Antra Lāce

Septembrī turpinās Dzejas dienas. Tās jau izskanējušas vairākos novados mūspusē, Valmierā — nedēļas nogalē.

Raiņa gads pērn izskanēja ar daudziem pasākumiem, publikācijām presē, rosību skolās un bibliotēkās. Tomēr tas ir aizgājis, cita starpā atstādams arī pa jautājumam: kas no tā paliek, kad putas noplok un kopotie raksti atkal rātni iegūluši plauktos, necerot uz biežu pieskaršanos?

12. Saeimas deputāts, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs JĀNIS UPENIEKS ar sievu Santu un meitiņu Beāti joprojām dzīvo Valmierā, lai gan strādā Rīgā un uz darbu bieži brauc kopā ar kādreizējo pilsētas mēru Inesi Boķi. Kad piedzima Beāte, ģimenē atzīts, ka bērnam šeit ir vislabāk.  Te arī Jāņa mīļā Viesturskola.

Ne mēs pirmie, ne pēdējie, kas vai ik vasaru Latgales savdabīgajā skaistumā izvēdina ziemas putekļus no plaušām un priecājas par dzīvīgo Mātes Dabas spēku. Pēdējos gados arī daļa no kādreiz daudzinātajiem baltajiem lielceļiem tikuši pie melnā seguma, ir komfortablāk un vienlaikus tā kā skumjāk: ceļš lielisks, tikai braucēju ik gadu mazāk...

Jauko meiteni, kas viņnedēļ iepriecināja tulkotāju meistardarbnīcas «Valmieras performance 2016» dalībniekus ar Karela Čapeka smieklīgi nopietnajiem dialogiem pašas tulkojumā, nevarēja nepamanīt — gan dzīvespriecīgā smaida un atraktīvā lasījuma, gan neparastās izvēles dēļ. Kāpēc Rūjienas meitenei Annai Paulai Gruzdiņai vajadzīgs tieši Čapeks? Varbūt pēctecība — kaut kāds sakars ar kādreizējās rūjienietes dzejnieces Martas Grimmas darbu, tulkojot latviski no čehu valodas?

Kultūras menedžmentu studējis pieredzējis tulkotājs, trešā kursa studente, filoloģijas maģistrs un angļu valodas pasniedzējs, lietišķa ierēdne valsts dienestā, teksta skaistuma apburta bibliotekāre — kas vieno šos darba pienākumos un gados tik dažādos cilvēkus, lai vairākas atkal jaukās augusta dienas pavadītu kopā Valmierā?

Kaut kādas izjūtas, ieraugot uzrakstu «Pierobežas zona», ir katram un visticamāk atšķirīgas. Vienvasar, dzīvojoties gar Krievzemes rietumu malu, interese jaucās ar tādu neskaidru satraukumu, robežsargus ieraugot. Šoreiz viņus patiesībā nemanījām (viņi mūs gan varbūt), bet īpatnējas nojautas bija, viendien dzirdot: re, tur tās mājas jau ir Baltkrievijā, nākamajā dienā: pārbrien upītei, būsi Lietuvā. Kopā ņemot, tā ir pierobeža tālākajā Daugavpils novada nostūrī, Latvijas dienvidu galā.

Burtu buršana un kopā likšana — skan labi. Vakar Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas darbinieki, mazie bērni un vairāki suņi bija apmetušies zālītē pie bibliotēkas.

Vitāla sieviete ar stipro Māras vārdu. Šķiet, MĀRA GRĀVELE gan pati nes enerģiju, gan spēj dot to citiem. Sibīrijas rūdījums? Iespējams, bet ne mazāk — interese par dzīvi. Dzīvot ir skaisti, viņa saka.

Kārlienas pagalma svētki sestdien mākslas galerijā «Laipa» noslēdzās ar Valmieras akvarelistu un grafiķu izstādes atklāšanu.

Piektdiena Ministru prezidentam Mārim Kučinskim bija ne tikai Latvijas IV Olimpiādes atklāšanas, bet arī Valmieras ciemu diena.

Šodien Valmieras centrā kādā reprezentablā namā ir mazi un sirsnīgi svētki. Pilsētas dzimtsarakstu nodaļas sienas pie svinībām radušas, te satecējis kopā daudzu ģimeņu prieks, bet šoreiz tas ir jauks brīdis pašiem vien: lai gan visas Latvijas valsts dzimtsarakstu nodaļu sistēmas 95. jubileja jau nosvinēta Rīgā, Valmieras nodaļas dzimšanas diena ir šodien.

Šonedēļ, mākslas galerijas «Laipa» iedvesmoti un vasarīgi košā laika svētīti, Valmierā strādā mākslinieki — akvarelistu un grafiķu plenēra dalībnieki.

Pieminot 75. gadskārtu kopš 1941. gada 14. jūnija izsūtīšanas, Valmieras muzejā tikās Sibīrijas ceļus izgājušie, arhīvu un muzeja darbinieki.

Pirmo Mazsalacas novada svētku organizatori cer, ka tie izdosies, iedzīvosies un kļūs par tradīciju. Sēļu pagastā tie skanēs divas dienas un sāksies jau šovakar.

Muzeju nakts zīmē Valmierā apmeklētājus līdz vēlam vakaram priecēja arī mākslas galerija «Laipa» Stacijas ielā.

Saproti laika garu un izmanto iespējas! — ar tādu aicinošu moto nesen sevi pieteica Valmieras integrētās bibliotēkas komanda divos starptautiskos projektos. Uzstādījumi bija gana ambiciozi. Pirmajā («Future Literacy Net»), kas pērn noslēdzās, — veicināt sadarbību un līdzdalību kopienā, tuvināt nevalstiskās organizācijas un publiskās bibliotēkas, izveidot starptautisko sadarbības tīklu;  otrajā («CreaDream Forum in Library») paaugstināt vietējās sabiedrības kompetenču līmeni un  veicināt laikmetīgās kultūras izpratni sabiedrībā. Par pēdējo viena no projekta dalībniecēm — zonālā arhīva vecākā eksperte Māra Stabrovska — sajūsmināta saka: tā bija brīnišķīga iespēja mums visiem, un esmu laimīga, ka piedalījos! Līdzīgas atsauksmes dzirdēju vairākkārt.

Valmieras novada fondā apzināti šīgada pirmā konkursa potenciāli atbalstāmie projekti.