Valmieras tehnikums jauniešiem ir kā magnēts

Varbūt sākam ar Valmieras tehnikuma atslēgas skaitļiem! Audzēkņi, pasniedzēji...

Šajā mācību gadā tehnikumā ir 721 audzēknis. Skaits līdzīgs pērnajam mācību gadam, kad bija 710 audzēkņi. Arī darbinieku skaits – 114 – ļoti līdzīgs iepriekšējam mācību gadam, kad bija 109. Bijām gan plānojuši stipri lielāku izglītojamo skaita pieaugumu, bet šajā mācību gadā valsts finansētās budžeta vietas netika apgūtas gandrīz visos Latvijas tehnikumos. Mēs jau lēnām izjūtam demogrāfiskās bedres tuvošanos. Lai veiksmīgi nākotnē varētu piepildīt industriālās teritorijas, lai mēs varētu kvalitatīvi un pietiekami skaitliski sagatavot jaunos speciālistus visām aktuālajām Latvijas industrijām, mums valsts mērogā jādomā par vienotas sistēmas ieviešanu, paredzot stratēģisku pašvaldības un valsts budžetu finansētu vietu sadalījumu vidusskolās, ģimnāzijās un tehnikumos. Es saprotu visas iesaistītās puses, bet, ja mēs gribam piepildīt industriālās teritorijas, mums valsts mērogā jādomā, kā mēs šīs vietas sadalām atbilstoši tam jauniešu skaitam, kas tajā brīdī plāno izglītības turpināšanu nākamajā pakāpē. Tas ir izaicinājums mums visiem.

Lūdzu, nedaudz par piedāvātajām specialitātēm.

Profesionālo kvalifikāciju piedāvājums ir stabils. Mērķtiecīgi esam gājuši uz Vidzemē nozarēm nepieciešamā darbaspēka sagatavošanu. Ja šobrīd Latvijā runājam par to, kā efektīvāk izmantot valsts budžeta līdzekļus, kā sagatavot darbaspēku optimāli tām jomām, kurām trūkst, tad pēdējais Konvents Valmieras tehnikumā novembrī, kurā piedalījās gan Ekonomikas, gan Izglītības un zinātnes ministrijas eksperti, atzina, ka mājas darbu esam izdarījuši – esam izvērtējuši savas līdz šim piedāvātās programmas un arī tās, kuras plānojam piedāvāt tuvākajā nākotnē. Mūsu piedāvājums ir optimāls, Valmieras tehnikums mērķtiecīgi attīsta tās profesijas, kuras nepieciešamas tām ražotnēm, kas ienāk Valmierā. Pēdējo gadu laikā esam sākuši sagatavot metālapstrādes speciālistus, sagatavojam CNC darbgaldu iestatītājus, programmēšanas tehniķus un atjaunīgās enerģijas tehniķus. No nākamā gada septembra sāksim sagatavot kiberdrošības tehniķus. Manuprāt, mūsu tehnikuma piedāvājums ir ļoti aktuāls.

STARP EIROPAS JAUNAJIEM PROFESIONĀĻIEM. Šoruden no 9. līdz 13. septembrim Dānijas pilsētā Herningā Eiropas lielākajā jauno profesionāļu meistarības konkursā EuroSkills Herning 2025 Latviju mehatronikas disciplīnā pirmo reizi pārstāvēja (no labās) Valmieras tehnikuma 4. kursa audzēknis Eduards Ignatjevs un tehnikuma absolvents Justs Jenerts, kurš turpina apgūt mehatroniku RTU.

No cik plaša reģiona sabraukuši audzēkņi?

Vistālāk uz pārtikas produktu ražošanas tehniķiem mums brauc meitene no Liepājas, viņa ir ļoti laba, aktīvi piedalās profesionālās meistarības konkursos. Protams, visvairāk pie mums ir vidzemnieki, daudz jauniešu arī no Latgales puses. Mazāk no Kurzemes un Zemgales, jo tur ir pietiekams piedāvājums no vietējām izglītības iestādēm. Šis kartējums arī apliecina, cik aktuāla mums ir dienesta viesnīca, septembrī apmēram 60 jaunieši mums palika gaidītājos. Tuvākos mēs aicinām izmantot sabiedrisko transportu un tomēr izbraukāt uz mācībām, jo Vidzemē transporta piedāvājums ir samērā optimāls. Sanāk, ka dienesta viesnīcas ietilpība tomēr nedaudz bremzē mūsu attīstību, jo redzam, ka Valmieras tehnikums kā tāds magnēts tomēr piesaista jauniešus.

