Gads apvienotā novada kultūras dzīvē

- 27.Septembris, 2022
PROJEKTS
Laikrakstā

Pagājis tieši gads kopš jaunizveidotajā Valmieras novadā darbu sāka pašvaldības Kultūras pārvalde. Tās vadību uzticēja Valmieras Kultūras centra direktoram Tomam Upneram, kas kultūras darbā aizvadījis teju desmit gadus. Kā strādāt pēc reģionāli teritoriālās reformas apvienotajā Latvijā otrajā lielākajā novadā, priekšrakstu, protams, nebija. Domāt, strukturēt, plānot un jaunajos apstākļos meklēt iespējami labākos risinājumus vajadzēja pašiem.

Kā izdevies gada laikā sastrādāties, kādas atziņas gūtas un kāds ir novada kultūras dzīves virziens tuvākā un tālākā nākotnē, saruna ar Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāju TOMU UPNERU.

Kāda ir Kultūras pārvaldes struktūra?

Valmieras novada kultūras iestāžu tīkls un kultūras ekosistēma ir ļoti bagāta. Kultūrvidi veido kultūras mantojums, kultūras infrastruktūra un kultūrvietas, tradīcijas un pasākumi, profesionālās mākslas un kultūrizglītības iespējas, muzeju un bibliotēku pakalpojumi, teātris. Iedzīvotāji var iesaistīties tālākizglītības un mūžizglītības, tradicionālās kultūras un amatiermākslas aktivitātēs. Par kultūras nozari novadā atbild Kultūras pārvalde, kuras uzdevumos ir pašvaldības kultūrpolitikas stratēģijas izveidošana un ieviešana, jārada priekšnosacījumi radošās daudzveidības attīstībai, kā arī jāveicina kultūras norišu daudzveidība un kultūras procesu pieejamība iedzīvotājiem. Pie šiem uzdevumiem strādāju es kopā ar vēl trīs kolēģēm un, protams, sadarbībā ar pašvaldības kultūras iestāžu vadītājiem un daudziem sadarbības partneriem ārpus pašvaldības institūciju tīkla.

Ja runājam par pašvaldības kultūras iestādēm, novadā darbu turpina trīs valsts akreditētie muzeji – Mazsalacas muzejs, Naukšēnu Cilvēkmuzejs un Valmieras muzejs. Valmieras muzejs ir atbildīgs par metodiskā darba organizēšanu muzeja darba jautājumos. Līdzīgi arī bibliotēku jomā, proti, Valmieras bibliotēka novadā veic galvenās bibliotēkas funkcijas, koordinējot un pārraugot novada bibliotēku darbu. Valmieras bibliotēkai ir 33 struktūrvienības-filiālbibliotēkas, aptverot visas novada apdzīvotās vietas.

Savukārt kultūras centrus, tautas namus un citas pašvaldības kultūrvietas, piemēram, izstāžu zāles, ekspozīcijas, amatu mājas, esam sastrukturizējuši, izveidojot 7 kultūras centrus ar 23 struktūrvienībām. Kultūras centri Valmierā, Mazsalacā, Rūjienā, Strenčos, Trikātā, Dikļos un Burtniekos kopā ar struktūrvienību kolēģiem turpina nodrošināt kultūras pakalpojumu pieejamību novada iedzīvotājiem.

Cik visā novadā ir pašdarbības kolektīvu?

Novadā ir 120 dažādi amatiermākslas un brīvā laika pavadīšanas kolektīvi. No tiem Dziesmu un deju svētku kolektīvi: 12 kori, 21 deju kolektīvs, četri pūtēju orķestri, trīs koklētāju ansambļi, trīs tautas lietišķās mākslas studijas, sešas folkloras kopas, četras tautas mūzikas kopas, viens mazākumtautības kolektīvs, 12 vokālie ansambļi un 12 amatierteātri. Jāatzīst gan, ka vokālo ansambļu un amatierteātru grupā ne visi kolektīvi piedalās Dziesmu un deju svētkos un starpsvētku pasākumos.

Pēc apvienošanās bijāt gatavi darbam jau nākamajā dienā vai pielāgošanās tomēr prasīja vairāk laika?

Sadarbība un komandas veidošana turpinās. Par pārvaldības modeļiem pašvaldība sāka domāt pirms reformas, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolas pētnieku grupu izzinot situāciju un modelējot iespējamos pārvaldības veidus visās nozarēs, tostarp arī kultūrā. Scenāriji bija vairāki. Kultūras joma nosliecās par labu esošajai struktūrai. Kultūras pārvaldē tā ir pārraudzības funkcija pār kultūras jomu un institūcijām. Oficiāli šo modeli apstiprināja pagājušā gada septembrī. Kopumā mums visiem ir nācies pielāgoties jauniem darba apstākļiem, noteikumiem, iegūti kolēģi un sadarbības partneri, ar kuriem kopā risināt praktiskas dabas jautājumus, smelties pieredzi un apmainīties profesionālajās iemaņās un pieredzē.

