Nedēļas nogale

Baku sērga un tās bīstamība pazīstama jau senlaikos. Kā uguns sausā mežā tā uzliesmoja, nonāvēja un sakropļoja tūkstošiem cilvēku un tad atkal nezināma iemesla dēļ izzuda.

LARISA KONSTANTINOVA tepat Valmierā rada skaistus lakatus, ko var izmantot jebkurā gadalaikā, vai nu ietinoties tajos vai uzmetot uz pleciem. Tomēr tas nav vienīgais – viņa tamborē dažādas sedziņas, mazuļiem zābaciņus, lellēm kleitas, un vēl, un vēl. 

Es atceros, ka tad, kad biju mazāka, daudzas lietas  rotaļām mēs veidojām paši mājās, jo veikalā tajā laikā neko daudz vairāk par lellēm – Bārbiju atdarinājumiem un klučiem nopirkt nevarēja. Ja varēja, tad tas maksāja tiešām lielu naudu. 

LAURA BĒRZIŅA Latvijā atgriezās pagājušā gada maijā pēc astoņu gadu prombūtnes. Viņa ar vīru dzīvoja Norvēģijā, 2017. gadā pieteicās dēls. Abi sapratuši, ka līdz puikas bērnudārza gaitām jāizlemj, kurā valstī ģimene paliks uz dzīvi. Viņi izvēlējās par labu mājām – Valmierai, jo sirdī ir valsts patrioti. Šī gada februārī Laura ar vīra atbalstu sāka attīstīt savu uzņēmējdarbību – «R Baloni».

Par Kocēnu novada «Jaunjānēnu» saimnieci, trīs bērnu māti ANETI OZOLU «Liesmā» rakstījām pērn, stāstot par LLKC mācībām un biznesa ideju konkursiem, jo Anete divreiz ir piedalījusies LLKC mācībās un startējusi konkursā «Laukiem būt». 

Kā zināms, kaķis ir viens no cilvēka mazajiem brāļiem. Allaž neatkarīgs, allaž tāds, kurš staigā, kur pašam tīk. Interesantus atzinumus par kaķiem nupat atradu no tālās Austrālijas pa e-pastu atskrējušajā jaunākajā Latviešu Ciema Avīzītes numurā, par ko liels paldies sūtītājai un izdevuma galvenajai redaktorei Ingrīdai Biezaites kundzei.

Mainoties ierobežojumiem, no šīs nedēļas sākuma atļauts veikt arī individuālās fotosesijas. ANDRA ĶESTERA pamatdarbs ir uzņēmumā «Woodheart», kam paralēli viņš fotografē un īsteno savas radošās idejas. Gadu gaidā viņš darinājis jau septiņus dažādus spārnus, kurus kopā ar kādu drosmīgu modeli iemūžina konkrēta tēla veidolā.

Par aizraušanos ar šaha spēli un augu audzēšanu Liesmai stāsta rakstniece AGNESE RUTKĒVIČA, kas dzīvo Valmierā. 

Februāris tiek dēvēts par Sveču mēnesi, jo parasti šajā laikā tikušas lietas sveces visa gada vajadzībām. Protams, sākotnēji tās pildījušas tikai apgaismošanas funkcijas. 

Raimonda Paula dzimšanas dienā, braucot pusdienās, pa auto logu ieraudzīju kādreizējo gaļas kombināta un meliorācijas kluba, kā arī vairāku estrādes, tostarp restorāna Valmiera, muzikantu sastāvu vadītāju Zigurdu Lazdiņu. 

«Man patīk vējains laiks, jo es jau arī pati esmu tāda – vēju atpūsta!» – tā reizēm jokojot saka valmieriete, keramikas amata Meistare ALDA BITLĀCE.

Ziemas aukstums labi der, lai norūdītos. Viens no veidiem ir peldes ledainā ūdenī, tomēr tas jādara ar apdomu un nekad vienatnē. Arī Gaujas ūdeņos peldas gana daudz «roņu», un viņus ik pa laikam var manīt, dodoties pastaigā gar Daliņu pludmali, kur ledū izveidota speciāla vieta. 

ALĪNA ŠMITE ir fotogrāfe, kura specializējusies mazuļu fotografēšanā. Protams, foto­grafē arī gaidību laiku, ģimenes foto un bērnus, tomēr Alīna atzīst, ka fotografēt mazuļus viņai ir sirdslieta. 

LIEGAS FRĪDVALDES radītos bumbuļu paklājus es pamanīju Facebook lapā «BumBum» un šādus paklājus redzēju pirmo reizi, tāpēc vēlējos uzrunāt viņu, lai pastāsta nedaudz vairāk par pašu procesu, un Liega piekrita intervijai.

KRISTĪNE LAPSIŅA ir dzimusi Sēļu pagastā. Viņas radītos darbus pamanīju Facebook lapā «Kristīnes darbnīca», tur bija dažādas rotaļlietas mazuļiem un siltas zeķes. «Liesma» Kristīni aicināja uz sarunu, kurā viņa arī stāsta, ka kādreiz ar rokdarbiem bijusi uz «jūs». 

Ziemassvētkus šogad esam aicināti sagaidīt vienas mājsaimniecības lokā, bet tas neliedz mums izpušķot eglīti, saklāt svētku galdu un pagatavot kādus gardumus, lai prieks ir gan acīm un sirdij, gan vēderam. Liesma sazinājās ar valmierieti LĪGU DREIMANI, kas mums pastāstīja par svētku rotājumiem, ko viņa veido un gatavo gan savās mājās, gan citiem. Lai tie iedvesmo arī jūs!

INGA kopā ar vīru IVARU ir radoši valmierieši, un katrs ir atradis savu nišu. Inga veido sveču laternas – kad izdeg svece, paliek ziedu un augu glezna, kurā var ielikt tējas sveci, un siltums, gaisma turpina starot. Ivars dod otro elpu stikla pudelēm, un tā top rokām darināti kausi, glāzes un svečturi. 

Vienmēr esmu teicis, ka latviešu vīriem, jaunekļiem un pat jau maziem puikām rokas aug no īstās vietas, tas nozīmē, ka, liekot vēl klāt pilnu porciju izdomas un tehniskās jaunrades, letiņi var uzbūvēt vistrakākās lietas!

Šī neparastā vasara ar pandēmijas klātbūtni un pastāvošajiem ierobežojumiem katram no mums paliks atmiņā ar kaut ko dvēseliski pārdzīvotu un izjustu. Arī valmierietim MĀRCIM BOGDANOVAM šī bija īpaša vasara, jo viņš, kā zināms, astoņās dienās apņēmīgi paveica savu 2200 kilometru garo pierobežas braucienu ar automašīnu apkārt Latvijai. Lūdzu par to pastāstīt arī «Liesmai». 

Dvīņumāsas GINTA un SANTA ŠPATES savu uzņēmumu «Artterrace» izveidoja jau 2011. gada rudenī Valmierā. «Artterrace» zīmols rada aksesuārus romantiskām un mākslinieciskām būtnēm, kuras nebaidās izteikt savu personību ar pamanāmiem aksesuāriem. Viņu iedvesmas avots ir Latvijas meži, dzīvnieki un putni, un šo tēmu viņas apspēlē un nodod caur sevi kā skaistuma papildinājumus. Par identitātes meklējumiem un iedvesmu – šī saruna «Liesmā».