Apmēram tā var teikt par indiešu autobūves jaunumu, kuram piedevām vēl ir cena, kas samērojama ar viena otra dižāka Latvijas ierēdņa mēnešalgu. Kā informē portāls iAuto.lv, Indijas autoražotājs Mahindra nupat sabiedrībai demonstrējis minivenu ar 16 zirgspēku jaudas motoru, kurš maksā ap 4600 eiro. Iespējams, tas varētu būt šobrīd lētākais braucamrīks šajā spēkratu segmentā.
Kā savulaik Rīgas kinostudijā tapa filma Motociklu vasara, tā arī turpinās filmā aprakstītie vai līdzīgi notikumi ar motocikliem un to vadītājiem uz Latvijas lielceļiem un ielām. Protams, tagad ir pavisam cita tehnika ar citiem ātrumiem, tomēr viena lieta bija svarīga filmā toreiz un ir svarīga joprojām — braucot ar motociklu, vēlams galvā uzliktajā ķiverē līdzi paņemt arī smadzenes...
Pēdējo mēnešu laikā aizvien acīm redzamāks kļūst fakts, ka 2014. gadā notikusī varas maiņa Ukrainā nav novedusi pie gaidītajām pārmaiņām šīs valsts iedzīvotāju dzīvē, tamdēļ emigrācija no Ukrainas ir pieņēmusi masveidīgus apmērus, pie tam darba meklējumus kā uz Eiropas valstīm, tā Krieviju dodas arī ļoti daudz kvalificētu speciālistu.
Kopš 30. jūnija atkal esam zaudējuši kādu daļu no savas personīgās identitātes. Ja pilnīgi precīzi, to ir iespējams zaudēt ikvienam pilsonim, kuram nezin kāpēc nepatīk pašam savā pasē redzēt savu dzimšanas datumu. Kā jau demokrātiskā sabiedrībā, gan jau tādi īpatņi mums apkārt ir, pieļauju, ka viņiem šīs līdz šim spēkā esošās, manuprāt, ļoti uzskatāmās un ātri nolasāmās identitātes pazaudēšana, vietā iegūstot bezpersonisku, toties unikālu 11 ciparu kombināciju, saistīta ar tīri privātām un ne vienmēr juridiski tīrām interesēm. Izrādās — līdzšinējā personas koda galvenais trūkums esot tā pirmā daļa, kas sastāv no cilvēka dzimšanas datuma. Kā uzskata Datu valsts inspekcijā, tas sniedzot pārāk daudz informācijas tad, kad tas nav nepieciešams... Pieļauju, ka viena no vietām, kur cilvēkam ar jauno personas kodu būs vieglāk, būs darba birža: labi saglabājušies pretendenti plus mīnus 50 varēs noslēpt savu patieso vecumu un, iespējams, vieglāk dabūt darbu.
Nav tā, ka Valmierā asfaltē un remontē tikai maģistrālās ielas, kuras jau līdz tam bijušas kaut bedrainā un krietni vien lāpītā, tomēr asfaltā. Piemēram, šovasar viena no Kārlienas mazajām ieliņām ar grants segumu arī pārtop mūsdienīgā kustības artērijā, kur transportam būs asfalts, bet gājējiem trotuāri gar abām ielas malām gandrīz vai visā tās garumā.
Pirms pāris dienām darbu Valmierā, pārsvarā pilsētas zaļumsaimniecībā, sākusi trešā skolēnu grupa. Pašvaldībā pastāstīja, ka vakar jaunieši strādājuši memoriāla, Karātavu kalniņa teritorijā un citviet.
Lai arī ķiploks, kā daudzi citi kultūraugi, ir nācis no Vidusāzijas reģiona, Latvijā tas pazīstams jau sen. Mūsu senči ļoti labi prata izmantot šī auga dziednieciskās īpašības, bet mūsdienās mēs par ķiploku kā «zālēm» atceramies laikā, kad plosās gripa, visā pārējā laikā ķiploks ir pieprasīts dārzenis.
Zemnieku saimniecība «Vīķi» atrodas Latvijas pierobežā — Mazsalacas novada Ramatas pagasta «Raudītēs». Šī senā un allaž sakoptā mājvieta ir varenu, senču stādītu koku sargāta. Daudzi saimniecību un tās viesmīlīgo saimnieci pazīst jau gadiem ilgi, jo: kā vajadzīga medus burka ziemai, tā tiek meklēts INGRĪDAS VĪĶES tālruņa numurs. «Raudītēs» ievāktais gardums kā īpašs sveiciens no Latvijas ne reizi vien ir aizceļojis arī tālu pasaulē. Kāda biškopībā ir šī vasara, par kuru tagad daudzi saka: ne šāda, ne tāda? Stāsta saimniece Ingrīda.
«Draudzība ir kā koks, nav svarīgi, cik tas liels, bet gan, cik dziļi sniedzas tā saknes» — šie vārdi īsi, bet precīzi raksturo Valmieras 5. vidusskolas un Halles ģimnāzijas sadarbību.
Par Jāni Gresti dažādos laikos ir teikts un rakstīts: «Personība», «Rets pedagoga talants», «Rūcošs akmens kalnā un strautā», «Laikam gan pats uzticamākais un pašaizliedzīgākais Blaumaņa draugs», «Ko nu tas dulnais, tas jau tik pa gaisu vien skrien, skaidrs, ka savu galu ņems Sibīrijā», «Bet tad nu anekdošu stāstītājs... oi, oi, oi!»