Konfekšu pušķi un pudeles kleitās
Valmieriete Inga Miķelsone piepildījusi sapni par savu dāvanu darbnīcu
Valmieriete Inga Miķelsone piepildījusi sapni par savu dāvanu darbnīcu
Noslēdzies projekts «Sociālās iekļaušanas atbalsta pasākumi bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti»
Paaudžu saliedēšanās — būtiska gados vecajiem un pavisam mazajiem
Valmieras rajona bērnu un jauniešu invalīdu biedrība «Saulīte», nodibinājums «Fonds «Iespēju tilts»», projekti, kuru galvenais mērķis ir bērnu, pusaudžu un jauniešu ar īpašām vajadzībām dzīves kvalitātes uzlabošana, — valmieriete ZITA GUSTAVSONE ir šo labo darbu un ieceru priekšplānā.
Rudens ziedu, augļu un dārzeņu kompozīcijas rotā bērnudārzus un skolas.
Zemās pensijas nav samērojamas ar dzīves dārdzību.
Sociālā darba veicējiji sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām
Valmieras pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes Ģimenes atbalsta nodaļa uz sarunu par to, kā dažādot pakalpojumu klāstu, kas būtu nepieciešams bērniem, viņu vecākiem, arī audžuvecākiem un aizbildņiem, uz sarunu aicināja nevalstiskās organizācijas (NVO), kuras darbojas Valmierā un kuru galvenā mērķa grupa arī ir bērni un viņu vecāki.
Latgalē ir muzejs, kur aplūkojami mūzikas instrumenti, kas pēdējos 150 gadus spēlēti Latvijā
Akordeoni, ermoņikas, garmoškas, bajāni, kokles, cītaras, cimboles un daudzi citi instrumenti, kurus skāruši tēvutēvu pirksti, apskatāmi Gunāra Igauņa mūzikas instrumentu muzejā.
Latvijas inteliģence un uzņēmēji mudina uzņemties privātas rūpes par bēgļu ģimenēm. Sakot, Latvija ir liela un varena, tauta nebūt nav nabaga, šie ļaudis kā reklāmas rullītī aicina mūs katru aizdomāties: kāda ir mana personiskā nostāja bēgļu jautājumā. Būtībā jau labu laiku ir pavisam greizi sev taujāt: vēlos vai nevēlos, lai citas kultūras, valodas un tradīciju cilvēki ienāk manā zemē (to joprojām dara arī politiķi, un tas ir vēl dubultā muļķīgi), ir jājautā: ko viņi šeit darīs, kāda būs mana personiskā attieksme pret svešo, jutīšu ieinteresētību uzklausīt, būs vēlme atbalstīt vai izturēšos kā pret kaut ko nevajadzīgu, uzspiestu, atbaidošu? Nākamais jautājums — kādi būs pašu bēgļu pienākumi? Vai viņiem no pirmās dienas būs jāmācās valsts valoda, jāinteresējas par darba iespējām, vai bērniem būs obligāta izglītība, kā to nodrošināsim?
Pašvaldību un valsts sniegtais atbalsts sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem — trūkumā nonākušajiem, bez darba palikušajiem — ir makšķere, kas palīdz izkulties no bedres. Tā tam vajadzētu būt, taču, parunājot ar vīriem, kuri, paši būdami kārtīgā žvingulī, azartiski atbalstīja Valmieras maratona dalībniekus, nācās saklausīt: kad naudiņa iekrīt kabatā, tad ejam uz veikalu, kad nav, tad pie draugiem. Galvenais, lai kādam ir apinītis! Bez stiprinātā alus diena nevar ne labi sākties, ne beigties.
Lai bērni, kas paliek bez vecāku gādības, varētu augt ģimeniskā vidē, sabiedrību uzrunā kļūt par audžuvecākiem, aizbildņiem vai adoptētājiem. Nesen Labklājības ministrija izplatīja informāciju, ka šogad pieaug Latvijā adoptēto bērnu skaits, bet audžuģimeņu skaitam reģionos diemžēl ir tendence sarukt.
Skoliņa pašiem mazākajiem — arī tā mēdz saukt Bēbīšu skoliņu, kas jau vairāk nekā 15 gadus darbojas Valmierā, kur bērniņiem — pusgadīgiem un divgadīgiem — pirmā skolotāja ir INESE KRUJĒLE.
Valmierā notika starptautiskās sporta spēles bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām
Spēles ir tradicionālas un šogad kopā pulcēja vairāk nekā 150 dalībnieku no Latvijas un Igaunijas.
