Darīt labu vajag katru dienu. Labdarības akcijas gan populārākas kļūst Ziemassvētku laikā, taču viena no tām — «Zvaigzne austrumos» — aizsāksies 1. novembrī, un tajā aicināts iesaistīties ikviens, kam rūp to bērnu dzīve, kas kļuvuši par kara bēgļiem.
Lustīgi rudens saulgriežus jeb Miķeļdienu svin pilsētā un novados. Bērni bērnu dārzos, lauku ļaudis pagastu centros, iepērkoties dažādos tirdziņos.
Smiltenietis Aigars Lauzis četros gados, braucot ar riteni, pabijis lielākajā daļā pasaules. Viņš ne tikai ceļojis, bet arī radoši darbojies savā profesijā.
Ik pa laikam tiek vētīts un pētīts, kāda ir «zaļā koridora» atdeve. Jāatgādina, ka tā nosauca valsts apmaksātu procesu, kad pacienti, kuru ģimenes ārstam ir aizdomas par iespējamu onkoloģisku saslimšanu, pāris nedēļu laikā tiek uz konsultāciju pie speciālista un tālāku izmeklēšanu Rīgā.
«Mana pasaule vērās caur Norvēģiju un norvēģu valodu. Jā, to var nosaukt par apsēstību vai par jebko, bet tā vienkārši kļuva par daļu no manas dzīves,» saka skolotāja Sanda Deisone, kura jau 25 gadus māca norvēģu valodu Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā un neslēpj, ka norvēģu valodas zināšanas viņai dāvājušas simtiem jaunu iespēju, kā iepazīt sevi, cilvēkus un dzīvi. Arī saviem skolēniem viņa ne tikai māca svešvalodu, bet ģimnāzistus arī iepazīstina ar ziemeļnieku plašo pasaules redzējumu.
Vai Austrumeiropa tik tiešām ir vecās Eiropas produktu izgāztuve? Vai tas ir iespējams, ka labi pazīstamu zīmolu pārtikas un citas preces var atšķirties pēc garšas un sastāva atkarībā no tā, kur zīmola produkts ražots: Vācijā vai Polijā? Līdz šim uz šiem jautājumiem apstiprinoši atbildēja produktu, kas sagatavoti pēc atšķirīgas receptūras, pircēji, kuri šad un tad lūdza atvest bērnam kvalitatīvāku zobu pastu no Nīderlandes vai veļas pulveri par to pašu cenu, kāda pie mums no Vācijas, taču pašlaik otršķirības fakts atzīts visaugstākajā līmenī: Eiropas Parlamentā no tribīnes EK prezidents Žans Klods Junkers teicis, ka nedrīkst būt tā, ka ir savienībā valstis, kuru pilsoņi pērk produktus, kuru sastāvā ir mazāk zivju, šokolādes, ka ir normas un regulējumi, kas ražotājam jāievēro jau tagad.
Nupat notiek ķeršanās pie pēdējā salmiņa. Pirms vairāk nekā 10 gadiem demogrāfi zvanīja trauksmes zvanus, ka Latvija piedzīvos iedzīvotāju skaita strauju kritumu — uz dzimstības, mirstības negatīvās bilances, uz emigrācijas rēķina.
Valmieras SOS bērnu ciematā bioloģisko vecāku atstātie bērni ierasti dzīvo ilgi. No bērna kājas līdz pieaugušā briedumam. Šeit veidojas viņu pasaules pamats.
Skolēnu nodarbinātības programmas mērķis ir radīt iespēju apgūt nepieciešamās darba pamatprasmes un iemaņas, iegūt darba pieredzi, lietderīgi pavadot vasaras brīvlaiku.
Biedrība «Ģimenes šūpulis» nedēļas nogalē aicināja uz dārza svētkiem un stāstīja par to, kā gads pagājis mājās, kur atbalstu atrod grūtībās nonākušas grūtnieces un jaunās māmiņas.
Valmieras novada fonda speciāliste INESE BOŠA uzsver, ka ir ļoti daudz lietu, kuras katrs no mums var paveikt vienatnē, taču, viņasprāt, kopības un kopienas sajūtā ir daudz lielāks spēks.
Ņemot vērā, ka periodiski tiek saņemtas ziņas par pirmsskolas vecuma bērnu atrašanos dzīvesvietā vai sabiedriskās vietās bez pieaugušo uzraudzības, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) vērš uzmanību, ka saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto — vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai bērnu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.
Trīs skolēni no Japānas trīs nedēļas pavadījuši Latvijā. Pusaudži uzsver, ka šī viņiem bijusi īpaša vasara.
Valmieras vasaras teātra festivāls noslēdzies. To dēvē par nebijušu notikumu Latvijas kultūras dzīvē.
Vasara ir atvaļinājumu laiks. Kādam tas paiet Eiropā, citam dārzā pie jāņogu krūma, Gaujas krastā. Lielākā atvaļinājuma nozīme- ļaut cilvēka atpūsties, krāt spēkus jaunajam darba cēlienam.
Sarunu valodā ir iegājies: esam maza tauta, dzīvojam valstī, kurā 2 miljoni iedzīvotāju. Skatoties patiesībai acīs, tā tas nav. Pirms dažiem gadiem tika veikta tautas skaitīšana, un divus miljonus vairs nevarēja saskaitīt. Ne jau visa negatīvā statistika uz zemo dzimstību un iedzīvotāju novecošanos norakstāma. Savu artavu pēdējās desmitgadēs devis arī emigrācijas vilnis, kas aiznesis vismaz pārsimt tūkstošus darbā svešās zemēs. Aiznesis tos, kas jauni, kas brieduma gados, un ne jau pie mums, bet ārpusē viņi veido ģimenes, tur dzimst bērni.
Piektdienas pēcpusdienā sākās otrais Valmieras vasaras teātra festivāls, uzsverot, ka šogad tas domāts kā piedzīvojums ģimenēm un bērniem.
«Latvijā sakarā ar deinstitucionalizācijas plānu (DI) aizbildņu institūts vienkārši netiek izmantots, bet tā varētu būt Latvijā plaša sabiedriskā kustība, kur motivēti, interesanti, radoši cilvēki sniedz roku kaut vienam bērnam,» Vidzemes TV pārraidē sacīja audžumamma un Zvannieku māju saimniece Sandra Dzenīte- Cālīte. Viņa lūdza atcerēties, ka audžuģimenes un it īpaši specializētās audžuģimenes, kuras, ievērojot DI plāna noteikumus, tiks apmācītas un organizētas, būs ģimenes, kuras profesionāli darīs savu darbu.
Melleņu un sēņu mežā maz, tāpēc cenas kāpušas debesīs.
Man uz galda ir pāris lasītāju vēstules, un redaktore ir uzklausījusi vēl kādu cilvēku kurš sūdzējies, ka desmitiem reižu mēģināts, bet nav iespējams sazvanīt Vidzemes slimnīcas poliklīnikas reģistratūru.