Kad zvanu Rūjienas novada sporta skolas direktorei LĪGAI STUPELEI (sporta pedagoģe ar 35 gadu darba stāžu!) un, norunājot laiku intervijai, vaicāju, kur atrodas sporta skola, atbilde pirmajā mirklī izbrīnīja: «Jaunās sporta halles patrepē!» Tikai pēc tikšanās sapratu, cik patiesībā liela un bagāta ir tā patrepe.
Kad Ziemassvētku tirdziņš notika Rūjienas kultūras nama foajē un lielajā zālē, patīkami tur pārsteidza ne tikai vietējo uzņēmēju, amatnieku un mājražotāju preču daudzveidība, bet arī zāles malā iekārtotās improvizētās kafejnīcas piedāvājums, kurā netrūka ne tikko ceptu pīrāgu, ne smalkmaizīšu un kūciņu, bija pat varena mājas torte un piedevām vēl izcila kafija no automāta. To visu, kā arī dažādu ogu sukāžu un ārstniecisko tēju izlases glītos fasējumos piedāvāja Jeru pagasta Endzeles mājražotājas ANITAS BIRKAVAS ģimenes uzņēmums.
— Divdesmit gadu jubileja mums bija 15. janvārī, bet šodien rīkojam pasākumu, kurā aicināti visi darbinieki, un tikpat kā visi arī būs, — stāstījumu par nozīmīgo notikumu pagājušajā piektdienā sāka sociālās korekcijas izglītības iestādes Naukšēni direktors DIDZIS ČĀKURS. — Šoreiz neaicinām populārus māksliniekus, bet kolēģu lokā paši uzspēlēsim teātri, nodziedāsim kādu dziesmu, parunāsim un pateiksim pateicības vārdus saviem darbiniekiem. Iepriekšējo reizi svinējām desmitgadi, tas laiks paskrējis gluži nemanot.
Naukšēnu novada sporta dzīves organizatoram GUNDARAM PUTNIŅAM jaunu ideju netrūkst, un citādi nemaz nevar būt, jo sports ir Gundara sirdslieta. Arī šobrīd viņa pārraudzībā notiek vairāki pasākumi.
Atvadoties no vecā un sākot jaunu gadu, mēdzam atskatīties uz paveikto un izvirzīt jaunus mērķus turpmākajai darbībai, tāpēc arī janvārī tradicionāli tiekamies ar Naukšēnu novada domes priekšsēdētāju JĀNI ZUMENTU, kas mūs sagaida, optimistiski smaidīdams, brīdinot, ka par dažiem notikumiem runāts jau iepriekš, taču tiem novada saimnieciskajā attīstībā bijusi ievērojama nozīme.
JĀNIS CIELĒNS, lai gan viņa galvenā saimniekošanas firma SIA «Singari» atrodas Liepas pagastā, tūdaļ aiz Kauguru pagasta robežas, sevi uzskata par kaugurieti, it īpaši izteikti par Mūrmuižai piederīgu. Te ir viņa dzimtā vieta, kur viņa vecāki strādājuši kolhozā un iekārtojušies uz dzīvi. Jānis ir pabeidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas vadības fakultāti un par to ir pateicīgs vecākiem, kuri atbalstījuši augstākās izglītības iegūšanu visiem trīs bērniem ģimenē. Te kopš bērnības viņam cauri gadiem ir saglabājies uzticamu draugu pulciņš, kurā visiem nu ir augstākā izglītība. Jānis uzsver augstākās izglītības lomu viņa dzīvē: «Reizēm jau šķiet, ka daudz vari izdarīt arī bez tās. Taču, kad paskatos atpakaļ, kāds es biju vien ar vidējo izglītību un kāds tagad esmu ar augstāko, redzu, ka daudz un būtiski ir mainījusies mana domāšana, visu daudz pareizāk izdodas salikt pa plauktiņiem, viss sakārtojas pat it kā zemapziņā. Ne jau viss, kas bija jāmācās, šajā brīdī ir vajadzīgs, bet varbūt kādreiz vajadzēs. Sanāk arī tagad gudrības pētīt ja ne gluži grāmatās, tad internetā paskatīties. Bet augstskola ir tā, kas palīdz saprast, ko un kur skatīties.»
Tikko Valmieras novada fondā apstiprināts Trikātas Jauniešu centra iesniegtais projekts par plīts iegādi centra vajadzībām.
Vai arī Beverīnas novadā gads sācies Latvijas simtās jubilejas zīmē, jautāju novada kultūras centra vadītājas pienākumu izpildītājai, pēc pašvaldības domes šodienas sēdes droši vien jau vadītājai IEVAI PUTNIŅAI.
