Latvijas romu platformu devums sabiedrības saliedētībā
Romi – viena no senākajām mazākumtautībām Latvijā. Jau no 16. gadsimta viņi kļuvuši par šīs apdzīvotās vietas kultūras dažādību neatņemamu sastāvdaļu. Viņu kultūra un tās unikālais mantojums veidojies ciešā saskarsmē ar Latvijas kultūru, vēsturi un sabiedriskajiem procesiem. Romus uzskata arī par skaitliski lielāko mazākumtautību Eiropā.
Kultūras ministrijas tīmekļvietnē par sadarbību ar romiem teikts: «Ņemot vērā romu situāciju Latvijas izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu jomā un nelielo romu iedzīvotāju skaitu valstī, kā arī Eiropas Komisijas padomes ieteikumus, 2012. gadā tika izstrādāts nacionālās politikas pasākumu kopums romu integrācijai, kas iekļauts Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs.» Šajā publikācijā ar Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta Sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas informatīvo atbalstu plašāk iepazīsim līdz šim paveikto tā dēvētajās Latvijas romu platformās, kuru darbība sekmīgi iesākta jau kopš 2016. gada.
Kādi tad ir Latvijas romu platformas galvenie uzdevumi un lielākie ieguvumi?
Projektus «Latvijas romu platforma» īsteno Kultūras ministrija ar Eiropas Savienības finansējumu un līdzfinansējumu no valsts budžeta. No 2023. gada 1. septembra norit jau 7. Latvijas romu platformas projekts. Šo projektu mērķis ir veicināt romu iekļaušanu sabiedrībā un uzlabot publiskās pārvaldes, nevalstisko organizāciju un romu kopienas sadarbību, komunikāciju, pieredzes apmaiņu un informētību. Projektu «Latvijas romu platforma» galvenais uzdevums ir veicināt sadarbību un dialogu starp romu pilsonisko sabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem un sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu plašāku līdzdalību un romu iekļaušanās politikas pasākumu kopuma labāku koordināciju un ieviešanu valsts, reģionālā un vietējā līmenī.
7. Latvijas romu platformas projektā ir nodrošināti romu mediatoru pakalpojumi septiņās Latvijas pašvaldībās un drīzumā darbu uzsāks mediators vēl vienā pašvaldībā. Projekta ietvaros romu jaunieši īsteno piecas iniciatīvas katrā Latvijas reģionā, tostarp Vidzemē. Projektā ir plānots sniegt atbalstu arī romu sieviešu iniciatīvās, kas arī tiks īstenotas katrā Latvijas reģionā.
Kopš projekta uzsākšanas katrā Latvijas reģionā sadarbībā ar reģionālajiem NVO atbalsta centriem ir notikuši pasākumi vietējo romu kopienu aktīvistiem, kuros bija iespēja uzzināt par iespēju iesaistīties NVO darbā, par dažāda finansējuma veidiem iniciatīvu un projektu atbalstam, kā arī sekmēt sadarbību ar citām organizācijām, lai veiksmīgi īstenotu savas iniciatīvas. Kultūras ministrija īpaši lepojas, ka romu kopiena veiksmīgi izmanto projekta pasākumos iegūtas zināšanas, piemēram, 2022. gadā dibinātā romu sieviešu biedrība «Sāre khetene» ar biedrības «Kurzemes NVO centrs» atbalstu veiksmīgi sagatavoja projekta pieteikumu un 2024. gadā īstenoja Sabiedrības integrācijas fonda finansētu projektu Ventspilī, sagatavojot romu bērnus skolas uzsākšanai. Savukārt Jelgavas pilsētas un novada romu biedrība «Romanu Drom» veiksmīgi sadarbojas ar vietējo pašvaldību kultūras projektu īstenošanā. Būtiski, ka romu organizācijas aktīvi iesaistās romu iekļaušanas politikas plānošanā. Kopā ar Kultūras ministriju, valsts iestāžu un NVO pārstāvjiem šogad apstiprinātā attīstības plānošanas dokumenta – Plāna romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2024.-2027. gadam – sagatavošanā piedalījās septiņas Latvijas romu biedrības. Romu NVO pārstāvji darbojas arī Kultūras ministrijas Konsultatīvajā padomē romu līdzdalības veicināšanai.
