Gadu desmitiem pieprasīts pakalpojums
Arī mūspusē gadiem ilgi par lauku iedzīvotāju veselību ir gādājuši feldšeri. Feldšeru punkti joprojām atrodas Vaidavā, Vecatē, Sēļos, Ramatā, Bērzainē, Matīšos, Ipiķos, Vilpulkā, Jērcēnos, Plāņos. Par daļu no tiem rūpi tur Nacionālais veselības dienests un Ģimenes ārstu asociācija, par citiem – pašvaldības. Tā kā sabiedrība strauji noveco un daudziem ar sabiedrisko transportu darbdienās tikšana uz pilsētām pie ārstiem un farmaceitiem kļuvusi bezmaz vai par neiespējamo misiju, tad aktuālāka nekā jebkad agrāk ir ārstu palīgu pieejamība dzīves vietā.
Jauns novads – cita attieksme
Kopš Valmieras novada jaunievēlētie deputāti ir izveidojuši Sociālo lietu pārvaldi ar atsevišķām struktūrvienībām, piemēram, ģimenes un sociālajam atbalstam, veselības aprūpei un tās veicināšanai, deputātu un atbildīgo speciālistu uzmanības lokā ir nonākuši arī jaunā novada feldšeru punkti. Lūk, ko uzzinājām no Sociālo lietu pārvaldes vadītājas KAIJAS MUCENIECES:
«Lai joprojām pieprasītais pakalpojums pat visattālākajos novada pagastos arī turpmāk būtu pieejams, uz tikšanos sasaucām feldšeru punktu vadītājus. Iepazināmies, uzklausījām viņu problēmas un vajadzības pakalpojuma kvalitātes uzlabošanā. Sarunā ar ārstu palīgiem noskaidrojām, kādi būtu steidzīgākie risinājumi. Lūk, daļa no tiem: par personīgā auto izmantošanu izsaukumos un vizītēs pēc Patapinājuma līguma un iesnieguma noformēšanas ir pieejama degvielas un amortizācijas kompensācija, tur, kur vēl nav datoru e-recepšu rakstīšanai, to iepirkums un iegāde paredzēta nākamā gada budžetā, bet tur, kur nav interneta pieslēguma, to atrisinās IT speciālisti. Finansēsim arī jaunos zīmogus un vienota stila izkārtnes, bet tur, kur ārsta palīgs līdz šim pats arī tīrīja feldšeru punkta telpas un pat gādāja par krāšņu kurināšanu, šo darbu turpmāk veiks attiecīgās pagasta pārvaldes tehniskais personāls. Tas ir tikai pirmais mūsu kopīgais solis ārsta palīgu pakalpojuma uzlabojumam un pieejamībai laukos.»
Feldšere vairāk nekā 40 gadus
Daudzās nozarēs notiek paaudžu maiņa. No Rūjienas apkaimes iedzīvotājiem ne reizi vien ir dzirdēts, ka ļoti veiksmīgi tā pirms dažiem gadiem notikusi Vilpulkas feldšeru punktā. Stāsta ILGA KĻAVIŅA:
«Vilpulkas feldšeru punktā nostrādāju no 1976. līdz 2019. gadam. Mainījās ne tikai valsts iekārtas, bet arī mana darba telpas: privātmājā, kādā dzīvoklī, līdz beidzot pagasta pārvaldes ēkā.
