Šoreiz Rūcamlapu sākšu ar divām ziņām. Pirmā nāk no Saeimas, otrā — tepat no Rūjienas. Manuprāt, svarīgas abas, taču izvērtējums jau katra paša ziņā.

Aizvakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti vienojušies par transportlīdzekļu vadītājiem būtiskām pārmaiņām likumdošanā. Plānots, ka tie šoferi, kuri kaut kādu iemeslu dēļ būs paspēlējuši savas autovadītāja tiesības uz laiku līdz vienam gadam, pie jaunām pēcāk tiks tikai tad, kad būs nokārtojuši teorētisko eksāmenu.

No plašsaziņas līdzekļu pirmajām lappusēm nepazūd bēgļu tēma, kas vairāk nekā aktuāla kļuvusi arī Latvijai, jo mums vārda tiešā nozīmē tiek uzspiesta bēgļu uzņemšana, ignorējot atšķirības starp bēgļiem un ekonomiskajiem imigrantiem, bet Latvijas oficiālās diplomātijas bezzobainība šajā jautājumā draud valstij ar katastrofu nākotnē.

Veselības ministrijas un Nacionālā Veselības dienesta projektā «E- veselība Latvijā» deviņu gadu laikā ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens pakalpojums joprojām nedarbojas. Zināms, ka veselības nozarē strādājošie jau gadiem ilgojas pēc šīm elektroniskajām iespējām, lai, piemēram, ģimenes ārstam pēc pacientu pieņemšanas vakarā uz māju nebūtu jāstiepj viņu medicīniskās kartes un līdz pusnaktij tās jāaizpilda.

Pašlaik mēs Latvijas BMX izlasē skatāmies uz dzīvi reāli. Mums bija plāns šai sezonai, taču tas neizdevās tā, kā gribējām. Vienam, tas ir, Mārim (Štrombergam) nav apetītes braukt tādā līmenī. Jā, viņš ir atēdies no pagājušā gada, nespēj vairs pārstartēties... Jā, punktus uz Rio mums vajag, taču sapratām, ka diviem cilvēkiem olimpiskajā izlasē mums punkti ir, tik daudz punktu mēs dabūsim. Trijiem? Nu, mums tas trešais bija vajadzīgs, kuram punktus dot.

Kopš 2014. gada rudens Latvijas piena ražotāju kopējie zaudējumi arvien vēl palielinās un pašlaik ir sasnieguši vairāk nekā 44 miljonus eiro. Bez tālākiem EK atbalsta pasākumiem piena nozare ir apdraudēta.

Arī Latvijā beidzot sagaidīts notikums, kas ļaus gan daļai ieslodzīto sodu izciest ārpus ieslodzījuma vietām, gan ieslodzījuma vietas atslogot, — tiek ieviesta elektroniskā uzraudzība.

Pirms nedēļas jau Liesmā izklāstīju, kā sokas mazajiem uzņēmējiem — amatniekiem, mājražotājiem — Dobelē, kur viņu ražojumus un ne tikai tos tirgo mazā omulīgā veikaliņā Visu vai neko pašā pilsētas centrā Zaļajā ielā. Šoreiz par otru tās dienas pieturvietu — Tērvetes novadā. Šī puse izsenis slavena ar gardu alu un šķirnes zirgiem, pašlaik līdz ar šiem abiem rūpaliem visai nopietna Tērvetes novada slavenajā agrofirmā arī piena lopkopība, jo turpat netālu no alus darītavas iespaidīgs liellopu komplekss. Jā, izsenis Zemgali dēvējam par Latvijas maizes klēti, taču arī otrs no diviem valstī pazīstamākajiem graudu pārstrādes zīmoliem — Dobeles dzirnavnieks — jau nonācis ārzemnieku rokās, jo pieder igauņiem, kamēr Rīgas dzirnavniekā galvenie noteicēji ir lietuvieši.

Jaunais mācību gads Valmieras 5. vidusskolā iesācies ļoti patīkami, jo jau pirmajā dienā skolā sagaidījām tālus, bet mīļus ciemiņus. Gandrīz divdesmit gadus ilgstošajai draudzībai ar Gīterslo apriņķa Halles ģimnāziju atkal jauns apliecinājums — pēc mūsu skolas delegācijas viesošanās Hallē pagājušā gada septembrī tagad pašiem bija kārta kļūt par viesu uzņēmējiem savā skolā. Liels pārsteigums bija lasāms vācu bērnu un arī abu skolotāju sejās par košo, atraktīvo visas mūsu skolas saimes kopīgo Zinību dienas pasākumu plašajā skolas sporta zālē. Tajā viņi kļuva par lieciniekiem gan mazo pirmklasnieku svinīgajai ievešanai zālē divu lielisku mīmu pavadībā, gan Dziesmu svētku Zelta diploma ieguvēju — mūsu skolas jauktā kora «Putni» diriģentes Lienes Zvirbules — un arī pārējo mūsu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu vadītāju godināšanai, gan skolas absolvenšu Elīnas Krastiņas, Elzas Mednes un Noras Urbānes muzikālajam sveicienam, gan kopīgajai balonu palaišanai Valmieras debesīs. Vācijā pirmā skolas diena ir svētki tikai pirmklasniekiem, visiem pārējiem tas ir parasts kārtējā mācību gada iesākums.

2015. gads Rencēnu pamatskolas skolotāju Zelta fondā sakrājis trīs pedagogu dzīves apliecinājumus. Ilga Goba, Lidija Ķibermane un Gaida Saliņa kopā nostaigājušas 255 gadu kilometrus, kad veiktais darbs skolā ir bijis labākā alga.

Bēgļu jautājums arvien saasinās, radot apjukumu gan vecās Eiropas, gan arī mūsu pašu Latvijas sabiedrībā, jo, notikumiem strauji attīstoties, arvien reālāka kļūst iespēja, ka šie kara un nabadzības nomocītie cilvēki nonāks arī mūsu pilsētās un novados. Cik gatavi tam esam, jautāju mūspuses pašvaldību vadītājiem.