To, ka pasaulē notiekošās klimata pārmaiņas ar daudz intensīvākiem lietus un sausuma periodiem arvien negatīvāk skar arī mūsu zemīti, acīm redzami apliecināja aizvadītā lietainā sezona. Pastiprinātais nokrišņu daudzums pērnā gada otrajā pusē skāra vairākus valsts tautsaimniecības sektorus, tostarp graudkopību, dārzeņkopību un arī valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas. Statistika liecina, ka kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā pārsniedza 20% no mēneša normas, septembrī 95%, oktobrī 58%, novembrī 13% un vēl decembrī 19% no mēneša normas.

Februāris jau pusē, laiks skatīties uz vērienīgajiem celtniecības darbiem, kas notiek Valmierā, Matīšu šosejas malā, kur Mālu un Ķieģeļu ielā top divi īres nami ar pavisam 150 dzīvokļiem. Par aktuālāko Liesmai otrdien īsā sarunā pasūtītāja pārstāvis — Valmieras namsaimnieka valdes priekšsēdis VALDIS JĒGERS.

Kā slimība — tā pa jokam savu lielo aizraušanos ar dzimtkoku pētniecību sauc Limbažu muzeja krājuma glabātāja Rasma Noriņa. Otrdienas vakarā viņa ciemojās Valmieras integrētajā bibliotēkā.

Novada ceļu tīšanu no sniega pašvaldība šajā ziemas sezonā uzticējusi trim zemnieku saimniecībām, kā arī SIA «Erdein», kas uzņēmusies apsaimniekot daļu no Kauguru pagasta ceļiem.

Kauguru pagasta amatierteātrim «Vīzija» šis gads ir īpašs — tā nogalē kolektīvs atzīmēs 20. kopā darbošanās gadu. Par to, ar kādām veiksmēm un jaunām iecerēm «Vīzija» dodas pretī šai jubilejai, runāju ar režisoru OSKARU MOROZOVU un Kauguru kultūras nama vadītāju ALFRĒDU STĪPIŅU. Vispirms jautāju Oskaram:

Pēc sarežģīta darba rudenī šis gads Mūrmuiža bibliotēkai sākas ne vien izremontētās telpās, bet arī ar iepriecinošām vēstīm. Remonts te prasījās bibliotēkas apmeklētāju sen pamanītā iemesla dēļ — telpas nejauki smirdēja. Daži spriedelēja, ka smaka ir no pirms simt gadiem šajā ēkā bijuša zirgu staļļa. Taču, kad speciālisti izplēsa gabalu no 2012. gadā grīdā ieklātā linoleja, atklājās, ka zem tā ir vēl nesacietējusi līmes kārta, kas kaut kā reaģē ar betonu un nejauko smaku rada. Nācās noņemt visu smirdošo klājienu un tā vietā likt flīzes. Tad nu rudens pusē bibliotēkas vadītājai Gundegai Lapiņai nācās krietni pūlēties, lai bibliotēka arī remonta laikā turpinātu darboties un arī flīžu licēji varētu raiti strādāt. Par rezultātu nu prieks bibliotēkas apmeklētājiem, arī Gundegai, kurai ticis atļauts flīzes izvēlēties ar senajai ēkai ļoti atbilstošiem rakstiem. Galvenais — telpās no smakas vairs nav ne ziņas, ne miņas!

Nacionālais Kino centrs tradicionāli janvārī apkopo 2017. gada statistikas datus filmu nozarē, un kopējā tendence ir arvien iepriecinošāka — Latvijas spēlfilmas spēj kinoteātros veiksmīgi konkurēt ar Holivudas ģimenes filmām un trīs pirmās Simtgades filmas ieņem vietu visvairāk apmeklēto Latvijas filmu avangardā.

Šoreiz par Latvijas Gada auto 2018 pretendentu, kam, manuprāt, bija visperfektākais salona dizains. Tiesa, bija dažas lietas, kuras šim spēkratam nebija gluži veiksmīgi risinātas, taču kopumā piedāvājums te bija pietiekami labi salāgots ar cenu. Esiet pazīstami — šodien Rūcamlapā japāņu autobūves produkts Mazda CX-5! Tieši šim auto atdevu savus maksimālos 10 punktus papildu nominācijā Pilsētas Apvidus auto 2018 jeb Latvijas Krosovers 2018.

Pēdējās dienās plašu sabiedrības uzmanību izraisījis fakts, ka Saeimā ir rosināti grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz liegt Latvijā piešķirt braukšanas maksas atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem.

Pie tāda secinājuma nonācu, saņemot Valmieras Mednieku un makšķernieku biedrības rēķinu par šī gada janvārī patērēto un nepatērēto elektroenerģiju. Janvāra beigās valdes sēdē runājām par biedrības šautuvi, kuras elektrības rēķins par 2017. gadu bija 256,68 eiro par kopā patērētām 25 kilovatstundām. Tas ir vairāk nekā 10 eiro par vienu kilovatstundu. Biedrības šautuvi praktiski izmantojam kādas 10 dienas gadā. Tomēr visu gadu maksājām abonēšanas maksu par strāvas lielumu 17,25 eiro.