Valentīna Brūniņa

Iepriekš «Liesmā» jau bija nedaudz pieminēts nesen Valmieras pašvaldības vadības un iedzīvotāju tikšanās reizē runātais. Šoreiz par vēl dažām, vecām un jaunām, problēmām, kas satrauc  valmieriešus.

Mūspusē, tostarp Kocēnu novadā, ar zirgu sportu un audzēšanu nodarbojas ne viens vien. Kopš bērnības ar šiem skaistajiem dzīvniekiem savu dzīvi saistījis arī valmierietis AIVARS DUKŠTA.

«Kad sākām veidot Rubenes ciematu un veidojās sadarbība ar Rubenes draudzi un mācītāju Arti Eglīti, kurš arī iestājās par to, ka nepieciešams apzināt Rubenes kultūrvēsturiskajā centrā esošās kultūras un vēstures vērtības, uzzinājām, ka tieši Rubenē 1795. gadā izdota pirmā pavārgrāmata latviešu valodā. Sākotnēji gan nebijām īsti pārliecināti, vai tā tiešām ir pirmā, lai gan pats nosaukums ir «Tā pirmā pavāru grāmata» latviešu valodā. Cenšoties tam rast apstiprinājumu, sazinājāmies ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku, kurš apstiprināja faktu, ka pavārgrāmata tiešām Rubenē driķēta. Tagad tas vairs nav apstrīdams,» par unikālā izdevuma saistību ar Kocēnu novadu stāsta pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece EVIJA NAGLE.

Padomju laikos kalpotājus varējām redzēt tikai filmās. Gandrīz vai bija jākaunas, ja sieviete pati nespēja savu māju sakopt. Tagad attieksme pret kāda cita cilvēka algošanu ir mainījusies. Tāpat kā dzīves straujais ritms. Un darbā aizņemtie savu neilgo brīvo laiku vairs nevēlas veltīt grīdas un logu beršanai. Pie tam var sanākt kā kādā TV reklāmā, kurā mātei nav laika ar mazo meitiņu paspēlēties. Bet laiks nemanot paskrien, meita izaugusi liela, viņai jau savas svarīgas darīšanas, tagad viņai nav laika ar māti aprunāties, un viņa tai saka — ej, mazgā savus traukus! Un, ja daudz strādāts, var arī atļauties mājas darbus uzticēt kādam, kam citas iespējas nopelnīt nav.

Otrdien Valmieras integrētās bibliotēkas telpās notika Valmieras pašvaldības vadības un saimniecisko struktūru vadītāju gada sākuma tradicionālā tikšanās ar pilsētas iedzīvotājiem, iepazīstinot viņus ar pagājušajā gadā aizsāktajiem un šogad turpināmajiem, kā arī jauniem projektiem.

Viņnedēļ Valmieras pašvaldības dome apstiprinājusi pašvaldības 2017. gada budžetu. Aizvadītajā piektdienā vietējo masu mediju pārstāvjiem par lielākajiem šim gadam pilsētā ieplānotajiem darbiem stāstīja pašvaldības domes priekšsēdētājs JĀNIS BAIKS.

Brenguļu pagasta «Zarupos», kas atrodas netālu no autotrases, ciemojāmies pie izbijušas pilsētnieces LĀSMAS KIĻUPES, kura nišu savam biznesam veiksmīgi atradusi laukos — ražo sukādes.

Valmieras būvvaldē apkopota statistika par aizvadītā gada būvniecības procesiem pilsētā.

Kopš šī gada janvāra Valmieras pašvaldības policija atrodas jaunās, darbam piemērotākās telpās Purva ielā 12a.

Sirsnīgs, mīļš, maigs, dzīvespriecīgs, gudrs, apķērīgs, paklausīgs. Šim internetā lasāmajam papilonu šķirnes suņu raksturojumam pilnībā piekrīt jaukā tauriņsuņa DINO saimniece — SIA «Austris AG» valdes locekle DACE AMONA.

Nesen «Liesmai» piezvanīja kāda sieviete, kura nonākusi neizpratnē, no Kocēnu pirmsskolas izglītības iestādes «Auseklītis» saņemot rēķinu, kurā uzrādīts parāds — turpat 130 eiro. Izbrīnu šis fakts izraisījis tādēļ, ka dēls dārziņu absolvējis pirms septiņiem gadiem un visu šo laiku nekādu ziņu par parāda esamību nav bijis. Līdzīgā neizpratnē esot nonākuši vēl daži vecāki, tāpēc devos uz Kocēnu pašvaldību, kur skaidrojumu šai situācijai meklēju pie finanšu direktores SVETLANAS GREKAS.

