Noslēdzies otrais tūrisma tehnoloģiju konkurss «Latvia Tours Traveltech», kurā uzvarēja Vidzemes Augstskolas (ViA) absolvents Uldis Žimants, kurš piedāvāja aktīvās atpūtas rezervācijas tiešsaistes platformu, kas ceļotājam ļautu ērti atrast un rezervēt vēlamo atpūtas veidu. Savukārt 3. vietu ieguva ViA students Dāvis Ābols ar ideju par mobilo lietotni «Laiks doties uz kalniem», kurā viegli iegūt vēlamo informāciju par kalniem ārzemēs.
Latvijas Skolu muzeju biedrības rīkotais konkurss «Manas skolas soma» noslēdzies. Tajā iesaistījās desmit skolas.
Patīkami apzināties, ka jaunos cilvēkos attīstās uzņēmēja gars. Četri jaunieši — Rūdolfs Ločmelis, Solvita Zelča, Keitija Elīza Sūna un Timotejs Mednis — aizrautīgi strādā «Unique Latvia», kas ir veiksmīgs skolēnu mācību uzņēmums (SMU). Viņi kopīgi ražo dažādus pārtikas produktus, kuru pamatā ir ķirbis.
Lai uzlabotu Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas mācību vidi un pilnveidotu materiāli tehnisko bāzi, no 23. aprīļa skolā sākti pārbūves darbi.
Tartu Zinātnes centra AHHAA tūre «Zinātne uz riteņiem» 1. maijā viesosies koncertzālē «Valmiera». No plkst. 10.30 līdz 16.00 apmeklētāji varēs aplūkot dažādus eksponātus, baudīt zinātnes teātra priekšnesumus un piedalīties aizraujošās darbnīcās, tā gūstot jaunas un noderīgas zināšanas.
Saka, ka visizturīgākie tilti esot no tērauda, varot tos saliekt, bet tie nesalūst. Cilvēku nevar rūdīt ugunī, bet viņa izturības mērs aug mīlestībā. Nav nekā vieglāka kā bērnu mīlēt, un nav nekā smagāka, kā būt tam tiltam, kad kopā ar bērnu jāiet pāri upēm, aizām un bezdibenim. Nesalūstot.
Kamēr Latvijas tēla veidotāji prāto, kā svinēsim 18. novembri un ar kādiem paņēmieniem un veiksmes stāstiem atgriezt emigrējušos tautiešus dzimtenē, pirms dažām dienām redzētais sižets Latvijas TV liecina par pretējo, no simtgades eiforijas atgriežot skarbajā dzīves īstenībā. Pie tam nevis finansiālas grūtības, bet gan neticība, ka Latvijas politiķi tiešām grib sakārtot nodokļu sistēmu, izdangātos ceļus, mazināt rindas medicīnā un nodrošināt viņu bērniem dzīvi labā valstī, liek ģimenei kopā ar trim atvasēm pārcelties uz Angliju. Būvinženieris Māris, kurš aizbrauc pirmais, valsti sauc par valsts izstrādājumu, kas tikai ietīts spožā papīrā, jo oligarhu lieta un personāliju staigāšana no partijas uz partiju viņam liek domāt, ka politiķiem rūp nevis būvēt valsti, bet galvenokārt vīt politiskās intrigas, tāpēc arī grūtu sirdi izlēmuši — kamēr nekas nemainīsies, ģimene savu dzīvi saistīs ar Lielbritāniju, jo Brexit viņus nebiedē.
«Dakter, vai kaimiņiene varēs izņemt manas zāles, kad brauks uz pilsētu? Jā, varēs, lai ieiet aptiekā un paprasa!» Tas ir viens no dialogiem, kā veci cilvēki laukos un daudzi arī pilsētas ārstu praksēs risina jautājumu, kā viņi katru mēnesi tiks pie jaunās zāļu porcijas, zinot, ka līdz aptiekai ceļš ir par tālu.
Nesen atkal kļuvis aktuāls jautājums par krievu valodas prasībām darbiniekiem. Protams, ir pilnīgs absurds, ka gandrīz visās apkalpojošās jomas sākuma līmeņa darbavietās tiek prasīta krievu valoda. Apkalpojošās jomas sākuma līmeņa darbavietas nav gluži tās, kas paredzētas labi izglītotiem cilvēkiem, bet teicamas svešvalodu zināšanas ir labas izglītības pazīme. Šādi darbi paredzēti ikvienam, kurš ļoti grib strādāt, — paņemam no ielas, iemācām nospiest podziņas uz kases aparāta, un, lūk, mums ir darbinieks. Prasīt šeit svešvalodu zināšanas ir tas pats, kas prasīt apkopējai augstskolas diplomu. Turklāt tas nav vajadzīgs arī klientu apkalpošanai. Visi taču esam Polijā pirkuši benzīnu benzīntankos, kur pārdevēji neprot ne vārda angliski. Nu un? Bez benzīna nepalikām: ja kāds ienāk benzīntankā, ir skaidrs, ka viņš grib samaksāt par benzīnu, nevis pārspriest jaunākās iekšpolitikas aktualitātes.
Piektdien jau otro gadu pēc kārtas uzņēmums AK-12, ko mūspusē plašāk pazīst pēc pikantās ripojošās reklāmas un profesionāla riepu ekspertu izpildījuma no A līdz Z visos iespējamos izmēros, Valmieras pievārtē rīkoja pavasara tehnikas dienu. Līdz pat pēcpusdienai laukumā pie AK-12 vieglo automašīnu servisa rosījās gan mājinieki, gan ciemiņi — skatījās, klausījās un paši izmēģināja dažādus BOSCH instrumentus, aplūkoja Honda ražotos laivu motorus un, kurš vēlējās, izbrauca ar Honda spēkratiem, CSDD stendā meta kūleni ar vieglo auto un pēcāk no tā, uz mutes guloša golfiņa, rāpās ārā... Bija vēl daudz dažādu citu interesantu nodarbju, gardu pankūku baudīšanu ieskaitot, visiem sabraukušajiem, kamēr mazie ciemiņi varēja no sirds izlēkāties piepūšamajā atrakciju namiņā.