Padomju gados feldšera funkcijās bija ļoti daudz pienākumu, brīžiem, tos atceroties, nespēju nobrīnīties, kur tolaik man bija tāds spēks un izturība ar visu tikt galā. Liela rūpe bija jāveltī bērniem, un Vilpulkā tolaik viņu bija tiešām daudz! Reiz vienā gadā vien piedzima 28 mazuļi. Katrs no tiem prasīja īpašu aprūpi. Bija jāgādā arī par bērnu slimību profilaksi, potēšanu, patronāžu. Daudz uzmanības paņēma arī pieaugušo veselības profilakse, akūtās saslimšanas ar darba nespējas lapu izrakstīšanu. Izsaukumu uz mājas vizītēm bija ārkārtīgi daudz, pat tad, kad vecākiem vajadzēja izziņu par to, kādēļ bērns nav apmeklējis skolu. Lai cilvēks no laukiem tiktu pie ārstiem Rūjienā vai Valmierā, bija nepieciešams vietējā feldšera nosūtījums. Tik liela bija atbildība! Mūsu darbu finansēja pašvaldība, bet profesionāli to kūrēja Valmieras slimnīca. Divreiz mēnesī tur braucām mācīties. Ko tik nedarījām! Mērījām arī acu spiedienu un, kā nu pratām, tā arī izpildījām tolaik obligāto prasību – pagasta sievietes izmeklēt arī ginekoloģiski. Bija jāorganizē arī Valmieras un Rūjienas vadošo mediķu – speciālistu brigādes izbraukumi vietējā kolhozā strādājošo veselības pārbaudēm. Ik pa laikam bija jāveic arī iedzīvotāju anketēšana, lai atklātu iespējamās saslimšanas. Pie mums bija pieejami arī pirmās nepieciešamības medikamenti.
Caur manām rokām izgāja vairākas paaudzes. Biju iemantojusi vietējo uzticību, tādēļ Vilpulkā jutos kā savējā starp savējiem. Pēdējos gados, kad pagasta iedzīvotāji novecoja un daļa no viņiem palika vieni, ar Rūjienas pašvaldības atbalstu pagasta pārvaldes vadītāja, sociālais darbinieks, bibliotekāre un es kā feldšere kopā braucām uz tālākajām lauku sētām, lai katrs no mums tur darītu savu darbu. Mūsu komanda bija gaidīta, jo tā šie cilvēki pašvaldības galvenos pakalpojumus saņēma savā dzīves vietā. Atceros arī, cik lielu atsaucību guvu, feldšeru punktā noorganizējot vingrošanas un veselības dienas. Senioriem tie bija kā svētki. Izvingrojāmies. Kopā pie tējas ar pašu gādātām uzkodām pasēdējām un izrunājāmies. Vēl tagad daudzi par šo kopā būšanas iespēju man saka paldies.»
Jaunas tehnoloģijas – arī laukos
Ipiķos un Vilpulkā tagad feldšeru punktus vada Ingunas Ločmeles ģimenes ārsta privātprakses ārsta palīdze IVETA LŪSĪTE. Sākot sarunu, vēlējāmies uzzināt, kāda ir viņas pieredze medicīnā. Iveta ar lepnumu vispirms piemin savas autoritātes: «Esmu rūjieniete. Kad 2003. gadā pabeidzu medicīnas māsu skolu un sāku strādāt Rūjienas slimnīcā par medmāsu, nonācu pie ļoti zinošiem speciālistiem Dr. Radziņa, Dr. Tralmaka un Dr. Ločmeles. Viņi manā pieredzē un zināšanās ielikuši krietnus pamatus. Paldies par to ārstiem! Šis laiks man uz mūžu paliks atmiņās!
Turpināju studijas, kļuvu par ārsta palīgu un darba gaitas uzsāku Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kur turpinājās vērtīgas pieredzes iegūšana. Dienestā nostrādāju līdz 2015. gadam, kad Dr. Ločmelei privātpraksē bija nepieciešams ārsta palīgs.»
Kādi ir feldšeru punktā mūsdienās pieejamie pakalpojumi? Iveta turpina: «Pie dakteres Ločmeles man ir pamatdarbs, bet Ipiķos un Vilpulkā – papildu darbs. Finansējumu saņemu gan no ārsta prakses, gan arī no pašvaldības. Kad cienījamā Ilga Kļaviņa pensionējās, izlēmu viņas godprātīgi veikto mūža darbu pārņemt. Te cilvēku labā paveikts daudz, tādēļ bija patiess prieks stāties viņas vietā un turpināt iesākto. Abos pagastos ir noteiktas manas pieņemšanas dienas un laiki, taču cilvēki zina, ka mans darba laiks ir 24 stundas septiņas dienas nedēļā. Tāds nu reiz ir šis arods! Kad zvana un lūdz palīdzību, tad arī dodos pie pacienta vai sniedzu telefoniski palīdzību, padomu! Pieņemšanās cilvēkus izmeklēju, veicu profilaktiskos pasākumus, izrakstu arī receptes, tiesa, joprojām rakstiski, jo feldšera punkts vēl nav aprīkots ar datoru, tādēļ te nav iespējams izrakstīt e-receptes. Dažkārt ir arī tā – ko pati izrakstu, to arī aptiekā nopērku un cilvēkam aizvedu. Paņemu arī vajadzīgo analīžu paraugus, tos nogādāju Rūjienā, kur savukārt tie tiek nodoti kurjeram, kas visu aizved uz E. Gulbja laboratoriju. Pašlaik vēl punktos nav datora, toties ar ārstes I. Ločmeles gādību mūsu feldšeru punktos no viņas prakses ir pieejams moderns acu spiediena mērītājs. Šādu pakalpojumu mūspusē uz vietas sniedzam vienīgie. Patiess prieks, ka savā praksē novada cilvēkiem varam sniegt pakalpojumus ar jaunām tehnoloģijām. Piemēram, pateicoties pašvaldības finansiālam atbalstam, esmu tikusi pie otoskopa, lai ieskatītos bērnu austiņās akūtas saslimšanas gadījumā, jo citādi nav iespējams noteikt, kas notiek austiņā. Bērni laukos vēl ir, tādēļ ar lielāko prieku viņus izmeklēju un, kā vien varu, palīdzu. Pēdējā laikā arvien biežāk ir tā – atnāk nomākts cilvēks, runājam, pat stundu. Sarunai beidzoties, dzirdu: «Paldies, ka uzklausīji! Palika vieglāk.» Reizēm tikai saruna liek pacientam paraudzīties uz dzīvi citādāk. Laukos vecāka gadagājuma cilvēki ļoti bieži ir vieni, viņiem nav ar ko aprunāties, tad nu pie manis viņi brīvi var izrunāt visu savu sāpi. Šis ne vienam vien ir emocionāli grūts laiks, tādēļ daudziem tik būtiska ir komunikācija un izrunāšanās. Tādās sarunās ir arī izdevies izskaidrot un pārliecināt vakcinēties pret Covid-19. Zinot, ka Rūjiena un tās apkaime ir sasniegusi vienus no labākajiem vakcinēšanās rādītājiem valstī, ir laba sajūta, ka arī Dr. Ločmeles ārsta privātpraksei tur ir bijusi sava loma.»
Uz jautājumu – vai ir nojausma, kas ar feldšeru punktiem laukos notiks jaunajā Valmieras novadā, – Iveta atbildēja, ka rītdienā raugās cerīgi, jo: «Nesen jaunā novada feldšeru punktu vadītājus kopā bija sasaukusi Valmieras novada Sociālo lietu pārvaldes vadība. Arī viņiem darbs medicīnas veicināšanā ir jauna funkcija, tādēļ saruna bija abpusēji noderīga. Prieks, ka šo problēmu risināšanā ir piesaistīta arī pieredzējusī ģimenes ārste Dr. Poikāne. Jutām patiesu interesi par mūsu vajadzībām un vēlmēm. Uzzinot, ka, piemēram, Vilpulkā joprojām nav datora, lai izrakstītu e-receptes, saņēmām pozitīvas atbildes, ka to ar nākamā gada budžetu nokārtos. Tikšanās deva pārliecību, ka arī jaunajā Valmieras novadā laukos feldšeru punktu pakalpojums būs iedzīvotājiem pieejams.»
PAAUDŽU MAIŅA. Gatavojot šo publikāciju, Vilpulkas feldšeru punktā bija iemesls atkal satikties bijušajai tā vadītājai Ilgai Kļaviņai (no labās) un tagadējai vadītājai, ārsta palīdzei Ivetai Lūsītei. Sarunā atklājās, ka Ilga, sākot feldšera darbu, bijusi tādos paŠOS gados kā pašlaik Iveta. Atliek vien novēlēt arī Ivetai tikpat ražīgu darba mūžu vietējo iedzīvotāju veselības sardzē! Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv