Ar Valmieras Viestura vidusskolas 10. teātra klases audzēkni AMANDU PAEGLI pirmo reizi tikos Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā, slavēšanas festivālā «Ticība vieno». Toreiz viņa ar mīļu smaidu ne tikai sagaidīja daudzos pasākuma viesus, bet arī kopā ar Trikātas svētdienas skolas skolotāju Uģi Adatu zinoši un droši vadīja šo interesanto kristiešu sanākšanu. Par Amandu esmu dzirdējusi, ka vēl viņa spēlē klavieres, dzied, dejo, spēlē teātri un skrien arī maratonos.

Dzejnieki runā starp puķēm un mēģinot ar tām runāt. Bet tikai nesen uzzināju, ka ne vien puķes, bet pilnīgi visi augi runā arī savā starpā. Vismaz vienas sugas augi vienā valodā, ko saprot viņu radinieki. Tā bioloģijas profesors Ģederts Ieviņš apgalvo, ka augi savā starpā sazinās, tātad runā, ar smaržām.

Kā zināms, pagājušajā gadā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ES Kohēzijas fonda projekta «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā» jeb dabas skaitīšanas ietvaros uzsāka dažādu biotopu apzināšanu. Tagad apkopota informācija par līdz šim saskaitītajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. Pērn ir apsekots gandrīz 57000 hektāru, kuros šādus zālājus potenciāli bija iespējams atrast. Taču no tiem vien 22 procentos tika atrasti tik vērtīgi zālāji, kas atzīstami par ES nozīmes aizsargājamu zālāju biotopu.

Kopš 2000. gada gods nosaukt Gada dzīvnieku uzticēts Dabas muzejam. Šogad muzejs izvēli tālāk uzticēja dabas draugiem, kuri varēja balsot par šī titula kandidātiem. No vairāk nekā 2600 balsojumiem ar 252 balsīm pēdējā vietā palika pelēkais zaķis. Vien 294 ieguva sermulis, alnim jau tika 367, nedaudz vairāk — 404 — ieguva rudā lapsa. Sīva konkurence izvērtās starp brūnkrūtaino ezi un parasto vāveri, kuri attiecīgi savāca 683 un 694 balsis.

Vēl ne tik sen, pirms pāris desmitiem gadu, apdrukāti plastmasas maisiņi, īpaši pazīstamu firmu, bija kas sevišķs, nepieejams. Ne viena vien saimniece, pārnākot no veikala, tos centīgi izmazgāja un pakāra žāvēties, lai tos, nākamreiz iepērkoties, atkal izmantotu. Alu laikmeta iepakojums — papīrs — pamazām izgāja no aprites. Kāda Latvijā pazīstama persona pēc dažiem gadiem ar lepnumu atzina, ka nu jau viņa atļaujas maisiņus nemazgāt, jo var iegādāties jaunus. Arī tā plastmasas iepakojumu uzvaras gājiena sākumā tika vērtēts turības līmenis...

No 2. marta interesenti aicināti apmeklēt Valmieras muzeja Izstāžu namu, lai apskatītu Latvijas Dabas muzeja izstādi «Latvijas dabas bagātības. No koraļļa līdz virpainītei». Tā tapusi, gatavojoties Latvijas simtgadei, iepazīstinot ar dabas un klimata pārmaiņām, kas notikušas tagadējā Latvijas teritorijā pirms vairāk nekā 400 miljoniem gadu līdz mūsdienām, stāsta Valmieras pašvaldības nodaļas vadītāja Zane Bulmeistare.

«Liesmā» jau ziņots, ka Kocēnu novadā vairākas dienas mediju darbu gan teorētiski, gan praktiski iepazina ES Erasmus+ projekta «Get Moving! Take part in the future» ceturtās aktivitātes dalībnieki — jaunieši un viņu pedagogi no sešām dalībvalstīm (Latvijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Somijas, Spānijas).

Vārtsargs Toms Konrāds ir dzimis valmierietis, un tieši šajā pilsētā pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad tika atklāta Vidzemes Olimpiskā centra ledus halle, viņš pirmoreiz kāpa uz slidām. Gadu gaitā viņš ir spēlējis ne tikai Valmierā, bet arī Liepājā, Rīgā un Jelgavā, aizvadot spēles gan jaunatnes čempionātos, gan Virslīgā, gan 1. līgā.

Kaut cik normālā sabiedrībā pieņemts, ka guļošu nesit, ko laikam gan nekādi nevar attiecināt uz mūsu valsts politiskajiem priekšvēlēšanu kautiņiem — lai arī pretinieks jau vāļājas pa zemi, tam obligāti vēl jāizsit pēdējās dzīvības pazīmes ar pārdomātiem kājas spērieniem pašās vārīgākajās vietās. Tāds iespaids rodas, vērojot Zaļo un Zemnieku savienības hegemonisko uzvaras maršu uz 13. Saeimas vēlēšanām, kurā ar izteiktu pārākuma sajūtu tiek pieciestas gan partijas Vienotība paliekas ministru un valsts amatpersonu posteņos, gan citādi domājošie, kas negrib ievērot kādreizējā Saldus rajona kompartijas pirmā sekretāra, tagadējā Saeimas ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa nospraustās vadlīnijas, — nu gluži kā tās pašas Vienotības ziedu laikos.

To, ka pasaulē notiekošās klimata pārmaiņas ar daudz intensīvākiem lietus un sausuma periodiem arvien negatīvāk skar arī mūsu zemīti, acīm redzami apliecināja aizvadītā lietainā sezona. Pastiprinātais nokrišņu daudzums pērnā gada otrajā pusē skāra vairākus valsts tautsaimniecības sektorus, tostarp graudkopību, dārzeņkopību un arī valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas. Statistika liecina, ka kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā pārsniedza 20% no mēneša normas, septembrī 95%, oktobrī 58%, novembrī 13% un vēl decembrī 19% no mēneša normas.