, rīta agrumā uz tirgošanos braukdama, baltu sarmojumu manījusi pļavā Limbažu ceļa malā. Vēl versijā — viena tante teica —  kāds zināja teikt par salnu Naukšēnu  pusē, cits —  aiz Mazsalacas.

Vērīgākie braucēji, kas Valmierai tuvojas no Cēsu puses, iespējams, ir pamanījuši, ka pie zīmes, kur sākas Beverīnas novads, kāds ir sakopis ābeles.

Jau 10 gadus Latvijas zinātnieki nosaka dabas simbolus dzīvotnēs, kurām vēlas pievērst pastiprinātu uzmanību. Kopš 2008. gada pēc Daiņa Ozola un citu ģeologu ierosinājuma tiek nosaukti arī gada ģeoloģiskie objekti, no kuriem pirmās šo godu izpelnījās Neļķu klintis pie Mazsalacas. Pērn ģeologi aicināja nopietnāk iepazīt   Korkuļu ūdensrijējus Jaunjelgavas novadā.

Pēc publikācijām par Valmieras tirgū pamanīto saņēmu dažu bargu pieprasījumu mazāk rakstīt par puķēm vai redīsiem, bet nesaudzīgi vērsties pret šajā tirgū it kā esošajām kliedzošajām nepareizībām. Netikdams  skaidrībā, ar ko pareizs tirgus atšķiras no nepareiza un vai pareiza tirgošanās vispār vairs ir tirgus, meklēju atbildi  gudros rakstos. Tā internetā atradu 71371 mācību  materiālu par tirgu, par  gudru, arī viltīgu   tirgošanos.  Kamēr visus tos neizpētīšu, pat nemēģināšu Valmieras tirgus nepareizības izvērtēt un lūdzu pieprasītājus pagaidām doties... smaržīgās dillēs.

Ir cilvēki, kuri arī aizejot  paliek. Ne vien laika biedru atmiņā, bet arī ar sava mūža    paliekošu devumu vietā, kur strādājis. Pirms gadiem Valmierā vienam no viszinošākajiem ārstiem Valdim Kantānam tāds devums mūsu pilsētai  neapšaubāmi ir tas, ka viņš — daudzu valmieriešu  iemīļots —  bija savulaik  arī    viens no  galvenajiem Valmieras jaunās slimnīcas (tagadējās Vidzemes) darba aizsācējiem.  Kā savā nozarē —  gastroentereoloģijā —  tolaik vienu no viszinošākajiem  speciālistiem  pēc klīniskās slimnīcas  «Gaiļezers»  izveides Valdi aicina darbā uz turieni, taču saikni ar kolēģiem, arī draugiem, pat kādreizējiem pacientiem Valmierā viņš nezaudēja.