Valmiera aug par izskatīgu un sapostu pilsētu. Vien vecākie valmierieši vairs atceras milzīgos postījumus, kādus pilsētai nodarīja ugunsgrēku pārpilna nakts 1944. gada septembrī, kad atkāpās vācieši. Par sava tēta Jāņa Altenberga un mammas Otīlijas Luīzes tajā naktī piedzīvoto un cīniņiem, lai neļautu ugunij nodarīt pilsētai vēl lielāku postu, stāsta GUNTA ALTENBERGA:
Uz sarunu Juris Jakovins atsteidzas ar stetoskopu pār kaklu. Pasmejam, ka šalles vietā, bet savā ziņā stetoskops kaklā, recepšu žūksnis, pildspalva un telefons krūšu kabatā ir viņa atpazīstamības zīme. Ar ģimenes ārstu Jakovinu runājam pāris dienas pēc viņa pusapaļās jubilejas. Tā kā esam tās paaudzes cilvēki, kuri zina, ko nozīmē laiku mērīt piecgadēs, tad likumsakarīgi šķiet, ka pēdējā piecgade Jakovinam nav bijusi viegla. Viņš gan ironizē, ka sanācis daudz pastrādāt, daudz atpūsties un tikai mazliet pabojāt nervus.
SABĪNES PITURAS gleznas vēl dažas dienas var aplūkot Kultūras centrā.
Tā ELĪNA GERHARDE dēvē sevi. Viņa dzīvo Rīgā un strādā digitālajā reklāmas aģentūrā «Click», taču ikreiz priecājas atbraukt uz dzimto pilsētu.
Šoreiz Miķelis grib parunāt par mūsu, valmieriešu, mazākajiem brāļiem, konkrēti tiem četrkājaiņiem, kurus latīniski mēdz dēvēt par Canis lupus familiaris jeb mājas suņiem. Jā, nedaudz tiks pieminēti arī Felis silvestris catus jeb mājas kaķi, drīzāk gan to bezpajumtnieku novirziens, taču tas tikai tā — garāmejot...
Kā jau vēstīts, Valmierā sākta ielu nosaukumu jaunu plāksnīšu izlikšana. It kā atbilstoši Ministru kabineta jau 2012. gada 10. janvārī pieņemtajiem noteikumiem Nr. 50 personvārdu rakstīšana ielu nosaukumos nu esot darāma ar vārdu un uzvārdu pilnā tā garumā.
Valmiera var lepoties ar to, ka tai ir sava augstskola, skaista pilsētvide un cilvēki, kuri to iemīlējuši. Ikvienam ir savs stāsts, kāpēc Valmieru saukt par savu pilsētu, un tāds ir arī studentei ELĪNAI KRISTIŅAI.
Patiesības meklētājsTā par sevi savulaik esot teicis rakstnieks Jānis Kārkliņš, kuram janvāra sākumā apritēja 125. dzimšanas diena. Bet ko zinām par šo uzņēmīgo vidzemnieku? Dzimis 1891. gada 6. janvārī (pēc j.st.) Valkas apriņķa Jērcēnu pagasta Rēpeņos. Vecāki, tēvs Gusts un māte Marija, vienkārši ļaudis, atbalstīja dēla vēlmi pēc izglītības. Jānis pirmās skolas zinības apgūst Ēveles draudzes skolā. Skolotāja Jūlija Gaiķa mudināts, pošas iestājeksāmeniem Valmieras pilsētas skolā, iztur tos. Mācības turpina turpat kaimiņos esošajā brāļu A. un E. Liepiņu proģimnāzijā, kuru pabeidzis jau kā tirdzniecības skolu (1908).
Gada nogalē ikvienam no mums ir vēlme atskatīties uz šī gada padarīto, piedzīvoto un sasniegto. Galerijas Laipa gads ir bijis gana krāšņs un noteikti viens no darbīgākajiem – notikuši divi mākslas plenēri, kuru rezultātus turpinam rādīt lielākās un mazākās izstāžu zālēs un divos unikālos 2016.gada kalendāros. Ieviesta jauna tradīcija – Kārlienas pagalma svētki, kuri notika otro reizi un ar katru gadu saņem aizvien lielāku apmeklētāju sajūsmu. Izstādes, projekti un jaunas tikšanās, kuras ļauj mums augt un attīstīt savas prasmes mākslas notikumu organizēšanā.
Reiz dzīvoja eglīte un zaķis. Labi dzīvoja. Līksmi, priecīgi. Zaļā mežā. Eglīte auga, zaķis lēkāja.Kādudien staigāju pa mežu un satiku zaķi.
