Antra Lāce

Valmieras muzejā sestdien atklāja divas interesantas izstādes.

"Esmu tatāriete no Baškīrijas," par sevi saka mazsalaciete FANŪZA GRĪNVALDE. Uz Latviju pirms daudziem gadiem viņu atvedusi mīlestība: latviešu puisis Guntars tumšacaino meiteni ieraudzīja Sibīrijā, kur bija aizbraucis ar ceļazīmi pēc dienesta armijā. Vēlāk teicis: braucu meklēt tēvu, bet atradu tevi.

Mākslas galerijā «Laipa» Valmierā kopš aizvadītās nedēļas nogales var iepazīt savdabīgās mākslinieces Janas Nastevičas darbus izstādē «Saldā dzīve».

Kas ir lielākais, ar ko vari lepoties?Skatoties, kurā jomā… Ja par vēsturi, tad — esmu sagatavojis publicēšanai Visvalža Lāča “Latviešu tautas un zemes vēsturi”divos sējumos. Tā tapa ilgā procesā, iespējams, tādēļ kaut kāda kļūda varbūt palikusi neizķerta, tomēr kopējais ieguvums, manuprāt, no tā ir liels. Un, protams, Historia.lv ne mazāk.  Mans projekts no A līdz Z ir Voldemāra Dāvida  Baloža brošūras “Jumeras leja un viņas ievērojamas vietas”atkārtots izdevums ar attēlu pielikumu un komentāriem.

Piektdien jau trešo reizi Valmieras muzejs aicināja Latvijas jaunos vēsturniekus uz zinātniskajiem lasījumiem mūsu pilsētā.

Pasaules latviešu ģimeņu saieta 3x3 šīsvasaras pirmais cēliens izskanējis — pirmo reizi Rūjienā, jo nometnes organizēšanu uzņēmās rūjienieši Sannija un Madars Kalniņi.

Nav zemes stūrīša vairs Eiropā,

kas būtu

tik dziļi kultivēts, ar vēsturi tā saistīts,

kā Itālija ir.

Valmieras muzejā vakar pulcējās jaunie vēsturnieki, lai zinātniskajos lasījumos vētītu savu un kolēģu paveikto Latvijas vēstures pētniecībā. Tā bija jau otrā šāda konference Valmierā, uzsverot starpdisciplināros pētījumus.

Par lasīšanu un tās paradumiem izvaicāju cilvēku, kam grāmata bijusi blakus visu mūžu, — Valmieras integrētās bibliotēkas direktora vietnieci VITU ZIEDIŅU.

Janvārī apkopoti pagājušā gada otrajā Valmieras novada fonda projektu konkursā iesniegtie pieteikumi.

SABĪNES PITURAS gleznas vēl dažas dienas var aplūkot Kultūras centrā.

Kad ārā svilpo vēji un cilvēka izturību pārbauda sals, ir īstais laiks brīvākā brīdī pavērt durvis, aiz kurām gaida labas lietas — mirkļi izstādēs. Valmierā pašlaik piedāvājums ir, lai gan mākslas mēnesis aprīlis vēl tālu.

Kas ir Kaļadi, — iespējams, nojaušam tikai aptuveni, ja iedomājam mūsu senču «kaladū» ziemas saulgriežu dziesmās. Viņsestdien to varēja izzināt Valmieras muzejā.

Katrs preses izdevums pastāv un attīstās, pateicoties ne vien tā veidotājiem, bet arī lasītājiem, un mūsu Liesma nav izņēmums.

Kultūras centra kamerkora Kaķi divi koncerti svētdien Valmieras muzejā ieskandināja Ziemassvētkus.

Četri brāļi, visi kopā dzied un spēlē orķestrī. Tas bija kaut kas maz redzēts pat tajos gados, kad «dzīvā» mūzika publiskās ballēs un mājas viesībās nebija retums. Miglavi — Argods, Paulis, Edvīns un Valdis — Rūjienas pusē bija visai populāri. Pa reizei piesaistot kādu no tuviniekiem, mazais un sirsnīgais orķestris spēlēja uz nebēdu. Muzicēja arī Ingas Utenas televīzijas «Spietā» dziedošo ģimeņu konkurencē, Mazsalacā ieguva pirmo vietu un piedalījās finālā Rīgā, kur vietas gan vairs nedalīja.

Sabiedrībā atzīta, prestiža un sirsnīga akcija ir ikgadējais pasākums Latvijas lepnums, ko jau divpadsmito reizi organizē laikraksts Diena un TV3. Arī šoreiz tajā iesaistījušies cilvēki mūsu novados, izsakot atzinību tiem, kas vairojuši labo, iedvesmojot citus, dodot cerību vai palīdzot kādam nelaimē.

Zinātniskajos lasījumos Valmieras muzejā pulcējās Latvijas jaunie vēsturnieki.

Valmieras puika no Krāču kakta, kam Gauja dzīvē un sirdī visu mūžu, lai gan redzēti augsti kalni un daudz straujākas upes. Vīrs, kurš ilgus gadus turējis rūpi par dzimto pilsētu, bet domājis un rīkojies pa savam. Reti kad dzīvē runāju, arhitekts ANDRIS SKALĪTIS kā atvainodamies bilst.

Akciju sabiedrībā Latvijas Valsts meži AIGARS DUDELIS ir viens no spices vīriem — Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs, bet viņa cilvēciskais pamats bijis Valmierā (un Norvēģijā, un apkārtnes mežos).