Skolā mācīja, ka Blaumaņa Raudupiete ir tik ļauna, ka, vēloties būt Kārļa mīlēta, upurē savu dēlu Matīsiņu. Kļūstot pieaugušam, tu uz šo sievieti jau raugies kā nelaimīgu, pārgurušu, reizē kaislību plosītu sievieti, kura ir dziļi apjukusi un bērnu atstāj novārtā. Neviens jau Raudupieti neattaisno, jo bērna novārtā pamešana, atstumšana ir viens no vardarbības veidiem, kas šajā gadījumā noved pie puišeļa bojāejas, bet savu roku bērnam viņa nepieliek. Viņa ir arī māte, kura pēc bērna nāves pārjautā iekārotajam vīrietim: «Vai tu saproti, ka man tagad ir jāmirst?» Un Blaumaņa Raudupiete metas zem pajūga riteņiem.
Bēgļiem būtu darbs laukos un bērniem vieta skolās
Kamēr valsts vadībā esošie piekrīt vienam bēgļu skaitam un iebilst pret lielāku, pašvaldībās spriež, ka agri vai vēlu, bet bēgļu plūsma būs arī Latvijas realitāte. «Liesma» jau iepriekš vairākiem novadu vadītājiem jautājusi: vai mazajās pašvaldībās ir diskusijas bēgļu lietās? Pašvaldību vadītājiem bija atšķirīgi viedokļi, savējo pauda arī Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sandris Brālēns, uzsverot: «Ir jāapsteidz notikumi un jāvienojas, kā rīkoties, lai izmantotu šos cilvēkus mūsu valsts labā, lai viņu uzņemšana nestu kādu labumu. Beverīnas novadā par šo jautājumu vēl neesam runājuši, bet domāju, ka tas nebūs kategorisks nē.»
Septembra otrajā svētdienā Latvijā atzīmē Tēva dienu
Tā kļūst par labu tradīciju, jo vairākos pasākumos arī šīs nedēļas nogalē tiek pulcinātas kopā ģimenes. Ne tikai mammas, arī tēti atzīst, ka visvairāk ikdienā pietrūkst laika, ko veltīt otram, un brīvo brīžu, ko pabūt kopā ar bērniem. Rīti, īsas brokastis, satikšanās pēc garas darba dienas un brīvdienas ir laimīgie brīži.
Audžuģimeņu Latvijā joprojām trūkst, arī Vidzemē
Roberts ir viens no daudzajiem, skaits ir mainīgs, bet stāsts ir par tūkstošiem bērnu, kas Latvijā paliek un aug bez savu vecāku gādības. Roberts dzimis un audzis sešu bērnu ģimenē, bet tā nu sanācis, ka neviens no viņiem pašu vecākiem nav bijis vajadzīgs. Roberta brāļi un māsas tāpat kā viņš dzīvo audžuģimenē. Viņi ir sadalīti pa vairākām audžuģimenēm. 13 gadus vecais puika spriež, ka beidzot viņam ir ļoti paveicies. Beidzot nozīmē — labu dzīvi pēdējo trīs gadu garumā. Puika bildis: «Kā Sarmīti satiku, tā sajutu, ka viņa ir mana īstā mamma.» Arī Sarmīte, kura kopā ar vīru Valdi reiz lēmuši, ka jāiegūst audžuģimenes statuss, lai palīdzētu kādam bez vecāku rūpēm un mīlestības palikušam bērnam Latvijā, tagad saka — esam satikušies uz mūžu. Viņiem ir pieaugušas meitas, mazbērni un mazais Robis.
Koklei piemīt neierobežotas un neatklātas iespējas
Mazsalaciete IEVA VEIDE no savas koncertkokles izvilina džeza, flamenko ritmus, izspēlē pašas komponētos skaņdarbus. Latviešu tautas instruments ļaujas ķīniešu mūzikas skaņkārtām, franču mūzikas romantikai.
Vidzemes Rehabilitācijas centra (VRC) speciālisti iesaistījās Fizioterapijas dienas norisē.
VRC speciālisti devās uz skolām, darba kolektīviem, rādīja un stāstīja, kā samērā vienkāršu vingrojumu izpilde uzlabo pašsajūtu. Tāpat mudināja izprast, cik nozīmīgi ir laikus meklēt fizioterapeita padomu, apmeklēt konsultācijas, lai neiedzīvotos nopietnākās veselības problēmās.
Veselības ministrijas un Nacionālā Veselības dienesta projektā «E- veselība Latvijā» deviņu gadu laikā ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens pakalpojums joprojām nedarbojas. Zināms, ka veselības nozarē strādājošie jau gadiem ilgojas pēc šīm elektroniskajām iespējām, lai, piemēram, ģimenes ārstam pēc pacientu pieņemšanas vakarā uz māju nebūtu jāstiepj viņu medicīniskās kartes un līdz pusnaktij tās jāaizpilda.