Noslēdzot šo gadu un tēmu par Valmieras apvienoto amatnieku biedrības ievērojamiem amatniekiem, gribētos nedaudz pastāstīt par kādu «garšīgu» amatu. Valmieras muzeja krājumā glabājas liecības par Jāņa Eiduka maiznīcas darbu 20. gs. 30. gados. 1993. gadā viņa atraitne Šarlote Eiduka (dz. Ziemane) nodeva Valmieras muzeja glabāšanā 49 priekšmetus, kas saistīti ne tikai ar Jāņa Eiduka darbu un privāto dzīvi, bet arī ar Valmieras amatnieku biedrību, tais skaitā fotogrāfijas, biedrības biedru saraksti, Meistaru diplomi un vairākas personīgās mantas. Kāzu ielūgumā teikts, ka abi laulājušies Valmierā, 1936. gada 13. septembrī.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā jeb Gaismas pilī izskanēja Grega festivāls, kurā piedalījās pasaulslavenās bērnu grāmatas «Grega dienasgrāmatas» autors Džefs Kinnijs. Tikšanās ar viņu bija izcīnījuši tie Grega fani, kuri veiksmīgi piedalījās iepriekš izsludinātā plakātu konkursā, – vairāki simti bērnu no visas Latvijas.
"Goda valmierieši 2015" savai pilsētai decembrī.
Četri brāļi, visi kopā dzied un spēlē orķestrī. Tas bija kaut kas maz redzēts pat tajos gados, kad «dzīvā» mūzika publiskās ballēs un mājas viesībās nebija retums. Miglavi — Argods, Paulis, Edvīns un Valdis — Rūjienas pusē bija visai populāri. Pa reizei piesaistot kādu no tuviniekiem, mazais un sirsnīgais orķestris spēlēja uz nebēdu. Muzicēja arī Ingas Utenas televīzijas «Spietā» dziedošo ģimeņu konkurencē, Mazsalacā ieguva pirmo vietu un piedalījās finālā Rīgā, kur vietas gan vairs nedalīja.
Pēc nedēļas viņš, oktobrī savas kuplās ģimenes lokā nosvinējis apaļus 70, Rīgā Latvijas Gada balvas sportā 2015 ceremonijā saņems balvu Par mūža ieguldījumu. JĀNIS SILIŅŠ to godam pelnījis gan par savu trenera darbu klasiskajā riteņbraukšanā, ieliekot pamatus Arvja Pizika un Aināra Ķikša vēlākajiem olimpiskajiem startiem, gan par ieguldījumu BMX sistēmas izveidošanā Latvijā, tās triumfs ir Māra Štromberga divas olimpiskajās zelta medaļas Pekinā un Londonā. No mūsu sarunas krietnu piecu stundu garumā varētu pilnu Liesmu pierakstīt, tāpēc Valmierietī šoreiz tikai pats būtiskākais, vairāk izgaismojot tieši Jāņa gaitas BMX ceļā. Manuprāt, ļoti zīmīgo Kolumbu virsrakstā man rītā, kad posos ceļā pie Jāņa uz Lejas Ruķiem, kas Strenču novadā, tikai 8 kilometrus no Jāņa dzimtās Smiltenes ieteica kāds pilnīgi ar BMX nesaistīts vīrs.
Es baidos no tumsas. Nē, tās nav paniskas bailes. Man vienkārši nepatīk, kad apkārt ir tikai fantāzijas uzburti tēli. Man nepatīk, un es ātrāk mēģinu ieslēgt gaismu.
Valmieras puika no Krāču kakta, kam Gauja dzīvē un sirdī visu mūžu, lai gan redzēti augsti kalni un daudz straujākas upes. Vīrs, kurš ilgus gadus turējis rūpi par dzimto pilsētu, bet domājis un rīkojies pa savam. Reti kad dzīvē runāju, arhitekts ANDRIS SKALĪTIS kā atvainodamies bilst.
Sagaidot SIA «VTU Valmiera» 70.jubilejas gadu, tika pārskatīts uzņēmuma fotoarhīvs. Iemūžināti gan darbinieki, gan tehnika, gan dažādi pasākumi. Lielākā daļa bilžu tapušas, dažiem uzņēmuma darbiniekiem lūkojoties caur objektīva aci, pēc tam veikums nonācis albumos ķieģeļa biezumā.
Rosināja Gundara Rutka raksts Atmiņu klejojums pa Valmieras dzelzceļa takām izdevuma Valmierietis 28. oktobra numurā.
Piecpadsmitā sezona aizrit Valmieras muzeja dziesmotajai kopai «Griezes».