Grib radīt savu
Valmieras muzejs Mākslas dienu zīmē aicināja interesentus uz akciju «Radi savu mākslas darbu!».
Antra Lāce
Dzejnieks un senie raksti
«Paldies par brīnišķīgajiem vakariem Valmieras bibliotēkā un iespēju satikties ar izcilām personībām, un mēģināt tvert to, ko viņi zina, vēsta, par dvēseles dziļuma un plašuma vairošanu.» «Jādomā, cik bagāti topam, ja Dieva doto bagātību neturam pie sevis, bet tajā dalāmies.» Tādus atzinības vārdus klausītāji veltīja projekta «Radošo sapņu forums bibliotēkā» noslēgumam, kad ar valmieriešiem tikās dzejnieks Uldis Bērziņš sarunā par mūsdienīgo pasaules skatījumu caur senajiem rakstiem.
Dot iespēju visiem
ANDREJS GLUHOVS, Valmieras 2. vidusskolas direktors. Mācību iestādei ir vairākas struktūrvienības, viena no tām — vakarskola.
Kustībā un acīm vaļā
«Es dodos pēc emocijām un izjūtām, pēc pārdzīvojuma, lai būtu ar sevi un dabu,» tā par ceļojumu cauri vairākām Eiropas valstīm saka brenguliete Santa Paegle.
VNF: gads labai lietai
Vakar Valmieras novada fonda padome vērtēja aizvadītā gada darbu, grozīja fonda statūtus un lēma par padomes sastāva pārmaiņām.
Dziedinātāja Brigita
Valmierā (un ne tikai) viņu zina gan kā kādreiz populārās «Kveldes» solisti, gan kā stikla šķiedras rūpnīcas folkloras ansambļa «Daina» dvēseli, gan vēl nesen — senioru kopas «Dore» vadītāju, vairākus gadus arī Rencēnu pagastā viņa vadījusi dziesmu draugu kopu «Dedzieda». BRIGITAS PUNKSTIŅAS kuplajā jubilejā par viņu stāsta kādreizējās dziedātājas, ar kurām kopā, kā smejies, sāls puds apēsts.
Rozes diena Valmierā
Otrdien Europe Direct informācijas centra un Zonta kluba sadarbībā iezīmējās Rozes diena, kas Valmierā jau desmito gadu saistās ar Starptautisko sieviešu dienu.
Ražas diena priekšpavasarī
Valmieras novada fonda draugi, atbalstīto projektu īstenotāji un Ziedotāju kluba dalībnieki nedēļas nogalē Viesturskolā kopīgi atskatījās uz fonda desmitajā gadā paveikto.
Bērnības pilsēta — dabiska, skaista un harmoniska
Piektdien solītajā vizītē Valmierā aizsardzības ministru Raimondu Bergmani visticamāk pavadīs ministra biroja vadītāja IEVA JIRGENSONE, kādreizējā Valmieras meitene.
Mieram nav mūžīgas garantijas
Reti kāds televīzijas šovs vai filma rada tik lielu spriedzi Latvijas sabiedrībā un plašsaziņas telpā kā jau iepriekš pieteiktais britu raidsabiedrības BBC ražojums «World War Three: Inside War Room» (Trešais pasaules karš: komandcentrā), ko LTV1 parādīja aizvadītās nedēļas nogalē. Kopš TV filmas pirmizrādes bija pagājušas tikai divarpus nedēļas, bet kaislības un pretēji viedokļi gaisā virmoja jau krietni pirms piektdienas vakara, jo savs viedoklis par to bija ne vien cilvēkiem, kas to bija jau paspējuši noskatīties BBC otrajā kanālā, gan tiem, kuri paļāvās uz citu pausto: filma ir par to, kā Krievija iebrūk Latgalē. Neizbrīna, ka šādā situācijā publiski, nosūtot atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, pret demonstrāciju sabiedriskajā televīzijā asi iebilda Latvijas austrumdaļas pašvaldību vadītāji no Daugavpils līdz Krāslavai, norādot, ka tā ir «absolūta dokumentāli mākslinieciska provokācija pret Latgales iedzīvotājiem, visasākajā veidā aizskarot reģionā dzīvojošo latviešu, krievu, poļu, baltkrievu, lietuviešu un citu tautību patriotiskās jūtas un viszemiskākajā formā nepelnīti pretnostatot mūs pārējai Latvijai, Eiropai un pasaulei».
Mans personiskais svētceļojums
Pa Svētā Jēkaba ceļu (Camino de Santiago) ik gadu svētceļotāju pulki dodas uz iespējamo apustuļa Jēkaba atdusas vietu Spānijā, Santjago de Kompostelas katedrālē. Tas nav gluži ikdienišķs pārgājiens, ko vienvasar veica Valmieras integrētās bibliotēkas reģionālā mācību centra vadītāja SVETLANA SPRŪŽA. Pa Svētā Jēkaba ceļu soļojuši simtiem tūkstošu cilvēku, arī latvieši, bet īpašu niansi piešķir fakts, ka trauslā Svetlana to izgāja vienatnē.
Šīgada pirmā ziemeļblāzma
Otrdienas vakarā un naktī uz trešdienu arī Latvijā bija redzama ziemeļblāzma. Interesantajam dabas starojumam netrūka vērotāju gan starp pētniekiem, gan fotogrāfiem. Kāvus jau vairākus gadus mūspusē iemūžina burtniecietis Jānis Šatrovskis.
Pati dārgākā manta
Kādreiz viens gudrs latvietis teicis: ja jaunība zinātu, bet vecums varētu! Vieda doma, bet pie tās vai līdzīgas laikam gan katram pašam jānonāk. Lielākoties tad, kad tā pirmā, t.i., jaunība, jau ne vairs pirmā svaiguma. Līdz ar to arī atziņa, ka nekas nav dārgāks par Laiku.
Par dzīvi, dzeju un teātri
Dzejnieks VALDIS RŪJA nupat pārkāpis 88 gadu slieksni.