Vai bija kādas negaidītas grūtības vai secinājumi par to, kas un kā jādara citādi?

Pirmais lielākais izaicinājums bija kopīga budžeta veidošana. Šo procesu pārdzīvojām gana veiksmīgi. Tika ieplānots finansējums iestāžu ikdienas darba nodrošināšanai, tradicionālo pasākumu organizēšanai un citu ieceru īstenošanai. Pasākumu ziņā 2022. gada uzdevums bija īstenot attiecīgajai vietai raksturīgos svētkus un notikumus, kas arī izdevās. Rezultātā Valmieras novadā pavasara un vasaras sezona bija pasākumiem intensīva un piepildīta. Tas, kas joprojām ir uzlabojams, ir savstarpējā saziņa. Jāstiprina profesionālā pieredzes apmaiņa gan citam ar citu, gan arī ar kolēģiem citos novados. Uz to mēs turpmākajos gados, lai mūsu radošo cilvēku komandu veidotu pēc iespējas vienotāku ar vienotu skatījumu uz nākotni un sasniedzamajiem mērķiem. Pašvaldības pirms apvienošanās vairāk vai mazāk centās konkurēt. Publiskie svētki tāpēc auguši gan apjoma, gan satura ziņā ar vēlmi būt labākam par kaimiņu. Tagad, kad esam vienā novadā, jāveido kopīgs redzējums.

Valmieras novads ir liels. Katra apdzīvotā vieta atšķiras ar savām tradīcijām. Vai domājat tās saglabāt?

Jā, tā tam jābūt, tās ir jāsaglabā! Tāds ir arī uzdevums gan kultūras centriem, gan bibliotēkām, gan muzejiem – primāri kopt vietējo kultūras ekosistēmu. Tie profesionāļi, kas strādā attiecīgajās vietās, vislabāk zina, ko vajag vietējai kopienai. Tur šīs tradīcijas zināmā mērā jau nostabilizējušās. Mums kā pārvaldei ir jārod veidi un risinājumi, kā to visu atbalstīt un uzturēt. Manuprāt, apvienojoties lielajā novadā, esam tikai ieguvuši un redzam kultūras laukumu daudz plašāk, varam izmantot cits cita priekšrocības. Valmieras iedzīvotājs uzzina, ka ir svētki, piemēram, Rūjienā vai Strenčos, un ir gatavs tur braukt, piedalīties, apmeklēt, izzināt. Informācijas un saziņas plūsma ir daudz plašāka, līdz ar to iespējas piesaistīt plašāku auditoriju. Unikālais mums, protams, ir jāsaglabā, jāattīsta, lai nekādā veidā nepazaudētu to savdabību, kas ir katrai novada vietai. Tas mums visiem ir kopīgs darbs.

Daudz ko nosaka finanses. Kultūras iestādēm jābūt siltām, apgaismotām. Vai esat domājuši, kā risināsiet šāda veida problēmas, ja tādas būs?

Neapšaubāmi, kultūras un radošajai darbībai ļoti nozīmīgs ir finansiālais aspekts un iespējas. Pašvaldība vienmēr meklējusi un atradusi piemērotus risinājumus krīzes situācijās, par kādu mēs saucam arī resursu sadārdzinājumu. Visām kultūras iestādēm tāpat kā citām pašvaldības iestādēm ir uzdevums iespēju robežās samazināt energopatēriņu, siltuma patēriņu un citus ikdienas uzturēšanas resursus. Skaidrs, ka jānodrošina iestāžu pamatdarbība, kultūras pakalpojumu pieejamība, tāpat arī Dziesmusvētku kustība, jo nākamajā gadā būs Dziesmu un deju svētki, un attiecīgi tam visam būs jāpielāgo budžeta iespējas. 2023. gada budžeta kontekstā iestādēm noteikti būs jāpārvērtē kāda pasākuma un aktivitātes nepieciešamība un aktualitāte, lai resursus atbrīvotu citām prioritātēm un vajadzībām.

Vai kultūras jomā ir novērotas pārmaiņas cilvēku ieradumos pandēmijas ierobežojumu dēļ?

Gada sākumā vēl bija ierobežojumi amatierkolektīviem, tikai marta beigās varējām atsākt to normālu darbību. Pārmaiņas noteikti ir. Kas attiecas uz amatiermākslas kolektīviem, septembrī un oktobrī, kad sākusies aktīvā sezona, sapratīsim, kāda ir situācija. Novadā nav informācijas, ka kāds kolektīvs būtu pārtraucis darbību pandēmijas dēļ, bet ir skaidrs, ka cilvēku skaits, kas iesaistās pašdarbībā, potenciāli varētu būt mazāks. No otras puses – gaidāmie Dziesmu un deju svētki daļai, iespējams, varētu būt iemesls, lai atgrieztos vai iesaistītos. Objektīvo situāciju redzēsim tikai oktobrī, novembrī. Šī gada skates rādīja, ka kolektīvi ir gatavi, repertuārs daļēji jau apgūts, tagad sāksies intensīvākais darba process. Kas attiecas uz publiskiem āra notikumiem un pasākumiem, lielākoties apmeklētāju dinamika bija pozitīvi augsta. Maksas pasākumiem gan tā ir atšķirīga. Kādreiz cilvēki iegādājās biļetes uz koncertiem divus trīs mēnešus iepriekš un dinamika bija prognozējama, bet šovasar un tagad novērojam, ka biļetes pērk pēdējā brīdī. Esam ar to nedaudz apraduši, bet sākotnēji bija bažas un šaubas, vai esam laikus reklamējuši, vai esam visu pareizi izdarījuši. Acīmredzot tas, ka kovidlaikā iegādāto biļešu naudu bija grūti dabūt atpakaļ, radījis piesardzību, cilvēki nogaida.

Vasara ir īsa, un visiem gribas paspēt gan pilsētas svētkus nosvinēt, gan citus kultūras pasākumus izbaudīt. Kā var visu salāgot tā, lai tie nepārklājas?

Tas ir diezgan liels izaicinājums. Galvenais, lai nepārklājas viena veida, vienas formas un viena satura pasākumi. Ir tādi, kas domāti vietējai kopienai, ir tādi, kuru mērķis ir piesaistīt novada iedzīvotāju uzmanību un dalību, un tad ir pasākumi, kas pretendē uz Vidzemes vai pat Latvijas mērogu. Ir jāatrod balanss. Šī vasara Latvijā bija pārbagāta pasākumiem. Jūlija vidū novadā vienlaikus pieredzējām piecus līdzvērtīgus kultūras notikumus, kas ir piemērs, no kura vēlamies izvairīties turpmāk. Iedzīvotājiem bija sarežģīti izvēlēties, kuru pasākumu apmeklēt, organizatoriem savukārt izaicinājums pasākumiem piesaistīt nepieciešamos ārējos tehniskos resursus. Kopumā viss notika veiksmīgi, bet tā bija praktiska pieredze, no kā mācīties un ko neatkārtot.

Kā notiek vēlmju saskaņošana ar finansiālajām iespējām?

Vēlmju vienmēr, protams, ir vairāk nekā iespēju. Cik plašai jābūt kultūras programmai, tas ir jautājums, kas jāskata šķērsgriezumā. Iedzīvotāji ir prasīgi, un gaumes atšķirīgas. Ir cilvēki, kam, piemēram, balles nevajag, un ir tādi, kam to ir par maz. Ir vietas, kur balles kā kultūras forma ir dzīvs organisms, ļoti apmeklētas, un ir vietas, kur vari censties, tomēr nesanāks. Piemēram, Rūjienā Omulības vakari ir pieprasīts, vajadzīgs, apmeklēts pasākums un sena tradīcija, bet citviet novadā to, iespējams, nekādi nevarētu iedzīvināt. Tas arī ir grūtākais kultūras darbinieka pienākums – saredzēt, sadzirdēt un vērtēt kopienas vajadzības, vēlmes un prasības, un realizēt tās ierobežota budžeta iespējās.

Neskaitot ikgadējos mērķus un plānus, vai jums ir redzējums par novada kultūras dzīves tālāku nākotni?

Mums ir ambīcijas un idejas. Tās aizstāvējām starptautiskai žūrijai konkursā par tiesībām būt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā. Tieši šajā darbā paveikto izmantosim par pamatu turpmākai kultūras telpas attīstībai novadā, akcentējot laikmetīgās mākslas, multimediju virzienus un kopienu kultūru. 2023. gadā plānojam sākt novada kultūras nozares stratēģijas izstrādi, kas arī būtu konkrēta atbilde turpmāko gadu darbam.

VALMIERAS NOVADA KULTŪRAS PĀRVALDES VADĪTĀJS TOMS UPNERS. Jāņa Līgata foto


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru