Pēdējo četru piecu gadu laikā sabiedriskā transporta maršrutu tīkls Latvijā īpaši nav mainījies. Ir pat nedaudz pieaudzis reisu skaits, nepārtraukti mainās arī laiki, reisu biežums, ir kāds maršruts atvērts, ir kāds slēgts, ir kāds reiss atvērts, kāds — slēgts... Tomēr kopējais apjoms kilometru ziņā ir pat nedaudz pieaudzis.
Katrs bērniņš ir milzīgs brīnums šai pasaulei. Bērna ienākšanu ģimenē vecāki sauc par lielo notikumu, kuru milzīgā pateicībā mūža laikā izdevies piedzīvot.
Makšķerēšanas veikala «Cope» īpašniece, populārā dažāda mēroga sacensību godalgu ieguvēja RITA VERZA-BAUĢE 23. janvāra rītā «Liesmai» teica: «Tiklīdz ūdenstilpes klāj ledus, tā visiem tūdaļ arī nepieciešamas makšķerēšanas kartes, un otrreiz gadā tieši tāda aktīva sarosīšanās notiek 1. maijā. Pašlaik ir jūtama liela zemledus makšķernieku rosība, jo mūspusē Burtniekā, Vaidavā un visos citos lielākos un mazākos ezeros pēdējās dienās ledus tāds, ka tur bija droši. To gan nevar teikt par upēm. Šogad notika brīnums — tiklīdz uzsala ledus, tā vienas ziemīgās nedēļas laikā zemledus makšķerniekiem atvēra Peipusa ezeru. Tāds brīnums no igauņiem nebija gaidīts!»
Līdz 23. februārim turpinās ziemas uzņemšana Jauniešu garantijas izglītības programmās, kurā jaunieši var pieteikties iegūt darba tirgū pieprasītu profesiju gada laikā bez maksas. Mācības kādā no 25 profesijām piedāvā 17 profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā, un šī ir pēdējā uzņemšana programmā Jauniešu garantija, kas tuvojas noslēgumam.
2018. gadu biedrība «No Salacas līdz Rūjai» ir iesākusi ar sagatavošanās pasākumiem starpvalstu sadarbības projektam. Janvāra vidū mūs apmeklēja Matiass Villenbokels (Mathias Willenbockel), Saksijas – Anhaltes federālās zemes Vides un zemkopības ministrijas speciālists. Darba vizītē viņš apmeklēja Vidzemes un Zemgales reģionus. Reģionu apmeklējuma mērķis bija iepazīties ar LEADER aktivitātēm un atrast sadarbības partnerus (vietējās rīcības grupas) ilglaicīgam starptautiskam projektam starp Latviju un Saksijas – Anhaltes federālo zemi.
Viens no biedrības Junior Achievement Latvija būtiskākajiem darbības virzieniem ir skolēnu mācību firmu (SMU) attīstīšana un to izpausmju pilnveidošana. Pēdējos gados ievērojami pieaudzis to skaits, SMU sākuši darboties arī pamatskolās un sākumskolās, gūstot panākumus ne tikai vietējā un valsts mērogā, bet arī starptautiskos gadatirgos.
Laulības reģistrācija
Iepriekšējā trešdienā, rakstot par 2017. gadā Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā apkopotajiem dzimšanas reģistrācijas datiem, «Liesmā» pieminējām, ka 84,1% jaundzimušo abi vecāki ir latvieši. To, ka esam kļuvuši latviskāki, apliecina arī laulību reģistrācijas statistika — 197 pāros (81,4%) abi jaunlaulātie ir latvieši, bet vēl 35 pāros jeb 14,5% jaunlaulāto latvietis ir vai nu līgavainis, vai līgava. Novērots, ka biežāk cittautieti par dzīvesdraugu izvēlējušās latviešu sievietes (iespējams, tādēļ, ka pietrūkst savas tautības vīriešu).
Interesantu lasāmvielu nedēļas nogalei piedāvāja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Pēc pārrunām ar Ministru prezidentu Māri Kučinski par ministrijas šī gada prioritātēm viņš piektdien tās publiskoja, nosakot, ka galvenās ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts rūpniecībai. Izplatīts arī paziņojums, kurā teikts: «Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās. Valdībai mērķtiecīgi jāturpina darbs pie dažādiem pasākumiem, kas turpina un padara vēl straujāku ekonomisko izaugsmi Latvijā. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvijā katrs trešais no nodarbinātajiem saņem mēnešalgu virs 1000 eiro!»
Kurš gan neatceras bērnībā piedzīvotos ziemas priekus — tās ir vienas no spilgtākajām atmiņām ikvienam no mums, nav šaubu. Kad zāle bija zaļāka, tad sniegs bija baltāks — skatoties no šodienas perspektīvām, nudien liekas, ka ziema mums drīz būs liekama Sarkanajā grāmatā. Vēl gan līdz tam neesam nonākuši, savu prieku no šī gadalaika gūstam vēl arvien — ķerot vai ik mirkli, ko tas mums paretam pamet.
19. janvārī Valmierā pie Barikāžu piemiņas akmens notika 1991. gada barikāžu atceres pasākums. Klātesošos uzrunāja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, Zemessardzes 22. kājnieku bataljona komandieris Gvido Brenneris un barikāžu dalībnieks Jānis Kalnačs, kā arī skanēja latviešu dziesmas, ko spēlēja Inese Reinfelde.