Valentīna Brūniņa

«Man jau bērnībā ļoti patika šūt tērpus lellēm. Pionieru nometnē leļļu modes skatē pat ieguvu pirmo vietu. Gribēju izmācīties par modes dizaineri vai šuvēju, bet dzīvē viss salikās citādi. Par modelētāju vajadzēja sākt mācīties jau pēc astotās klases, bet biju jau beigusi vidusskolu un šādam vecumam attiecīgas mācību iestādes nebija, tāpēc iestājos tirdzniecības skolā. Tad piedzima meitiņa un vajadzēja šūt tērpus viņas lellēm (viņai vēl tagad Pēterburgas mājās antresolā stāv pilna kaste ar leļļu tērpiem). Gadi aizskrēja ātri, meita izauga, arī mazmeita nu jau ar lellēm nespēlējas un tās vairs nav jāapģērbj, bet man interese palikusi,» par aizraušanos vai visa sava apzinīgā mūža garumā stāsta valmieriete IRINA ŅESTEROVA.

Viena no Kocēnu novada bagātībām — daudzās ūdenskrātuves. Pieļauju, ka ne katrs valmierietis aizbraucis līdz Rubenes ezeru un dīķu daudzajām kaskādēm, kaut vai līdz Kocēnu dīķiem. Nu tad līdz rudens lietavām to ieteiktu izdarīt, jo pašā Kocēnu ciema centrā nu notikušas un vēl notiks lielas pārmaiņas.

Aktīvi, pat atraktīvi, ļaujoties jaunam izaicinājumam, šī vasara aizvadīta SIA «Milda KM» — pēc apmēram četrpadsmit gadiem uzņēmumā atsākta marinēto gurķu ražošana. «Mildas» direktors VILNIS VOROBJOVS pieļauj, ka Vidzemes reģionā uzņēmums pašlaik ir vienīgais, kas konservē tieši vietējos gurķus.

Arī Valmierā lielāku pasākumu laikā, tiem turpinoties krietni pēc pusnakts, vai pusē pilsētas māju kaitinošā «bum-bum» jeb skaļās fona mūzikas dēļ daudziem iedzīvotājiem traucēts miegs. Taču tās ir tikai dažas naktis, un ko tikai nepacietīsi, apzinoties, ka tikpat daudzi un droši vien vēl vairāk valmieriešu tobrīd jautri pavada laiku. Taču var vien iedomāties, kā jūtas Viestura laukuma 9. mājas iedzīvotāji, kuriem turpat aiz logiem jaunieši kā bungas ik dienu līdz pusnaktij rībina uz vecā basketbola laukuma šovasar ierīkotā skeitparka rampas.