Palīdzības kravas no Zviedrijas vairākkārt gadā dodas uz Latvijas novadiem
«Noteikti ir cilvēki, kuri, paņemot maisiem apģērbu, ietaupa uz mazgāšanas līdzekļiem, bet kurš var pārmest? Tas pulveris jau arī maksā. Ja cilvēkam ir smaga situācija, tad arī tas ir atbalsts,» uzsver ZINTA CIMOŠKO. Viņa jau daudzus gadus ir tas cilvēks, kurš sekmē palīdzības kravu no Zviedrijas nonākšanu pie cilvēkiem īstajā laikā un vietā.
Valmieras pilsētas invalīdu biedrības «Atspēriens» valdes priekšsēdētāja ILGA MAURIŅA mudina priecāties par katru dienu un turēt sevī latvietību. Viņa to iemācījusies un neslēpj, ka ir laimīga, izdzīvojot mirkļus un aizejošo vasaru.
Valmieras pilsētas pašvaldības iestāžu un struktūrvienību reorganizācijas rezultātā izveidota Sociālo lietu pārvalde.
Zinību dienas akcijā «Ēd knašāk — palīdzi brašāk!» iesaistījās vairāk nekā 30 restorāni un kafejnīcas no Rīgas, Jūrmalas, Mārupes un Valmieras.
Vakarrīt modē bija gladiolas, asteres un dālijas.
«Katra diena ir skaista, bet 1. septembris ir vēl īpašāks. Tas ir kāda jauna cēliena sākums,» sacīja ne viens vien valmierietis, kurus vakar uzrunājām tirdziņos un veikalos, kur notika pat liela drūzmēšanās, lai bērni tiktu pie kārotā ziedu sveiciena skolotājiem.
Konfektes un kūkas par akcijas cenu, gluži kā Ziemassvētkus sagaidot, puķu pirkšana nevis gabalā, bet pušķos, gluži kā 8. martā, un daudz jaunu apņemšanos, tāpat kā gadumijā. Tātad šodien ir kārtīga svētku diena. Kalendārā ar sarkanu to neraksta, bet Zinību diena ir ģimenes svētku reize, kad vismaz vakariņās jau visi varētu būt kopā.
Jau 15. gadu Latvijas Bērnu fonda (LBF) Valmieras nodaļa organizēja nometni bērniem ar īpašām vajadzībām. Tajā piedalījās arī bērni no sociālā riska un audžuģimenēm.
Apturēts iepirkums, pārsūdzēts, no jauna izsludināts: šādi dzirdam pamatojam to, kāpēc ieilgst namu, ceļu un tiltu remonti. Pret iepirkumu politiku un noteikumiem nereti iebildušas pašvaldības, paužot, ka nopērkot lētāko ne vienmēr iespējams saņemt labāko pakalpojumu. Tagad bez iepirkuma izsludināšanas netikt ne pie jaunas mēbeles bērnudārzam, ne garšīgākām ēdienreizēm.
Slingu siešanas konsultante Lita Dudele Vidzemes puses jaunajām māmiņām stāsta dažādus slingu stāstus.
Pēc sešiem Amerikā pavadītiem gadiem SŅEŽANA JASE atgriezusies mājās un pašlaik strādā par auklīti Mūrmuižas pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaciņa».
«Jaunpalejās» ir tradīcija rīkot dārza svētkus, tādi notiks arī 15. augustā, un šogad tiem ir īpaša nozīme, jo notiks patvēruma mājas svinīga atvēršana.
Daudzbērnu mammas no visas Latvijas tikās nometnē «Atelpa».
«Iedomājies — kā būtu, ja Tu paņemtu atvaļinājumu, ko piedzīvot «Jaunpalejās» valdošajā mierā. Atjaunojoties koku pavēnī. Neviena nepārtrauktai, putnu treļļu pavadījumā saklausīt sievieti sevī. Rodot laiku sen aizmirstam vaļaspriekam vai beidzot palasīt jau noputējušu romānu. Nekur nesteigties. Un nekavēt. Iespurgties smieklos pavisam sievišķīgās nodarbēs. Piedzīvot sevi. Atelpu. No vissvarīgākajiem pienākumiem, kurus veic ik dienu,» tā bija rakstīts uzaicinājumā dalībai daudzbērnu mammu nometnē Beverīnas novada «Jaunpalejās», un uz šo aicinājumu atsaucās vismaz 15 mammas, kuras audzina trīs un vairāk bērnus.
Daudzbērnu mammas tikās nometnē «Atelpa»
Nometne mammām, kuras audzina trīs un vairāk bērnus, notika Beverīnas novada «Jaunpalejās». Tur sabrauca 15 mammas no visas Latvijas, lai aprunātos, atpūstos, piedalītos radošās darbnīcās, ieklausītos speciālistos. Viņas zīmēja, dejoja, dziedāja. Viņas beidzot domāja par sevi, savām vajadzībām, nevis to, kas nepieciešams bērniem un ģimenei.
«Liesma» uz brīdi gan sievietes atgrieza ikdienā, vaicājot šķietami vienkāršu jautājumu: «Kā daudzbērnu ģimenei Latvijā klājas?» Atbildes bija dažādas. Sievietes vērtēja dzīvi, savas izvēles, līdzcilvēku, valsts un pašvaldības attieksmi pret kuplajām ģimenēm.
Mazsalacas vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā un informātikas skolotāja ZANE LUSTE atvaļinājumu pavada aktīvi. Ģimene dodas tuvākos un tālākos velobraucienos.
«Ja cilvēks ir uzņēmīgs, ja viņam ir mērķis un pa solītim sanāk iet uz priekšu, tad viss notiek, rezultāts rodas,» saka skaņkalniete OĻESJA GENRIHA-KAULIŅA. Jaunā sieviete pirms pāris mēnešiem atvērusi masāžas salonu savās mājās, precizējot: saimniecības ēkā tapis visiem noteikumiem un prasībām atbilstošs salons, kur profesionālu klasisko masāžu var baudīt pieaugušie un arī bērni.
Sēļiem palīdz atdzimt vietējo idejas un strādīgums
«Man ļoti patīk redzēt, kā Sēļi mainās,» saka VIJA KRAUJA. Viņa ir vietējā, kura jau gadiem domā un dara, lai apkārtne ap Sēļu muižu, kas ir arī pagasta centrs, būtu sakopta un ziedoša. Vija nesaka, ka viņa ir dārzniece, jo dzīvē gan bijusi veterinārfeldšere, gan strādājusi pati savā saimniecībā, kopusi lopus. Tagad viņa stāda puķes, rušina dobes, grābj nopļauto zāli vasarā un kritušās lapas rudenī, lai viss būtu kārtīgs un tīrs.
Sēļu pagastā lielākais darba devējs ir SIA «MEFA». Uzņēmumā strādā 30 cilvēku komanda, kas kvalitatīva koka mēbeles ražo Eiropas tirgum. Lielākie gatavās produkcijas pircēji ir Vācija un Francija.
Kopš labdarības akcijas «Kara bērni» sākšanas maijā kopā saziedoti gandrīz 80 tūkstoši eiro. Līdzcilvēki ziedojuši ikdienā un apmeklējot koncertu, kas pirms pāris nedēļām notika Dzintaru koncertzālē. Zināms, ka visi koncerta ienākumi un ziedojumi, kas reģistrēti portālā ziedot.lv, tiks izlietoti Ukrainas kara laikā cietušo bērnu rehabilitācijai Latvijas ārstniecības iestādēs un sanatorijās.
«Rūpes un atbildība par kaut ko fizisku (cilvēkiem, suņiem, kaķiem, zivīm, putniem, dārzu...) mūs piesaista vietai, un es šīs saites esmu uzņēmusies labprātīgi, ar pateicību, un pati tās vēl vairoju, jo to dēļ man tagad ir mīļas mājas šeit Amerikā. Protams, palīdz arī cilvēku labvēlīgā attieksme pret mani. Tas arī ir mans iedzīvošanās noslēpums. Tāpēc man gribētos lūgt latviešiem, lai viesmīlīgi uzņem cilvēkus, kas no sirds grib veidot sev mīļas mājas Latvijā. Labestība vairo labestību. Būtu taču jauki, ja Latvija kļūtu pasaulē pazīstama ar savu labestību, vai ne?» tā bilda valmieriete ILZE BĒRZIŅA (JANSONE), kura jau vairākus gadus kopā ar dēlu Filipu, vīru un savu 15 gadus veco sunenīti Sāru (viņu Ilze kā ģimenes locekli pārveda uz savām jaunajām mājām Ziemeļkarolīnā — I.K.) dzīvo Amerikā, samērā netālu no Atlantijas okeāna piekrastes.
Pirmā nodarbība jau notikusi, un zināms, ka tajā iegūtās prasmes šķitušas noderīgas gan bērniem, gan pieaugušajiem.