Vai sabiedrības saliedētības veicināšanas sadarbībā iesaistīts arī Valmieras novads?
Cieša sadarbība laika gaitā mums ir izveidojusies ar katru pašvaldību, kur darbojas vai agrāk darbojušies romu mediatori. Šobrīd romu mediatoru pakalpojumi tiek nodrošināti septiņās Latvijas pašvaldībās: Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Augšdaugavas un Balvu novadā. Agrāk mediatori veiksmīgi strādāja arī Talsos un Valmieras novadā. Tuvākajā laikā mediatoru komandai pievienosies kolēģe Krāslavā. Romu mediatori ir svarīgi kontakta punkti aktivitāšu plānošanai un īstenošanai konkrētajā pilsētā vai novadā. Mediatori veido saikni ar vietējām romu kopienām, informē, motivē un iesaista pasākumos romu aktīvistus, sievietes, jauniešus.
Svarīga arī ir reģionālo NVO atbalsta centru iesaiste sadarbības vietējā līmenī veidošanā.
2024. gadā kā labu sadarbības piemēru var minēt piecu reģionālo pasākumu kopumu romu kopienas līdzdalības veicināšanai, kuri sadarbībā ar reģionālajiem NVO atbalsta centriem norisinājās no februāra līdz aprīlim Rīgā, Jelgavā, Krāslavā, Sabilē un Valmierā un kuros bija iesaistīti arī vietējo pašvaldību un NVO pārstāvji. Valmierā Kultūras ministrija sadarbojās ar nodibinājumu «Valmieras novada fonds». Valmierā satikās ne tikai Valmieras novada romu kopienas un NVO pārstāvji, bet arī romu aktīvisti no Balvu novada, Rīgas, Kurzemes. Pasākuma ietvaros pieredzē dalījās gan romu mediatori, gan romu NVO pārstāvji, klātesošie tika informēti par to, kā romu biedrības īsteno savus projektus citos novados, kā arī diskutēja par līdzdalību pašvaldību aktivitātēs un projektos.
Valmieras novads var lepoties arī ar lieliskiem romu jauniešu iniciatīvu piemēriem. Valmierietis Orents Šaškovs regulāri piedalās ne tikai Latvijas romu platformas projektos, bet arī aktīvi sadarbojas ar biedrību «Radošā apvienība jauniešiem «TREPES»» Erasmus+ projektos, kā arī organizē labdarības akcijas. Šogad projekta «Latvijas romu platforma» radošajā darbnīcā romu jauniešiem «Sāre khetene» (tulkojumā: «Visi kopā») Orents sagatavoja iniciatīvu par atbalstu Valmieras dzīvnieku patversmei. Ar citiem romu jauniešiem no Valmieras viņš piedalījās arī Kurzemes un Rīgas reģionu romu jauniešu organizētajos pasākumos: Sabilē Romu genocīda atceres dienā 2. augustā un oktobrī Jūrmalā sadraudzības futbola turnīrā.
Kā izraugās romu mediatorus no romu kopienām? Kā viņus sagatavo šim atbildīgajam pienākumam? Kāds ir viņu devums?
Romu mediatora darbības mērķis ir romu kopienai uzlabot pieejamību valsts un pašvaldības pakalpojumiem sociālās palīdzības, mājokļu, nodarbinātības, izglītības, veselības aprūpes jomās, uzlabot saziņu starp romu kopienu un valsts pārvaldes iestādēm, palīdzēt pārvarēt sociālās iekļaušanās barjeras. Romu mediators ir pirmkārt uzticības persona, cilvēks, kuram vietējā romu kopiena var uzticēties, kam cilvēki būtu gatavi izstāstīt savas problēmas, kura padomu viņi būtu gatavi uzklausīt. Romu mediatoram ir jāzina romu valoda un jāpārzina sava kopiena un tās vajadzības. Mediatoram ir jāprot orientēties sociālo pakalpojumu un palīdzības sniegšanas jautājumos, attīstīt kontaktus un veidot sadarbību ar pašvaldības un valsts iestādēm, ar skolas darbiniekiem, jāzina, kur vērsties, lai atrisinātu mājokļa vai kādus citus būtiskus jautājumus.
Romu mediatoru kandidatūra konkrētajā pašvaldībā tiek vērtēta ciešā sadarbībā ar pašu romu kopienu un vietējo pašvaldību, jo pašvaldības atbalsts ir būtisks mediatora darbā. Romu mediatoru darba vadlīnijas, kuras ir izstrādātas sadarbībā ar Latvijas vadošiem speciālistiem mediācijas jomā, nosaka ētikas normas, kas mediatoram jāievēro – iegūtās informācijas konfidencialitātes ievērošana, jebkāda veida diskriminācijas nepieļaušana, ikvienas izaicinošas situācijas risināšana, veidojot konstruktīvu dialogu starp iesaistītajām pusēm. Romu mediatoriem tiek piedāvātas arī regulārās mācības – no datorprasmju un lietišķās valodas lietošanas prasmju uzlabošanas kursiem līdz semināriem par mediācijas procesu kā konfliktu risināšanas metodi. Regulāri tiek veikta romu mediatoru darbības rezultātu un mācību vajadzību izvērtēšana, kā arī organizētas regulāras darba tikšanās par aktuāliem jautājumiem. Mediatoriem, kas uzsāk darbu, ir ļoti svarīgs pieredzējušu kolēģu atbalsts un padomi. Mediatori Ventspilī un Balvu novadā darbojās jau vairākus gadus, savukārt mediatori Daugavpilī un Augšdaugavas novadā pievienojās pašreizējai romu mediatoru komandai pirms gada. Katrā pašvaldībā atkarīgi no vietējās situācijas ir sava veicamo darbu specifika – kāds vairāk pievērš uzmanību izglītības jautājumiem, kāds velta vairāk laika veselības aprūpes jautājumiem, cits vairāk palīdz darba meklēšanas jautājumos vai palīdz risināt mājokļa jautājumus.
Cik romu mediatori ir bijuši Valmieras novadā?
Valmieras novadā, sākot no 2018. gada līdz 2023. gadam, sekmīgi strādājuši pavisam četri romu mediatori. 2018. gadā romu mediatora darbu uzsāka Valmieras iedzīvotāja Vija Korenovska, 2019. gadā – Oksana Marcinkēviča, 2022. gadā Sundars Mitrauskis uzsāka darbu kā romu mediators Rūjienā, bet 2023. gadā kā mediatore Valmieras novadā darbu turpināja Raita Sīmane. Visi mediatori veica ļoti svarīgus darbus – palīdzēja romu ģimenēm vērsties pašvaldības iestādēs, lai atrisinātu svarīgus sadzīves jautājumus, veidoja labāku komunikāciju starp skolām un romu ģimenēm, lai uzlabotu bērnu skolu apmeklēšanu un sekmes un iesaistītu romu vecākus savu bērnu izglītībā, palīdzēja iekārtoties darbā, kā arī nokļūt pie ārstiem.
Vai būs arī nākamās Latvijas romu atbalsta platformas?
2023. gadā Eiropas Savienības programmas «Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības» ietvaros tika izsludināts projektu konkurss Nacionālajiem romu kontaktpunktiem romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības jomā. Kultūras ministrija kā Latvijas nacionālais romu kontaktpunkts ir pieteikusi projektu «Latvijas romu platforma VIII», kura norise ir plānota no 2025. gada 1. maija līdz 2027. gada 31. aprīlim.
NO PASĀKUMA VALMIERĀ. Šogad Latvijā bija piecu reģionālo pasākumu kopums romu kopienas līdzdalības veicināšanai. Valmierā tas notika sadarbībā ar nodibinājumu «Valmieras novada fonds». Publicitātes foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par projekta «Vidzemnieka kods» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2024.LV/RMA/1.6.1/007
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv