Darbu sācis sociālais uzņēmums
Valmierā durvis vērusi «Čaklās bites bode», kurā katram pilsētas iedzīvotājam un ciemiņam ir iespēja izdarīt sociāli atbildīgus pirkumus.
Valmierā durvis vērusi «Čaklās bites bode», kurā katram pilsētas iedzīvotājam un ciemiņam ir iespēja izdarīt sociāli atbildīgus pirkumus.
Šogad fonds «Sibīrijas bērni» mudināja ceļā doties tos latviešus, kuru vecāki izsūtījuma laiku pavadīja blakus Amūrai. Tolaik ļoti jaunā pilsētā, kuru pa daļai izsūtītie arī būvēja – Blagoveščenskā.
Valmierā iepretim pārbūvē pašlaik esošajam Jāņa Daliņa stadionam, Atpūtas parkā, pagājušās nedēļas nogalē tika iestādīta spēcīgu ozolu audze.
Smilšu kastes, bērnu rotaļu laukumi, vistu būdas, malkas šķūņi, vasaras namiņi un mazmājiņas – tā ir tikai daļa no sortimenta, ko ražo Mazsalacas pusē.
Sēļu muižā noticis pašsacerētās mūzikas un dzejas festivāls «Dzejas dienu kārtainā ābolmaize».
Aizvadītajā piektdienā notika tradicionālās riteņbraukšanas sacensības «Mazsalacas aplis 2018».
Valmieras SOS bērnu ciematā kopš augusta vidus darbojas divi centri, kuros strādājošie speciālisti ir gatavi atbalstīt vidzemnieku ģimenes.
Valmierā notikušas 11. starptautiskās sacensības «Mēs varam». Sporta spēlēs piedalījās bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām.
Iespējams, ka viss ir pareizi un cilvēkam, kurš maksā nodokļus, ik mēnesi savā naudas maciņā neto ieliekot vismaz par ceturtdaļu mazāk nekā tie, kuri atalgojumu saņem aploksnēs, tagad pienākas pilnāks medicīnas pakalpojumu grozs, kuru nodrošina valsts. Un tiem, kuri tad solidāri šos nodokļus nemaksā, ar laiku kādi 20 eiro mēnesī būtu jāsamaksā par savas veselības apdrošināšanu. Varbūt naudas veselības aprūpes sistēmā kļūtu vairāk, varbūt kvotas lielākas, rindas mazākas.
Šovakar Rihards Rudāks atkal būs uz Valmieras teātra skatuves. Viņš kārtējo reizi rakstīs «Mīlestības testamentu», un skatītājus viņam izdosies pārsteigt un iepriecināt. Mūsu teātrī Rihards strādā 53. sezonu, bet par būšanu uz skatuves viņš domājis jau bērnībā, pa Neretas pļavām skrienot.
Daudzbērnu mammas, bez darba palikušie, cilvēki ar īpašām vajadzībām, seniori pirmspensijas un pensijas vecumā, kuri prot un vēlas radoši izpausties, varēs sadarboties ar sociālo uzņēmumu.
Ne katrā valstī ir vieta, kurā kaut reizi dzīvē ir vērts pabūt. Gan ticīgie, gan neticīgie par šādu vietu Latvijā nosaukuši Aglonas baziliku un tās apkārtni.
Dāliju audzētāja un selekcionāre Rita Zaļā Valmieras 735. dzimšanas dienas gadā sagatavojusi īpašu dāvanu – izveidojusi jaunu dāliju šķirni, kas nosaukta Valmieras vārdā.
«Ko darīt pēc skolas?» — atbildi uz šo jautājumu meklē skolēni un viņu vecāki. Pirmdien pie Valmieras Kultūras centra informatīvā pasākumā stāstīja un rādīja, cik daudz interešu izglītības iespēju piedāvā mācību iestādes Valmierā.
Ik reizi, kad Saeimā sākas diskusijas par to, vai kalendārā iekļaut vēl kādu dienu, kuru iezīmēt sarkanā krāsā, vai vienkārši kādu īpašu iemeslu dēļ izsludināt valstī brīvdienu, sākas diskusijas, cik lielus zaudējumus šī brīvlaišana nesīs ekonomikai. Vai, cik un vai tiešām dubultā maksās darba devējs tiem, kas šajās izsludinātajās brīvdienās strādās.
Daudz smaidu, ziedu, pa kādam balonam un apsveikuma runai, jaunajam mācību gadam sākoties.
«Zaļā skola», kas līdz šim darbojās kā Jelgavā dibinātās Lazdiņas privātās pamatskolas «Punktiņš» struktūrvienība Valmierā, šajā mācību gadā ir citā statusā: izveidota Valmieras «Zaļā skola». Saruna ar skolas direktori LIGIJU FRIŠFELDI.
Pēc divu gadu ilgiem meklējumiem SIA «Mazsalacas slimnīca» vadībai ir izdevies atrast jauno speciālistu— stomatologu, kurš pašlaik katru piektdienu, bet vēlāk, iespējams, arī biežāk ir gatavs ārstēt zobus mazajiem un lielajiem novadniekiem.
Novada kultūras dzīves notikumu kalendārs ir pārpilns. Tas ir bagātīgs vasarā un tāds būs arī rudenī.
Ikdienā domāt par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem, kuri mīt sociālās aprūpes centros, par bērniem, kam ir smagi funkcionāli traucējumi, un viņu vecākiem — tas nav viegli, bet ļoti vajadzīgi. Ne tikai domāt par šīm mērķgrupām, bet darīt visu, lai cilvēku dzīve kļūtu labāka, — tāds, ļoti vienkāršoti formulējot, ir deinstitucionalizācijas plāna mērķis. Deinstitucionalizācija ir jēdziens, kas ne vien mēlei liek mežģīties, tas vingrina arī prātu, sirdsapziņu, liek mainīt attieksmi, jo deinstitucionalizācija nozīmē: dzīvot saliedētā sabiedrībā. Lai nebūtu — viņi un mēs, bet savējie raibā pulkā.