Vai audzēkņu komplektācijā ir iespēja atlasīt tiešām labākos, tos, kuriem patiešām acis deg?

Mums ir uzņemšanas prasības, kuras piemērojam, uzņemot jauniešus. Ir arī, piemēram, programmēšanas tehniķiem iestāju pārbaudījums. Iestāšanās kapitāls, ar kādu jaunietis atnāk, ir ļoti dažāds. Negribētos izcelt vai norādīt uz kādu izglītības iestādi, kur iepriekšējie darbi varbūt veikti nepietiekamā apjomā, bet pedagogu trūkumu izjūtam arī, saņemot pirmā kursa izglītojamos. Nākamajā mācību gadā plānojam uzņemt 265 audzēkņus pavisam 11 profesijās, tai skaitā 25 kiberdrošības tehniķus, kurus līdz šim Latvijā sagatavoja tikai Saldus un Jēkabpils tehnikumos, nākamgad klāt nāks vēl divas vietas – Valmieras tehnikums un Rīgas Valsts tehnikums. Metināšana un CNC darbgaldu operatori – tās mums ir divas programmas, kurās būs gada laikā iegūta kvalifikācija, pārējās deviņas ir četrgadīgās mācību programmas.

Valmieras novads un īpaši pati Valmiera šobrīd jau izveidojusies par nopietnu rūpniecības centru, kurā viens no galvenajiem virzieniem ir metālapstrāde un mašīnbūve. Ko šajā nišā piedāvā Valmieras tehnikums?

Uzņēmām mehatroniķus, mašīnbūves tehniķus, CNC darbgaldu iestatītājus un metinātājus, kuru izglītības programmu uzsākām tikai pagājušajā gadā. Manuprāt, metināšana ir vienīgā tāda arodizglītības programma visā Vidzemē. Gada laikā sagatavot nepieciešamos speciālistus – tas ir ļoti aktuāli.

Tehnikumam ir mūsdienīga materiāli tehniskā bāze, tomēr ļoti nozīmīgas audzēkņiem ir prakses iespējas reālā ražošanā. Kā ar šo piedāvājumu no uzņēmēju – potenciālo darba devēju puses?

Bija periods, kad izglītības iestāde lūkojās uzņēmuma virzienā un otrādi. Abas puses tad diskutēja, ko viens vai otrs nav īsti līdz galam izdarījis. Laikam bija jāpienāk tādam liela izaicinājuma periodam, kad darbaspēka kritiski trūkst, un tad mēs sanākam un domājam, ko varam izdarīt maksimāli labi kopā. Tādēļ mēs šodien, manuprāt, pēc vislabākā scenārija šīs prakses nodrošinām. Esam gājuši uz to, lai mēs sadarbotos ar ļoti kvalitatīvi nodrošinātām praksēm, ar uzņēmumiem, kuri tiešām ir ieinteresēti – gan personāldaļu speciālisti, gan vadošie meistari. Gribētos teikt, ka nav grūtību jauniešus šajās prakses vietās iekārtot. Mēs gan jau no pirmā kursa jauniešus aicinām pašus meklēt prakses vietas, jo tas savā ziņā ir apliecinājums par interesi strādāt konkrētajā jomā. Tev ir jāzina joma, jāzina, kur tu nākotnē sevi saskati! Ja pirmajā kursā ir grūtības šo prakses vietu atrast, mēs, protams, palīdzam, jo mums ir sadarbības partneri, mēs savedam abas puses kopā. Jo ir arī uzņēmumi, kur pret praktikantiem ir tāda pati pieeja kā pret jauniem darbiniekiem: jaunietim jāuzraksta pieteikums, arī jāiedod pavisam vienkāršots CV, pēc tam jāierodas uz interviju... Es arī ļoti novērtēju un saprotu tos uzņēmējus, kuri, nodrošinot jaunietim praksi, piemēram, aprīlī, vēlas viņu redzēt darbā savā uzņēmumā arī vasarā. Tas ir tikai loģiski, jo prakses nodrošināšana ir liels ieguldījums no uzņēmēja puses, tāpēc viņš vēlas, lai vasarā, kad ir atvaļinājumu laiks, kādos vienkāršākos darbos viņš var rēķināties ar šo praktikantu jau kā darba ņēmēju. Nevis, piemēram, jaunietis mācās atjaunīgo enerģētiku, bet vasarā aiziet strādāt viesmīlībā...

