Ar joni tuvojas Mārtiņdiena, ko izsenis dēvē arī par Apkūlību dienu. Tautas tradīcijās iesakņojies, ka ap šo laiku ierasti ar godu beidzami sezonas lauka darbi: jāpabeidz vēl pēdējie kulšanas un zemes aršanas metri. Tiesa, mūsdienās gan globālā sasilšana, gan citi dabas untumi šo seno paražu un lauku darbu ierasto ritējumu krietni patraucē un dažkārt pat izjauc. Ne velti šovasar Latvijā daudzviet nevarēja ne ierastajos termiņos labību nokult, ne kartupeļus bez problēmām norakt, ne arī ziemājus iesēt. Mārtiņš jau klauvē pie durvīm, bet daudziem lauksaimniekiem joprojām katra bezlietus diena ir zelta vērtē. Un katrs tajās dara, ko var. Nesen Jeru pagastā «Liesma» vēroja, kā vienā no ceļmalas laukiem visai prāvu platību akurāti uzara. Arājam izlūdzāmies foto un dažas minūtes nelielai ekspresintervijai.

Amatas novada Spāres muižā norisinājās Neredzīgo un citu personu ar invaliditāti integrācijas biedrības «Es redzu» bērnu un jauniešu iekļaujošā nometne «Pasaule visiem Latvijā. Deja un brīvība», kuru atbalstījuši ABLV Charitable Foundation un vietējā pašvaldība, lai veicinātu aktīvu dzīvesveidu jauniešiem ar redzes un citu invaliditāti, tā sekmējot viņu integrāciju sabiedrībā.

Vidzemes slimnīcas virsmāsas atgriezušās no starptautiskas konferences, kas notika Krievijā.

Kad 29. augustā «Liesma» raudzīja, kā šo ražas vākšanas sezonu iesākusi lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība «Daiva» Jeru pagasta «Kalntemekās», tās valdes priekšsēdētājs ARNIS ĶIBERS ar gandarījumu pavēstīja: «Esam auzās! Kooperācijas biedru laukos šogad ir padevusies neticami laba auzu raža. Pērn auzas iekūlām līdz 3 tonnām no hektāra, turpretī šogad divreiz vairāk!» Norunājām, ka «Daivā» atkal tiksimies sezonas izskaņā.

Tam, ka izglītībā ir nepieciešamas pārmaiņas, piekrīt kā izglītības darbinieki, tā sabiedrība. Skolās ir tikai viena vēlme — lai tas nenotiktu rīt ap pusdienlaiku, bet lēmums tiktu pieņemts, rūpīgi izdiskutējot, un tiktu piedāvāta laikus sagatavota jaunajam mācību saturam atbilstoša materiālā bāze. Pašlaik grūti spriest, vai tuvējo Saeimas vēlēšanu tuvums vai nozares ministrijas smagnējā darbība ir tās, kas nozares ministru gandrīz vai katru nedēļu mudina nākt klajā ar jauniem paziņojumiem.

Logopēdu metodiskā apvienība sadarbībā ar Vidzemes reģiona Iekļaujošas izglītības atbalsta centru un Valmieras Izglītības pārvaldi 6. novembrī rīkoja kursus logopēdiem «Sistēmiskā domāšana un runas attīstība».

Mēs zinām, ka valodai ir liela sabiedriska nozīme. Tā ir gan komunikācijas un citu cilvēku ietekmēšanas līdzeklis, gan kultūras veidošanas, apgūšanas un izplatīšanas veids.

Trikātas pagasta «Jaunzemniekos» mūs sagaida un iekšā aicina smaidīga saimniece. Pēc āra drēgnuma apņem mājīgs siltums. Atvainodamās par remonta laika kārtību, vienlaikus ar prieku, Helēnas kundze ļauj ieskatīties vecās mājas atjaunotnes sākuma veikumā —  priekšnams un viena no istabiņām, kā tagad mēdz teikt, izremontēta Eiropas standartiem atbilstoši. Tas esot dēla, visādā ziņā laba meistara, darbs. Helēna dzīvojot kopā ar dēla ģimenīti, jaunajiem «Jaunzemnieku» saimniekiem. Lauki jau laikus apstrādāti, gaiļa vistu saime, arī vienīgais trusis, kas brīvi ganās pagalmā, vienmēr pabaroti, un mājas gariņš no dienas gaitām savējos var bez rūpēm sagaidīt mājās.

Oktobra beigās Beverīnas novadā jau otro gadu pēc kārtas tradicionāli notika Ražas balle.

Vidzemes Augstskola (ViA) sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Kuresāres koledžu (Igaunija) un Satakunta University of Applied Sciences: SAMK (Somija) realizē INTERREG Centrālbaltijas programmas projektu «Tūrisma uzņēmējdarbības izaugsmes veicināšana caur augstāko profesionālo izglītību».  Par projekta ieceri un ieguvumiem stāsta ViA pasniedzējas ILZE GRĪNFELDE un LINDA VELIVERRONENA.