Šo bērnu neaizstāvēja paša vecāki un uzmeta arī valsts — tā par Liepājas tiesas neadekvāto spriedumu pedofilijas lietā izteikusies ne tikai sabiedrība. Neizpratnē ir arī sociālās jomas speciālisti, bērnu interešu aizstāvji, spriežot, ka divu vīriešu nodarījums piecgadīgai meitenītei, vairākkārt veicot netiklas darbības pret viņu, ir nesamērojams ar piemēroto naudas sodu un piespiedu darba stundām.
Rekonstruēts Valmieras tirgus paviljons, turpinās āra nojumju nomaiņa. Tirgotāji un pircēji pacieš neērtības, cerot, ka beidzot varēs lepoties ar vietu, kur strādā un iepērkas.
Novadā ir padomāts par tām jaunajām ģimenēm, kurās vecākiem nav iespējams ilgstoši doties vasaras atvaļinājumā. Līdz šīs nedēļas beigās vasaras bērnudārzs darbojās Mūrmuižā, PII «Pasaciņa», bet no 29. jūlija līdz 21. augustam šo pakalpojumu nodrošinās Brenguļu sākumskola.
Šogad ir laba zemeņu raža un ilgstoši bija arī labs zemeņu laiks. Maz lietus, vairāk saules un vēja. Zemeņu audzētāji saka, ka konkurence ir liela. To izturēt iespējams, piedāvājot garšīgas ogas par labu cenu.
Kaimiņus kopā pulcināja biedrība «Beverīnas amatnieki».
«Tagad ar krīzi ir kļuvis nopietnāk. Sen jau ir krīze, vismaz kopš 2010. gada, bet tagad var just, ka cilvēkiem grūti: darba nav, naudas nav. Pensijas samazinātas, pabalstu apmēri arī. Jau 2004. gadā runāja, ka Grieķijā būs grūti laiki. Toreiz milzīgu naudu iztērēja, lai uzceltu olimpisko spēļu infrastruktūru. Pēc tam jau viss sāka iet uz leju. Situācijā, kāda tā ir pašlaik, bez Eiropas risinājumu nevar būt. Ekonomiku, kāda tā ir pašreizējā stāvoklī, citādāk, kā piekrītot sadarbībai ar ES, nevar izglābt. Vajag lielu naudu,» saka Kosta Hasani, kurš jau septiņus gadus dzīvo Valmierā, strādā par logu meistaru, bet šoreiz ar viņu runājam skaipā, jo Kosta kopā ar sievu Līvu, piecgadīgo Luīzi un septiņus mēnešus veco Henriju Niko padzīvo pie Kostas vecākiem Patrā.
«Grieķi joprojām cer, ka viss būs kārtībā: tiks palīdzēts, tiks nauda iedota. Tā pārliecība, ka Grieķija ir kaut kas īpašs, tautā ir dzīva. Viņiem tiešām Grieķija ir viss: viņi ir vēstures un kultūras veidotāji, tāpēc domā, ka viss notiks, viss būs labi, pārdomās dalās Līga Stiģe-Skafida. «Domāju, ka daudzus arī neinteresē lielā politika: ko dara Ciprs, ko teica Varufakis, viņiem tagad ir svarīgi, lai bankas būtu vaļā, lai kontā būtu pensijas, darba alga, lai varētu to izņemt, iepirkties. Tāpēc ir sajūta, ka ir šī maldīgā eiforija: viss nokārtosies!
Cilvēkiem ar invaliditāti piedāvā dažādot ikdienu, piedaloties radošās nodarbēs. Daudzi saka, ka vēlētos nevis aizrauties ar lietām, apgūstot jaunas prasmes, bet būt pastāvīgi nodarbināti.
Lasītāji bieži teikuši, ka viņi vēlas tās labās ziņas ieraudzīt, bet mediji tik maļ par slikto. Vakar no rīta uzzināju, ka Valmieras glābējsilītē ielikts mazulis. Latvijā kopskaitā jau no 31 bērna, izmantojot šo ceļu, atteikušies vecāki, uzticot savu bērniņu audzināt svešiem cilvēkiem.