Kādas iespējas tehnikuma audzēkņiem ir iepazīties arī ar darbu sevis izvēlētajā nozarē ārpus Latvijas?

Jau vēsturiski esam izveidojuši ļoti plašu sadarbības partneru tīklu visā Eiropā. Gan Portugāle un Spānija, kas ir eksotiskākas valstis, gan Austrija un Vācija, kas ir ļoti labas mašīnbūves un mehatronikas prakšu vietas. Katru gadu 70 līdz 80 jaunieši no Valmieras tehnikuma dodas mobilitātēs uz Eiropas valstīm. Pagājušajā gadā mums bija 76 mobilitātes Erasmus programmā – Portugāle, Austrija, Zviedrija, Ungārija un Čehija. Tas ir daudz. Mums arī skolotāji – katru gadu līdz 10 personām – dodas uz ārzemēm. Ne tikai aizbrauc un apskatās konkrēto valsti, bet arī veic ēnošanas procesu, kad ir klātesoši visas darba dienas garumā konkrētās jomas uzņēmumā vai konkrētā izglītības iestādē un vēlāk veic šo zināšanu pārnesi uz Valmieras tehnikumu. Mēs katru gadu esam arī uzņemošā organizācija, mācām studentus no Horvātijas CNC darbgaldu iestatītājos.

Pagājušajā mācību gadā divu nedēļu garumā uzņēmām arī divas jauniešu grupas no Ukrainas – 16 jauniešus un katrā grupā divus pedagogus. Man ir ļoti liela atbildība iedot viņiem tās vērtības, kas ir Eiropā, tā nesagrozīti, nedeformējot uzskatus par vieglu Eiropas finansējuma apguvi. Tādēļ mēs šos jauniešus integrējam savā apmācību procesā, par darba valodu izmantojot angļu valodu. Mēs viņus apģērbjam, instruējam, viņi izstrādā praktiskās lietas, jo viņu joma ir līdzīga mūsu metālapstrādei. Sadarbībā ar nozares asociāciju organizējam ukraiņiem ekskursijas uz ļoti interesantiem vadošiem nozares uzņēmumiem Rīgā. Manuprāt, šāda saturiskā kapitāla iedošana par to, kā notiek apmācība un kādas ir Eiropas vērtības, kas šādā veidā tiek aizvestas arī uz Ukrainu, ir ļoti vērtīga. Pēc tam ir patīkami saņemt atgriezenisko saiti, ka ukraiņu jaunieši ir iedvesmoti mācīties angļu valodu un ka viņi savos atskaites darbos jau sazīmējuši, kāds nākotnē varētu būt viņu uzņēmums. Iespējams, daļa no viņiem savus sapņus arī īstenos.

Šodien bieži tiek runāts, ka profesionālajai izglītībai jāstrādā nevis ķeksītim, bet gan strikti tam pasūtījumam, kāds ir darba tirgū. Kā tas notiek Valmieras tehnikumā?

Mēs uzskatām, ka ļoti atbilstoši visa veida darbaspēka pieprasījuma prognozēm šīs kvalifikācijas attīstām. Aktuālais piedāvājums, kas ir nozarēs, mums atspoguļojas uzņemšanas sarakstā. Patlaban tiek runāts par dronu tehniķu sagatavošanu, mēs esam gatavi uz dronu montēšanu, apkopi un programmēšanu, plānojam nākamajā gadā uzsākt arī šādu apmācību. Ir pieprasījums no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem, un mēs esam gatavi tam atsaukties. Ļoti ceru, ka Eiropā jau tuvākajā laikā viss atkal kļūs mierīgi un šīs prasmes varēs ļoti daudzās jomās izmantot miera laika vajadzībām, piemēram, celtniecībā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

Vai ir kāda statistika par tehnikuma beidzējiem un viņu nonākšanu darba tirgū?

Pagājušajā mācību gadā mums bija 131 absolvents. 34% no viņiem strādā savās nozarēs, 34% turpina mācības jau augstskolās, tostarp divās vietās ārzemēs – Dānijā un Korejā. 4% devušies militārajā dienestā, 24% strādā ar nozari nesaistītos uzņēmumos un 9% ir darba meklējumos.

MĀCĀS TOPOŠIE METINĀTĀJI. Metināšanas telpā notiek lokmetinātāju metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidū sagatavošana. Foto no Valmieras tehnikuma arhīva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001