Reiz kāds dziļi sirdī par kaut ko aizvainotais, gribēdams tīri latviski nolamāt sabiedrībā augsti godātu personu, publiskā vietā tai uzjautājis: «Vai jūs neesat liels cūka?» Uzrunātais pārskaities un steidzis jautātāju tiesā iesūdzēt par goda aizskaršanu. Taču tur iesūdzētais attaisnojies: «Kāda tur goda aizskaršana, vai tad pajautāt vairs nedrīkst? Būtu kungs atbildējis, ka viņš nav cūka, mēs katrs paliktu ar savu godu.»
Trešdien Valmieras integrētajā bibliotēkā notika Sergeja Moreino vadītās literāro tekstu tulkošanas meistardarbnīcas «Valmieras perfomance» noslēguma pasākums. Šo meistardarbnīcu ieinteresētajiem (bija pieteikušies 8) no Valmieras un citām Vidzemes vietām bibliotēka bija sagādājusi sadarbībā ar Europe Direct informācijas centru Valmierā, kas sniedza finansiālu atbalstu.
Lai arī daži teic, ka pārāk pakļaujamies ES un Briseles ierēdņu dažādajām prasībām, septembri par vislabākās pārtikas mēnesi latvieši ir uzskatījuši jau gadsimtiem. Tādēļ vakar pārdevēji un pircēji Valmieras tirgū septembra izsludināšanu par starptautisko bioloģiskās pārtikas mēnesi atzina kā par nelielu humora piedevu pietiekami nopietnajam rudens ražas laikam.
Arī es jubilejās esmu saņēmis apsveikumus no nepazīstamām personām un nobrīnījies, kur tās dzimšanas datumu uzzinājušas. Atbilde gan nav tālu jāmeklē, jo mūsu dati tiek pieprasīti daudzviet: sākot ar ar nodokļu maksātāju reģistru un beidzot ar policijas sastādīto administratīvo protokolu par saulespuķu sēkliņu spļaudīšanu pašvaldības pagalmā. Galvenais ziņotājs par mūsu galvenajiem datiem ir personas kods. Šajā vienpadsmit ciparu virknē pirmie seši cipari norāda dzimšanas datumu, mēnesi, gadu. Arī 7. skaitlim aiz svītriņas ir vēstījums — 0 stāsta, ka starp mums ir vēl kāds 19. gadsimtā dzimušais, 1 norāda uz 20., bet 2 uz 21. gadsimtu.
«Ziemeļvidzemes rezervāts acīmredzot patiešām ir īpaša vieta dabai draudzīgiem cilvēkiem, ja esam šeit sapulcējušies tik kuplā skaitā,» secināja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciāliste Ivita Ģērmane, Salacgrīvā dabas izglītības centrā «Ziemeļvidzeme» sagaidot UNESCO Asociēto skolu projekta semināra un nevalstisko organizāciju foruma dalībniekus. Tās dienas pamattēma, kas caurvija gan runas, darbošanos radošās darbnīcās, diskusijas, gan iepazīšanos ar dabas izglītības centru, — «Mācīšanās un mācīšana ilgtspējīgai nākotnei: vides izglītība sabiedrības attīstībai un personības pilnveidei».
Apdomāties tādās reizēs laika tikpat kā nav. Ir jābūt tevī jau no nezin kā ieaudzinātai apņēmībai — palīdzēt, glābt nelaimē iekļuvušo. Tu uzdrošinies mesties ugunī un iznes no mājas bērnu, tu steidz pie slīkstošā un centies viņu vismaz noturēt virs ūdens, kamēr citi nāk palīgā, tu pagūsti no grāvī ieskrējušas automašīnas izraut pie stūres sēdošo, pirms mašīna uzliesmo...
Sēdē, kad par kandidātu novada domes priekšsēdētāja amatam tika nosaukts SANDRIS BRĀLĒNS, viņš minēja prioritātes, kādās iecerējis novadu attīstīt: sadarbība ar Valmieru; dienestu rīcības koordinēšana; patstāvība pagastiem; latviskā dzīvesziņa. Šoreiz par katru no iecerēm izvērstāk.
Nosarkstošais rudens šajās atkal saulainajās dienās tirgū ierodas ar sārtām ogām. Vislielākais šobrīd ir brūkleņu piedāvājums ar pat diezgan atšķirīgu cenu uz attālākiem galdiem. Kamēr vairums prasa 1,50 eiro pa brūkleņu litru (dažviet manīju pat cenu zīmi ar 1,70 eiro, bet varot kaulēties), Ritma nolaidusi uz 1 eiro. Lai nu citi neņemot ļaunā, bet vīrs Agris aizvedis uz tādu mežu, kur salasījuši sešus spaiņus. Ritma pati vismaz četrus, bet vīrs vien divus un arī tad pukstējis, ka muguru vairs nevar atliekt. Kad nu tāds daudzums, bez zemākās cenas neizpārdošot. Bet brūklenes svaigas, var tiešām ticēt, ka vien iepriekšējā dienā lasītas.
Daudzās Eiropas valstīs jau agrāk konstatēta parastā oša (Fraxinus excelsior) un radniecīgā šaurlapu oša (Fraxinus angustifolia) audžu bojāeja, nu tā atnākusi arī līdz Latvijai.
Šī pie mums jau tik diezgan drēgnā nedēļa politiskajā klimatā solās būt viena no karstākajām visā Eiropas Savienības (ES) pastāvēšanā. Proti, ir paredzēts, ka rīt, 9. septembrī, pirmo reizi kopš ievēlēšanas Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teiks runu Eiropas Parlamentam.
Nākamā gada budžeta sakarā ministri daudzkārt apgalvo, ka, lai nu kam, bet drošībai nauda noteikti būšot. Netiek gan teikts, no kuras puses mūsu katra drošībai lielākie apdraudējumi gaidāmi: no ārienes vai tepat no valsts iekšienes. Pēc ziņām par domstarpībām, pat ārkārtējām pretrunām Ventspilī starp minerālmēslojuma pārkraušanas termināla a/s «Kālija Parks» īpašnieku jaunajām iecerēm un iedzīvotāju intereses aizstāvošo pilsētas pašvaldību rodas iespaids, ka pašlaik vismaz ventspilnieki lielāko drošības apdraudējumu saredz tieši savā pilsētā. Tas te samilst ar vilcienu vagonos šurp vestajiem un pēc tam kuģos pārkrautajiem minerālmēsliem — amonija nitrātu. Kamēr, cik atveda, tikpat tūdaļ projām aizveda, varētu teikt, pārāk lielam satraukumam nebija pamata. Bet nu parādījusies ideja līdz pat 400000 tonnu šīs vielas īslaicīgi uzglabāt noliktavās.
Jaunais mācību gads ir pienācis arī pie «Vecupīšu» sliekšņa Kocēnu novadā, kur jau vairākus gadus mājo Dabas izglītības centrs. Par šogad iespēto un jaunākajiem piedāvājumiem jautāju šī centra dabas izglītības darba speciālistei BAIBAI LĪVIŅAI – JAROHOVIČAI.
Gluži kā uz teijāteru skatuvēm, kur savus uznācienus sagaida kā galvenie varoņi, tā otrā plāna aktieri, nu arī tirgū diži uznāk saules smaidus iekrājušie āboli, sārtu brūklenīšu pavadībā. To cenas šobrīd svārstīgi taustošas. Tā lētākus ābolus varot nopirkt, kad iepriekšējā dienā niknāks vējš purinājis, jo bezlietus laikā, ilgi nepadzērušās, ābeles steidzot no augļiem atvadīties.
Šī vasara neierastāku izjūtu cienītājiem piedāvā ne vienu vien citus gadus nepieejamu iespēju. Piemēram, šobrīd ūdens līmenis Gaujā ir tik sekls, ka var izbrist cauri vai visai pilsētai, pat neizkāpjot no upes. Viendien arī es bridu no Vanšu tilta pret straumi augšup līdz pat Stāvo krastu krācītēm. Ne jau gluži tāpat, bet kaut vai gribētos atrast vizuļus un citus mānekļus, ko pavasara pusē Gaujā spiningojot pie baļķēniem un čakārņiem esmu atstājis. Brienot dažus pat atradu. Gan ne savējos, bet citu pazaudētos...
Vakar parādījās ziņa, ka atbilstoši «DNB Latvijas barometrs» pētījumiem augustā ļoti strauji pieaudzis iedzīvotāju optimisms. Pat dažiem vienmēr visu apšaubošajiem un neapmierinātībā ņurdošajiem būs pārsteigums, ka īpaši optimisms ir pieaudzis par patreizējās valdības darbu. Nākamā gada budžeta pieņemšanas strīdu paplosītā, daždien it kā uz krišanas robežas jau balansējošā valdība iedzīvotāju vērtējuma indeksa skalā ir atzīta par pieciem punktiem labāka, nekā tā mums visiem šķita pirms mēneša, kad strīdiņi par nākamā budžeta naudas dalīšanu vēl nebija sākušies un viss šķita daudz stabilāks un rāmāks. Iespējams, ka vērtējumu pozitīvi ir ietekmējusi nevis valdība kopumā, bet strīdīgie, prasīgie ministri. Gribas taču ticēt, ka viņi strīdas nevis savā, bet mūsu labā un no viņu prasīguma arī mums kaut kas vairāk tiks.
Sestdienā Beverīnas novadā tika sasaukta domes ārkārtas sēde. To atklāja domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Melngāršs (vēlētāju apvienība «Kaugurieši»). Darba kārtībā viņš pieteica divus jautājumus: 1. Par Cildas Purgales atcelšanu no domes priekšsēdētājas amata. 2. Beverīnas novada domes priekšsēdētāja vēlēšanas.
Kalnam, kas Kauguru pagastā slejas vecupju ielokā netālu no Miegupes ietekas Gaujā, ir īpašs, pat šodien līdz galam neizzināts liktenis. Vieta, kura pirms gadu tūkstošiem šajā apkaimē bija visvairāk apdzīvota, vēlāk gan uzblāzmoja spoži, gan tikpat kā zuda vēstures ceļu līkločos.
Pieci Beverīnas novada domes deputāti (Romāns Vaščenko no apvienības «Savieši», Māris Zvirbulis no «Beverīnas spēks», Uldis Podnieks no «Beverīnas spēks», Mārtiņš Ābele no «Vienoti Beverīnai» un Sandris Brālēns no «Beverīnas spēks») parakstījuši iesniegumu, kurā ierosina lemt par Cildas Purgales atcelšanu no Beverīnas novada domes priekšsēdētājas amata.
Valdību veidojošās partijas ir sākušas knapināt nākamā gada budžeta kontūras. Vajadzību, kā vienmēr, ir milzums, bet nauda to apmierināšanai vēl jāsameklē. Lai arī budžeta darba grupas sanāksmes nu jau notiek katru dienu, pagaidām stabilākie rādītāji, kas iezīmē nākamo budžetu, ir vien trīs skaitļi: iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme vismaz 3% apmērā, 2% inflācija un tikai 1% budžeta deficīts no IKP.
Beverīnas novada Kauguru pagastā ir uzsākta Eiropas Savienības nozīmes biotopu apsekošana. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā to veic sertificēti eksperti. Lai skaidrotu zemes īpašniekam šādas apsekošanas nepieciešamību, ieguvumus un arī iespējamos saimnieciskās darbības ierobežojumus, DAP speciālisti vakar viņus aicināja uz tikšanos Mūrmuižā, Pagastmājā. Uzreiz jāteic, ka ieinteresēto bija ļoti maz.