Valmierietis

Tā ELĪNA GERHARDE dēvē sevi. Viņa dzīvo Rīgā un strādā digitālajā reklāmas aģentūrā «Click», taču ikreiz priecājas atbraukt uz dzimto pilsētu.

Šoreiz Miķelis grib parunāt par mūsu, valmieriešu, mazākajiem brāļiem, konkrēti tiem četrkājaiņiem, kurus latīniski mēdz dēvēt par Canis lupus familiaris jeb mājas suņiem. Jā, nedaudz tiks pieminēti arī Felis silvestris catus jeb mājas kaķi, drīzāk gan to bezpajumtnieku novirziens, taču tas tikai tā — garāmejot...

Kā jau vēstīts, Valmierā sākta ielu nosaukumu jaunu plāksnīšu izlikšana. It kā atbilstoši Ministru kabineta jau 2012. gada 10. janvārī pieņemtajiem noteikumiem Nr. 50 personvārdu rakstīšana ielu nosaukumos nu esot  darāma  ar vārdu un uzvārdu pilnā  tā garumā.

Valmiera var lepoties ar to, ka tai ir sava augstskola, skaista pilsētvide un cilvēki, kuri to iemīlējuši. Ikvienam ir savs stāsts, kāpēc Valmieru saukt par savu pilsētu, un tāds ir arī studentei ELĪNAI KRISTIŅAI.

Patiesības meklētājsTā par sevi savulaik esot teicis rakst­nieks Jānis Kārkliņš, kuram janvāra sākumā apritēja 125. dzimšanas diena. Bet ko zinām par šo uzņēmīgo vidzemnieku? Dzimis 1891. gada 6. janvārī (pēc j.st.) Valkas apriņķa Jērcēnu pagasta Rēpeņos. Vecāki, tēvs Gusts un māte Marija, vienkārši ļaudis, atbalstīja dēla vēlmi pēc izglītības. Jānis pirmās skolas zinības apgūst Ēveles draudzes skolā. Skolotāja Jūlija Gaiķa mudināts, pošas iestājeksāmeniem Valmieras pilsētas skolā, iztur tos. Mācības turpina turpat kaimiņos esošajā brāļu A. un E. Liepiņu proģimnāzijā, kuru pabeidzis jau kā tirdz­niecības skolu (1908).