Jau gadu desmitiem sev tik pazīstamajā Latvijas autoceļu uzturētāja Valmieras nodaļas ziemas dienesta operatīvā dežuranta kabinetā pie rakstāmgalda sēž viņš — vīrs ar ceļinieka stāžu vismaz 40 gadu garumā. Te ļoti būtiski pārzināt gan teritoriju, gan visas iespējamās būšanas un nebūšanas ar klimata apstākļiem, un ZIEDONIS APSĪTIS šo drēbi pazīst:
Par cilvēku stāsta viņa paveiktie darbi. Ēriku Klaperi (1932 — 2018) arvien atcerēsies kā deju kolektīvu vadītāju un ciema izpildkomitejas priekšsēdētāju. Deju kolektīvu Kauguros viņa sāka vadīt 1967. gadā. Pagājušā gada 17. jūnijā Mūrmuižā notika Kauguru dejotāju 50 gadu jubilejas koncerts «Šodien svētki, dejosim!», kurā viņa tika godināta kā kolektīvu ilggadēja vadītāja. Šī gada 24. martā viņai būtu palikuši 86 gadi...
Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja sagatavotais tradicionālais pasākums 1991. gada barikāžu atceres laikā notika skolas parkā. Skolas kolektīvs ieradās pie aizdegta ugunskura, kam liesmaino spēku vispirms deva katra skolotāja un darbinieka, kuri piedalījās barikādēs, teiktie vārdi vai atmiņu dzirkstis kopā ar pagalīti. Viņu vidū — Rasma Ozoliņa, Dina Oliņa, Ināra Krieva, Inese Birzkope, Vita Oliņa, Aivars Bērziņš, Andra Auniņa.
Valmieras novada fondā noslēgti līgumi par 2017. gada otrajā konkursā atbalstīto projektu īstenošanu.
Vidzemes internātpamatskolas kolektīvs Vaidavas ezera krastā aizdedza 1991. gada barikāžu atceres ugunskuru, katrs tajā ieliekot pagalīti un veltot labus vārdus Latvijas nākotnei.
Valmierā Stacijas ielas 26. nama pirmais stāvs jau labu laiku ir vieta, kur atbalstu un palīdzību saņem daudzi valmierieši. Pusgadu šajā ēkā darbojas arī pārtikas paku izdales punkts un apģērbu apmaiņas istaba.
Ekspresintervija ar Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāju KAIJU MUCENIECI.
2017. g. 30. novembrī biedrības «Kristīgais žēlsirdības centrs» struktūrvienība «Kristīgais dienas centrs» saņēmis apliecību par sociālo pakalpojumu sniedzēja statusu. Tas paver iespējas attīstīt dienas centra darbību, arvien paplašinot sniegtos pakalpojumus un piedāvājumu.
Makšķerēšanas veikala «Cope» īpašniece, populārā dažāda mēroga sacensību godalgu ieguvēja RITA VERZA-BAUĢE 23. janvāra rītā «Liesmai» teica: «Tiklīdz ūdenstilpes klāj ledus, tā visiem tūdaļ arī nepieciešamas makšķerēšanas kartes, un otrreiz gadā tieši tāda aktīva sarosīšanās notiek 1. maijā. Pašlaik ir jūtama liela zemledus makšķernieku rosība, jo mūspusē Burtniekā, Vaidavā un visos citos lielākos un mazākos ezeros pēdējās dienās ledus tāds, ka tur bija droši. To gan nevar teikt par upēm. Šogad notika brīnums — tiklīdz uzsala ledus, tā vienas ziemīgās nedēļas laikā zemledus makšķerniekiem atvēra Peipusa ezeru. Tāds brīnums no igauņiem nebija gaidīts!»
Latvijā par medijpratību plašāk sāka runāt tikai pirms dažiem gadiem. Mediju un jauno tehnoloģiju straujā izplatīšanās un to ietekme uz ikdienas vidi visā pasaulē, tostarp mūsu valstī, kā arī iespējas piekļūt daudzveidīgai un liela apjoma informācijai radīja aizvien jaunus izaicinājumus un problēmas jomās, kas saistītas ar cilvēku paradumiem komunikācijas procesā. Tāpēc aizvien vairāk aktualizējās nepieciešamība attīstīt gan sabiedrības, gan tās ikviena indivīda kritisko domāšanu, prasmes un zināšanas mediju un informācijas lietošanā. Tāpat medijpratības aktualizēšanu pasaules un ikvienas valsts sabiedrībā veicināja medijos atspoguļotā propagandas atdzimšana gandrīz Aukstā kara ietekmes līmenī 2014. gadā Ukrainas notikumu sakarā, turpinot ar mediju attēlu radītajām un veicinātajām diskusijām par migrantiem, bēgļiem, teroraktiem un karu Sīrijā.
19. janvārī Valmierā pie Barikāžu piemiņas akmens notika 1991. gada barikāžu atceres pasākums. Klātesošos uzrunāja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, Zemessardzes 22. kājnieku bataljona komandieris Gvido Brenneris un barikāžu dalībnieks Jānis Kalnačs, kā arī skanēja latviešu dziesmas, ko spēlēja Inese Reinfelde.
Pagājušajā piektdienā, darba vizītē apmeklējot Valmieru, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar pilsētas pašvaldības vadītāju Jāni Baiku pabija arī akciju sabiedrībā Valmiera stikla šķiedra, kur tikās ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Andrē Švionteku (Andre Schwiontek).