Godināti Kocēnu novada 1991. gada barikāžu dalībnieki
Vakar Kocēnu kultūras namā vairākiem Kocēnu novada 1991. gada barikāžu dalībniekiem tika pasniegti Pateicības raksti.
Vakar Kocēnu kultūras namā vairākiem Kocēnu novada 1991. gada barikāžu dalībniekiem tika pasniegti Pateicības raksti.
Uz lielajām un arī ne tik lielajām šosejām un autoceļiem bieži vien jānovēro bēdīgs skats — brauktuve agra rīta un krēslas stundās kļuvusi par pēdējo dzīves ceļu desmitiem dzīvo radību — varžu, ežu, lapsu, apdzīvotajās vietās arī kaķu un suņu.
Ar «Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja» finansiālu palīdzību 2011. gadā atbalstīta Mācību klases izveide satiksmes noteikumu un citu preventīvu pasākumu apmācībai Vidzemes reģionā. 2012. gada aprīlī «Drošības klase» uz 5. vidusskolas bāzes tika atklāta arī Valmierā.
Demogrāfiskā situācija ir tēma, par kuru pēdējā laikā dažādos mērogos spriests diezgan bieži un daudz. Taču no spriešanas vien bērni nedzimst. Arī no tā, ka mākslinieki no skatuves aicina vairoties Latvijai, ne. Vai šo procesu reāli veicinātu lielāks valsts un pašvaldību atbalsts jaunajām ģimenēm?
Aprīļa beigās biedrības «Labāka rītdiena» sarīkotajā pirmajā senioru skaistuma dienas bezmaksas pasākumā Brenguļu pagasta «Kaimiņos» piedalījās desmit novadnieki pensionāri.
Viss notiek turpat daudzstāvu nama dzīvoklī Kocēnu centrā. Rudenī divas saldētavas pieliktas pilnas ar cidonijām, ziemā tās pa daļām tiek ņemtas ārā un gatavota produkcija.
Šis pavasaris sagādājis un turpina sagādāt pārsteigumus, tomēr ziema ir pārdzīvota.
Trešdien Valmieras vēlēšanu komisija rīkoja izlozi, kurā noskaidroja, kādā secībā (ar kādiem kārtas numuriem) tiks sakārtotas un pašvaldību vēlēšanu dienā — 3. jūnijā — katram vēlētājam izsniegtas vēlēšanu zīmes.
Statistika liecina, ka aizvadītajā gadā par bezvēsts pazudušiem Latvijā izsludināti 900 cilvēki. Tas pēdējos sešos gados ir augstākais šīs bēdīgās statistikas rādītājs. Skaitļi mūsu mazajai Latvijai diezgan iespaidīgi...
Aizvadītajā trešdienā Valmierā konsultācijas dažādos ar cilvēktiesībām saistītos jautājumos sniedza četri Tiesībsarga biroja juristi.
Aktīvi un čakli Lielajā Talkā bijuši Beverīnas novada pagastu ļaudis.
Otrdien Valmieras pilsētas vēlēšanu komisijai tika iesniegts pirmais deputātu kandidātu saraksts 3. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām.
Košs un raibs jau Lieldienu priekšvakarā visus sagaida Valmieras centrs, kurā atkal sasēduši jau pierastie un mazo valmieriešu ar prieku sagaidītie zaķi (to pulciņš šogad pieaudzis), krāsainās olas, pavasara vēstneši putni un Lieldienām tik neatņemamās šūpoles — tās šoreiz pieejamas ne tikai pilsētas centrā, bet izkārtas arī parkos. Izšūposimies kārtīgi, lai vasarā odi nekož!
15. maijā savas pastāvēšanas pirmo gadadienu varēs svinēt Senioru nams «Zilaiskalns», kas kā struktūrvienība tika izveidots pie biedrības «REACH».
Necik daudz laika vairs nav atlicis līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām, un «Liesmas» viesis šīs nedēļas nogalē — Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītājas vietnieks ILMĀRS EGLĪTIS, kurš nu jau vairāk nekā desmit gadus vada Valmieras vēlēšanu komisiju.
Cilvēki, kam vecāki no mazotnes iemācījuši rūpēties par kādu dzīvnieciņu, nespēs sunīti vai kaķīti izmest no mājām.
Labākās tradīcijas ir dzīvīgas — kārtējais pavasaris sācies ar kūlas dedzināšanu. Pirmdien sarunājos ar Beverīnas novada ugunsdzēsēju komandas priekšnieku SERGEJU MELNGĀRŠU. Tobrīd viņš (jācer, ka tā būs arī turpmāk) varēja teikt, ka novadā, tāpat kā pagājušajā gadā, kūlas ugunsgrēki nav bijuši.
18. martā Līvānos notika kustības «Sabiedrība ar dvēseli — Latvija» noslēguma pasākums, uz kuru pulcējās šīs kustības dalībnieki no visas Latvijas.
Ne reizi vien esam aicināti, iepērkoties veikalā vai saņemot kādu pakalpojumu, palūgt čeku (tas neattiecas uz lielveikaliem, kur čeks tiek izsists). Pircējiem šāds ieteikums galvenokārt tādēļ, ka tas mazais papīriņš faktiski arī ir vienīgais dokuments, kuru uzrādot varam pierādīt, ka pirkumu tiešām esam veikuši (reizēs, kad gadījies iegādāties nekvalitatīvu vai bojātu preci).
Tāpat kā daudzi tā laika jaunieši, viņi iepazinās ballē. «Tas bija 1965. gada marts. Brālis pirmo gadu sācis mācīties Medicīnas institūtā un bija atbraucis mājās savā dzimšanas dienā. Vakarā gājām uz kultūras namu. Tur likās tāds kā tukšs un nolēmām braukt uz Kocēnu Brandeli. Pieturā stāvēja ļoti daudz cilvēku, sakāpa pilns mazais rafiņš, visi devāmies uz Brandeli. Bet tur zāle pārpildīta, nevienu vairs nelaiž iekšā.