Pirms Kocēnu novada domē pieņemts pašvaldības šī gada budžets, par pērn paveikto un jaunajiem projektiem sarunājos ar domes priekšsēdētāju JĀNI OLMANI.

Arī Valmieras pašvaldībai aiz muguras vēl viens darba gads, un pēc dažām dienām domnieki jau balsos par jauno budžetu.

Pierasts, ka, kādam laikposmam beidzoties, atskatāmies uz noieto ceļu, tāpēc, tiekoties ar Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāju JĀNI BAIKU, šoreiz runājām gan par dažiem pērn pieņemtajiem lēmumiem un to izpildes gaitu, gan par to, kas traucējis strādāt.

«Liesmas» viešņa — VINETA RADZIŅA. Pabeigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežu fakultāti, iegūstot mežsaimniecības maģistra grādu. Zināšanu bagāžu papildinājusi, studējot ekoloģiju, pēc tam arī ainavu dizainu. Daudz ceļo. Publicējusies žurnālos «Dārzs un Drava», «Deko». Kurzemniece. Ieprecējusies Vidzemē, kur viņas vārds nu jau labu laiku skan saistībā ar dažādiem interesantiem vides projektiem.

Jaunieši kādā savas dzīves posmā atļaujas izmēģināt daudz ko tādu, ko varbūt tomēr nevajadzētu. Kaut vai tādēļ, ka vājāka rakstura indivīdus šāda sevis izzināšana un pārbaudīšana var novest uz slidena ceļa. Runa ir par atkarībām, kas ar laiku cilvēku sev pilnībā pakļauj un neatlaiž. Jaunieši un atkarības — par šo sabiedrībai aktuālo tēmu sarunājos ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecāko inspektori, nepilngadīgo lietu inspektori RITU OZARSKU.

«Beidzot sākas ziema, līdz ar to arī papildu rūpes, jo līdz ar problēmām iepirkumu sakarā nav izdevies sakārtot jautājumu par servitūta ceļu tīrīšanu. Tas acīmredzot būs jākārto citādā veidā. Tā ka šogad būs jānodarbojas arī ar lietām, ko neizdevās nokārtot aizvadītajā gadā. Bet saimniecības pārziņi pagastos ir radoši, gan jau arī šo problēmu atrisināsim. Uz saviem darbiniekiem jāpaļaujas, arvien vairāk jāļauj viņiem darboties patstāvīgi, bez bikstīšanas, jo kā gan citādi cilvēkos var rasties radošums, bez kura, īpaši mazajās pašvaldībās, nevar uz priekšu tikt. Nevaram balstīties tikai uz Ministru kabineta noteikumiem un pašvaldības nolikumiem, jādomā pašiem ar savu galvu.

Īstenojot pārbūves projektu, atkal braucama kļuvusi Georga Apiņa ielas daļa, taču vairāki Valmieras iedzīvotāji interesējušies, kas paredzēts pagaidām nesakārtotajā posmā no Beātes ielas augšup uz Maxima. Skaidrību šajā jautājumā ieviesa Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere INESE KOKENBERGA:

Vairākas paaudzes ceļu uz seno Valmieras Valsts ģimnāzijas ēku mērojušas cauri ne mazāk vēsturiskajai — 1933. gadā stādītajai — bērzu alejai. Skolotāja Ineta Amoliņa zināja stāstīt, ka tā stādīta, atsaucoties uz prezidenta Kārļa Ulmaņa aicinājumu Meža dienās stādīt kokus pie savām darba vietām. Skolas ēkai togad palika 30 gadi, un par godu šai jubilejai katrā alejas pusē iestādīja 30 bērzus, kopā 60. Šī bērzu aleja joprojām tiek uzskatīta par šīs mācību iestādes simbolu. Šajās dienās tā diemžēl kļuvusi par dažiem bērziem retāka...

Rubenes baznīcas draudzei nākamais gads saistīsies ar lielām pārmaiņām. Iecerēti divi lieli projekti, no kuriem viens tiks īstenots, otrs, iespējams, aizsākts. Par gaidāmajiem un jau notiekošajiem darbiem stāsta draudzes mācītājs ARTIS EGLĪTIS: