Otrdien Valmieras pašvaldībā tika prezentēta digitalizācijas un informācijas uzturēšanas sistēma, ko izveidojusi SIA «Cemety». Sistēma izveidota sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldību, kā arī kapsētu apsaimniekošanas speciālistiem un paredzēta gan kapsētu uzturētāju un apsaimniekotāju, gan arī iedzīvoju ērtībai.
Aizvadīts kārtējais Valmieras maratons. Neņemos spriest, kā tā organizatorisko pusi vērtējuši paši skrējēji, toties no vairākiem valmieriešiem nācies dzirdēt viedokli, ka transporta satiksmes organizācija gan bijusi ne tā veiksmīgākā. Nu, varbūt ne tieši organizācija, bet tās izpildījums.
Valmieras tehnikums sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru īsteno projektu «Valmieras tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu» ietvaros». Projekta aktivitātes paredz investīcijas četru izglītības programmu attīstīšanā Valmierā un Valmieras tehnikuma teritoriālajā struktūrvienībā Rankā. Valmierā pašlaik notiek darbs pie multifunkcionālas metālapstrādes mācību laboratorijas būvprojekta izstrādes. Tā paredzēta jaunās izglītības programmas «Mehānika un metālapstrāde» praktisko mācību īstenošanai. Ēkas projektēšanu veic SIA «BM-projekts», kopējā būves platība — aptuveni 430 m2.
Par to, ka daudzdzīvokļu namu pagalmu šaurajās brauktuvēs novietotās automašīnas traucē operatīvo dienestu transporta piekļuvi notikuma vietai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests brīdinājis ne reizi vien. Diemžēl situācija Latvijā un arī Valmierā joprojām nav mainījusies. Lai kārtējo reizi aktualizētu šo problēmu, ugunsdzēsēji glābēji, pilsētas pašvaldības un vietējo mediju pārstāvji 20. septembra pusdienlaikā un vakarā kopīgi apmeklēja dažus daudzdzīvokļu māju pagalmus.
Viens no interesantākajiem un vērtīgākajiem piedāvājumiem nesen aizvadītajos Kokmuižas svētkos, manuprāt, bijis Andas Munkevicas stikla skulptūru izstāde. Liels palies par šādu iespēju iepazīties ar mazmazītiņu daļu no nu jau atzītas mākslinieces darbiem jāteic svētku režisorei Jolantai Borītei, kura izstādes laikā Siguldā mākslinieci bija uzrunājusi ar domu atdzīvināt seno Kocēnu zirgu stalli.
Viens no Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas pacientiem sociālajos tīklos izplatīja ziņu, ka šīs ārstniecības iestādes teritorijā savairojušies bezsaimnieka kaķi, ka to nu jau varētu būt ap sešdesmit. Šī informācija nonāca arī līdz dzīvnieku aizsardzības biedrībai «Trīnīte»: «Mums lūdza palīdzību, un mēs iesaistījāmies. Par šo situāciju sižets bijis Valmieras televīzijā, palīdz arī laikraksts «Ziemeļlatvija», informācija tika izplatīta arī biedrības mājas lapā, kā arī no mutes mutē caur veterinārās klīnikas «Mājas mīlulis» klientiem.
Turpinot tēmu par maldinošiem operatīvo dienestu izsaukumiem, sarunājos ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietnieci medicīnas un operatīvajos jautājumos SNIEDZI BRAČKU.
Cilvēks satrauktā balsī operatīvā dienesta zvanu centram ziņo, ka viņu vai kādu citu piemeklējusi nelaime, un sauc palīgā. Glābēji steidz uz notikuma vietu, taču nereti nākas konstatēt, ka izsaukums bijis nepamatots jeb maldinošs. Tiek tērēti dienestu resursi, pie tam gadās arī, ka tajā pašā laikā citviet palīdzība bijusi vairāk vajadzīga. Tomēr ne visas situācijas vērtējamas viennozīmīgi.
Divi puiši apzinīgā vecumā paiet man garām, savā starpā kaut ko aizrautīgi pārspriežot un tukšojot atspirdzinoša dzēriena pudelītes. Nonākuši līdz vietējam dīķītim, viņi tās ar plašu vēzienu ielidina ūdenī un nesamulst, ka joprojām eju aiz viņiem un šādu rīcību redzu, jaunie cilvēki neatskatīdamies aiziet tālāk. it kā nekas nebūtu noticis. Acīmredzot savu uzvedību abi uzskata par normālu.
Turpinot atklāt Kokmuižas bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu, nu jau par tradīciju kļuvušas Kokmuižas svētkos rīkotās ekskursijas pa muižas teritoriju. Sestdien trīs interesantas ekskursijas gida lomā vadīja Kocēnu novada pašvaldības domes projektu un tūrisma speciālists Toms Treimanis.
Skaistā vietā pie ezera atrodas Ziemeļvidzemes internātpamatskola audzēkņiem ar īpašām vajadzībām. Izglītības iestādē tiek nodrošinātas trīs profesionālās ievirzes programmas, kuras apguvuši, audzēkņi iegūst profesionālo kvalifikāciju. Taču pastāv problēma — skolas absolventi nespēj atrast darba vietas, līdz ar to viņiem jāatgriežas dzīves ritmā, kurā attīstība stagnē vai pat iet soli atpakaļ un apgūtās prasmes pamazām zūd. Kocēnu novada pašvaldība uzskatījusi par pienākumu meklēt risinājumus, kādā veidā šiem cilvēkiem nodrošināt sociālekonomisko patstāvību, rodot viņiem iespēju iesaistīties darba tirgū, pašiem nopelnīt un kļūt par pilnvērtīgiem, pašapzinīgiem sabiedrības locekļiem arī ekonomiskajā ziņā.
Koši un interesanti pagājušās nedēļas nogalē aizvadīti trešie Kokmuižas svētki. Šoreiz to tēma — «Laiks», turpinot atklāt Kokmuižas kultūrvēsturisko mantojumu un caur laika prizmu paraugoties uz laikmetīgo kultūru.
Sagaidot pirmo skolas dienu, nu jau daudzus gadus gan pirmsskolu izglītības iestāžu audzēkņus, gan skolēnus un studentus, protams, arī viņu vecākus, visus pārējos valmieriešus un pilsētas viesus arī šajā 1. septembrī iepriecināja rudenīgo ziedu kompozīcijas.
Vasarā braucot pa lauku (vietām arī pilsētas) ceļiem, vienmēr esmu ar līdzjūtību noskatījusies uz kājāmgājējiem un arī velosipēdistiem, kurus pēc katras garām aizbraukušas automašīnas karstā, sausā laikā apņem biezs putekļu mākonis. Tiešām neapskaužami. Un ja vēl vienai mašīnai tūlīt pat seko otra un trešā!
Valmierietis KALVIS VOICEŠČUKS saka — ja vien ir vēlēšanās strādāt, darbu, pat sirdsdarbu, var atrast.
Domāju, ne vienam vien, dzirdot vārdu bulterjers, rodas asociācija ar bīstamu cīņas suni. Atzīšos, ka pirms ciemošanās pie diviem valmieriešu Apiņu angļu Stafordšīras bulterjeriem arī es pret šo šķirni jutu zināmu piesardzību. Patiesībā bulterjerus īsti arī nebija iespēja iepazīt, jo līdz šim tie nebija un arī tagad nav pārāk izplatīti. Piemēram, Valmierā pašlaik dzīvojot tikai abas Apiņu ģimenes suņu meitenes, viņu brālītis un vēl viens padsmitgadīgs suņu puika. Tagad zinu, ka bulterjeri ir draudzīguma un mīļuma iemiesojums.
Kauguru pagasta «Jaungaiķēnu» saimniece ZANE GAIĶĒNA ir viena no trim pirmajiem Beverīnas novada pašvaldības atbalstītajiem uzņēmējiem. Zane konkursa vērtējumam bija iesniegusi projektu «Aktīvās atpūtas centrs Jaungaiķēni».
18. augustā Alūksnē notika Latvijas Pašvaldību savienības 28. kongress, kurā, demonstrējot prezentācijas materiālu par paveikto un aktuālākajām problēmām, uzstājās ilggadējais, bet nu jau bijušais Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Atgriežas vectēva saimniecībā
Kocēnu pagasta bijušās Pūces krejotavas ēku Sietiņieža ceļa malā zina daudzi. Izrādās, ka viens no tās būvētājiem bijis arī Māras Sproģes vectēvs Kārlis Miķelsons. «Atrastie dokumenti liecina, ka vietējie saimnieki sametuši naudu un to uzbūvējuši. 1987. gadā krejotavas ēka kā bezsaimnieka īpašums tika pārdota. Arī man to piedāvāja par 700 rubļiem pirkt, tomēr atteicāmies. Tagad par šo lēmumu priecājamies, jo ceļmalas putekļos nav nekāda jaukā dzīvošana,» stāstīja Māra.
Tautas balsojumā facebook.com, ap 20 tūkstošiem šīs vietnes lietotāju piedaloties labāko, meistarīgāko kāzu vadītāju noskaidrošanā, nosaukti vairāki desmiti šī titula kandidātu, viņu vidū arī divas valmierietes, kuras ar vienādu balsu skaitu vērtējumā apsteigušas dažus Latvijā plaši pazīstamus cilvēkus, piemēram, Baibu Sipenieci-Gavari un Kristapu Rasimu. Viena no viņām — DAGNIJA BALDIŅA — «Liesmas» šīs nedēļas nogales viešņa.