Vētra un bezvējš vienlaikus
Valmieras integrētās bibliotēkas lasītava otrdienas pievakarē knapi spēja uzņemt visus atnācējus, kuri gribēja pabūt kopā ar Dainu Sirmo viņas dzejoļu grāmatas Dievaines atvēršanas svētkos.
Valmieras integrētās bibliotēkas lasītava otrdienas pievakarē knapi spēja uzņemt visus atnācējus, kuri gribēja pabūt kopā ar Dainu Sirmo viņas dzejoļu grāmatas Dievaines atvēršanas svētkos.
Galerijā Laipa Valmierā iepazīstami krāšņi un interesanti darbi mākslinieces Ievas Markēvičas Carukas personālizstādē Kvintesence.
Valmieras bibliotēkas direktores vietniece VITA ZIEDIŅA ar grāmatu kopā ir visu savu apzināto dzīvi, no kuras liela daļa ir saistīta ar mūsu pilsētu. Novembrī skaļi un priecīgi izskanēja pēdējā laika iedvesmojošākais notikums šajā kolektīvā — mūsu grāmatu krātuves desmitgades svētki.
Marikas Eglītes foto
Valmierā noslēgusies Tūrisma informācijas centra, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novada kopīgi rīkotā akcija «Simtgades dārgumi».
Valmieras muzejā kopš aizvadītās nedēļas nogales skatāma brīnišķīga izstāde «Mana tautastērpa ceļš». Tie ir dziļi personiski stāsti par tērpu, ko godam nes valkātāji — no valsts amatpersonām līdz audējām un rokdarbniecēm.
Diktāts, ko var rakstīt ieinteresēti ļaudis ne tikai Latvijā, bet arī visā plašajā pasaulē, jau trešo gadu ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums, lai dotu iespēju ikvienam novērtēt savas zināšanas pareizrakstībā un interpunkcijā. Kā jau ziņojām, Valmiera sestdien bija viena no dažām pilsētām ārpus Rīgas, kur tas bija iespējams klātienē.
Nebija adatai kur nokrist: Ievas Lapiņas-Strazdītes personālizstādes atklāšana piektdien Valmieras muzejā bija uzrunājusi daudzus interesentus.
Kādreizējā valmieriete LINDA STRODE pēc 4. vidusskolas (tagad Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas) un Jāņmuižas lauksaimniecības skolas Universitātē kļuvusi par bioloģi, nu jau ar maģistra grādu un darbu Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, viņai ir vairākas populārzinātniskas publikācijas Latvijas žurnālos. Man vienmēr licies, ka biologi tāpat kā ģeogrāfi Latvijā ir tāda īpaša ļaužu šķira, kas ar savu profesiju tik ļoti saaug vienā, ka apkārtējiem atliek tikai apbrīnot: laimīgi cilvēki! Linda noteikti ir viena no tādiem. Nu jau otro rudeni viņa kaut ko meklē mūspuses purvos, nepārstāj joprojām par tiem sajūsmināties, ar aizrautību stāsta, meklē atkal — un atrod. Jā, dzērvenes arī...
Vakar Valmieras muzejs un erudīti pētnieki, kas jau gadiem ilgi kopj novadpētniecības lauku, pulcēja interesentus no visas Vidzemes.
Pēdējā jaukās atvasaras dienā daba ļāva ciemiņiem no Vācijas kopā ar valmieriešiem izdarīt labu darbu: iestādīt sīpolpuķes Vecpuišu parka apstādījumos.
Septembris Latvijā ir dzejas laiks, un mūspusē to iezīmēja Dzejas dienu noslēgums.
Dikļu muižas kalpotājam Jānim bijis tikai septiņpadsmit, kad vācu teātrī redzētās Šillera lugas «Laupītāji» izrādes iespaidā viņš iejūsmināts sācis to pārtulkot latviski, visticamāk pat nezinādams, cik šis solis nozīmīgs dzimstošajai latviešu kultūrai: 1818. gadā muižas rijā (pēc citiem avotiem — šķūnī) notika pirmā teātra izrāde latviešu valodā. Pats Jānis bijis, kā tagad teiktu, trīs vienā — tulkotājs, režisors un aktieris: tēlojis Kārli Moru, citās lomās iejutušies pārējie muižas ļaudis. Saglabājušās ziņas, ka uzveduma iespaids bijis gana liels, lai toreizējie teātra spēlētāji vēlāk uzvārdu došanas laikā sev izvēlētos izrādes varoņu vārdus (interesanti, kāda izcelsme Peitānu Jāņa uzvārdam?)
Dzeja neiznīkstot. Vakar bija līdzīgi: rīta šaubas par to, vai arī šogad Raiņa dienās izdosies jaukā tradīcija pašiem rakstīt dzejoļus uz asfalta, ap vienpadsmitiem bija izkliedējis vējš un aizdzinis lietus mākoņus projām. Lietus vīriņam neizdevās, toties Valmieras Valsts ģimnāzijas puišiem un meitenēm gan: pilsēta pusdienlaikā bija dzejoļu pilna!
Nedēļas nogalē Eiropas Kultūras mantojuma dienās mūspusē savu bagātību rādīja Kocēnu novads. Rubenes baznīca, viena no Vidzemē senākajām un kultūras apritē zināmākajām, arī šoreiz aicināja pie sevis ļaudis no tuvienes un tālienes, lai atkal godā celtu savu izcilo novadnieku Kristofu Harderu un atzīmētu Rubenes draudzes skolas nozīmi Latvijas kultūrtelpā.
«Stāstīju, ko zinu, mācījos, ko nezinu,» tā Valmierā pazīstamā ainavu dizainere Vineta Radziņa par vienu no šīsvasaras skaistākajiem piedzīvojumiem — nedēļu pasaules latviešu ģimeņu 3x3 nometnē Rūjienā. Vineta vadīja nodarbības ievirzē «Daiļdārzniecība un ainavas veidošana senāk un tagad», un viņas teiktais precīzi atspoguļo 3x3 satvaru: pašiem iegūt kaut ko jaunu un, ja esi tam gatavs, dalīties zināšanās un prasmēs ar citiem.
Šodien Latvijā tūkstošiem bērnu, jauniešu un pedagogu atkal uz jauna mācību gada sliekšņa. Viņu vidū arī divas jaunās skolotājas, kas sāks darbu mūspuses skolās.
Atbalsts, palīdzība un mierinājums. To, kas tik nozīmīgs ir bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības, Latvijā jau divdesmit gadus sniedz SOS ciematu sistēma, kas aizsākās ar Īslīci, bet nu jau apaļus desmit — arī SOS bērnu ciemats Valmierā. Skaistās jubilejas gaisotnē aizvadīta visa iepriekšējā nedēļa, bet piektdien tā noslēdzās ar viesu dienu.
Lielās tūrisma firmas savus piedāvājumus mēdz ietērpt skanīgos vārdos: pārsteidzošā N (reģions, novads), neizzinātā N, neatklātā N un tā tālāk. Latvijas apbraucēju pulciņš, kas kopā turas vairāk nekā 26 (!) gadus, sākumā kā dārzniecības fanu grupa, ar līdzīgiem saukļiem nemētājas, taču konsekventi tos īsteno. Braucienu iedvesmotājai un vadītājai valmierietei Silvijai Volkovai, kas šajā laikā kļuvusi par zinošu un populāru gidi, tas ir nozīmīgākais ikvasaras notikums. Braucam turp, kur tūristu mazāk, — apmēram tā. Sākotnējā ideja dzimusi vēl pirms administratīvās reformas: secīgi iepazīt visus 26 Latvijas rajonus. Bet kas tev deva: vienā reizē to nepacelsi! Viss turpinās, un šovasar tika izzināta Jēkabpils apkārtne.
Pusdienlaikā ņem līdzi interesantas grāmatas, nāc uz Hanzas namiņu pie Valmieras muzeja un iemaini tās pret citu atnestajām grāmatām! Ienāc un uzzini, kā tas viss notiek, — tā aicināja Valmieras bibliotēka viņnedēļ.
Pasaules latviešu ģimeņu kustības 3x3 nometnē šovasar domubiedrus — vairākus simtus dalībnieku — pirmoreiz uzņem mūsu Rūjiena. Tāpat kā Vaidava tālajā 1984. gadā, kā Naukšēni un vairākkārt Mazsalaca. Lai apjaustu šīs kustības spēku, der ieskatīties skaitļos: no 1981. līdz pagājušā gada rudenim notikušas vairāk nekā divsimt nometnes, tajās piedalījušies gandrīz 34 tūkstoši dalībnieku. 3x3 notiek daudzās pasaules valstīs, kur dzīvo latvieši, piemēram, šogad ASV, Lielbritānijā un Īrijā, bijušas Austrālijā.