«Nododu savu mazulīti Jūsu baby box silītē, jo zinu, ka viņam atradīsies mīloši vecāki, kas par viņu rūpēsies, gādās un mīlēs no visas sirsniņas,» tā rakstījusi mazā puisēna mamma, kura pirmdienas vakarā plkst. 19.50 bērnu ielikusi glābējsilītē, kas atrodas Vidzemes slimnīcas teritorijā. Turpat rakstīts, ka bērniņš dzimis 2. jūlijā. Puika bijis ģērbts tīrās, smaržīgās drēbītēs, balti zaļos adītos zābaciņos. Puika sver 3,5 kilogramus un ir 56 centimetrus garš.
Tas, ka Grieķija nonākusi smagā finanšu un ekonomiskajā situācijā, ir fakts. Tagad fakts ir arī tas, ka referendumā vairāk nekā 60 procenti grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. Kamēr Eiropas valstu finanšu ministri, arī lielvaru — Vācijas un Francijas — galvgalis cepas par to, ko tagad iesākt, kā sarunas tālāk organizēt, grieķu finanšu puika Varufakis ne tikai ar savu motorolleru jau aizbraucis no žurnālistiem, neatbildot ne uz vienu jautājumu, bet arī, pasakot, ka vairs negrib ministrēt, ticis prom no atbildības par to, kas bijis, kas neizdarīts un kas tad būs rītdien.
Lielas puķu dobes mazpilsētas centrā, stādījumi iepretim muzejam un bibliotēkai Mazsalacu dara krāšņāku, acīs krītošāku.
Mazsalacas senioru biedrībā «Atbalss» jaunu ieceru netrūkst.
Kaismīgi laivotāji veido to Latvijas upju topu, kas visvairāk aicina mesties plūdumā, baudot dabu, klusumu un savējo kompāniju.
Piektdienās ir sieviešu pēršanās dienas, bet sestdienās — vīru laiks. Tā rakstīts, reklamējot Mazsalacas pilsētas sabiedriskās pirts pakalpojumus.
Liela daļa pensionāru Latvijā, arī Valmierā, saņem ļoti zemas pensijas. Viņu mēneša ienākumi nepārsniedz 200 eiro. Šo cilvēku skaitā ir arī Valmieras pilsētas pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja DAILE GOBA, kura uzskata, ka liela daļa darba mūžu nostrādājušo valstī būtībā kļuvuši sociāli neaizsargāti. Tāpēc arī Valmierā tika vākti paraksti, lai situācija mainītos.
Vērt dažādas rotas, gatavot vēja zvanus, izmantojot dekupāžas tehniku, vecus traukus padarīt par jauniem iemācījušās tās valmierietes, kas apmeklējušas pilsētas invalīdu biedrības «Atspēriens» radošās darbnīcas.
No vakardienas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par uzturlīdzekļu parādniekiem, norādot nemaksātāja vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu. Jau zināms, ka lielākā daļa nemaksātāju ir vīrieši darbspējīgā vecumā, kuriem pārsvarā gadījumu būtu pienācīgi jāparūpējas par vienu bērnu, taču tas netiek darīts.
Ja Krievija ar ieročiem uzbruktu kādam no NATO biedriem, vai jūsu valstij vajadzētu iet aizstāvēt upuri? Šāds jautājums kādā sociālā aptaujā, kas veikta NATO dalībvalstīs. Eiropas lielvalstu iedzīvotāju lielākā daļa neatbalstītu tautiešu iesaistīšanos karadarbībā. Lielākie pretinieki iespējamajai agresijai būtu Vācija, Francija. Par šā pētījuma patieso mērķi bija daudz runu ne tikai mūsu medijos. Vienkāršajos cilvēkos šī aptauja sakņoja pārliecību, ka būtībā jau daudzu valstu liktenis lielvarām rūp pavisam maz. Saistošāki ir nolikumi un noteikumu punkti, kas reiz rakstīti, kad veidota NATO alianse, kad valstis sāka domāt katra par savu drošību pasaules telpā.
VSAC «Vidzeme» filiālē «Rūja» dzīvo 270 klienti. 15 no viņiem ir Jāņi.
«Liesma» sociālās aprūpes centrā viesojās pirmsjāņu nedēļā. Centra klienti darīja ikdienas darbus. Agris strādāja siltumnīcā, Maiga kopa ponijus, Arnolds baroja kaziņas.