Rūjiena kļūst par Baltijas jūras reģiona kultūras pērli 2024
Starptautiska žūrija ir paziņojusi uzvarētājus – pilsētas, kurām piešķirts Baltijas jūras reģiona kultūras pērles (turpmāk – BSR Cultural Pearls) tituls 2024. gadam.
Starptautiska žūrija ir paziņojusi uzvarētājus – pilsētas, kurām piešķirts Baltijas jūras reģiona kultūras pērles (turpmāk – BSR Cultural Pearls) tituls 2024. gadam.
Mana sarunas biedra pārstāvētais sporta veids oficiāli pirmoreiz pieminēts ap 1860. gadu Anglijā, pusgadsimtu vēlāk – 1908. gadā – kāda angļu kroga saimnieks stājies tiesas priekšā par to, ka savā krogā ieviesis laimes spēli – šautriņu mešanu.
“Kurzemē neatradīsiet nevienu upi bez bebra un viņa būvētā dambja,” saka laivu nomas uzņēmuma “Sofijas laivas” līdzīpašnieks Turaids Šēfers. “Bet es neteiktu, ka viņi vērtējami kā liela katastrofa, lai gan šo ūdens dzīvnieku ir daudz.”
Magda Jentgena, Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja
Pie autoceļiem, muižām un parkos ne reti slejas skaistas koku rindas jeb alejas, kas tā vien atgādina pastkartītes skatus un liek neviļus iedomāties, kad un kādam nolūkam senā pagātnē tās stādītas. Lai arī liela daļa no tām ir aizsargājamas, ne viena vien aleja lemta aizmirstībai. Lai situāciju uzlabotu, Dabas aizsardzības pārvalde uzņēmusies vērienīgus aleju sakārtošanas darbus.
Rūjieniešiem MARUTAI un GUNDARAM BERGIEM un viņu radītajam smiltsērkšķu gardumu zīmolam «BB oga» šis gads izrādījies īpašs, jo 15. augustā viņi bija starp pirmajiem 14 vietējiem uzņēmējiem, kam piešķīra jaunās preču zīmes «Radīts Valmieras novadā» lietošanas tiesības, bet septembra izskaņā Rīgā LLKC projekta «Novada Garša» gadskārtējā pārtikas kvalitātes konkursā divi viņu ražojumi saņēma Zelta un Sudraba medaļu.
Kā brīnītos senie ēkas būvētāji, ja kāds viņiem toreiz, pirms vairāk nekā trīssimt gadiem, teiktu, ka viņu celtais krogs – sabiedriskās dzīves centrs – ar visu stadulu piedzīvos garu mūžu un pildīs svarīgu lomu!
Šoreiz rubrikā «Nedēļas nogale» nedaudz pastāstīšu par azartisku kāršu spēli puns, kas radusies Malēnijā. Striktas robežas Malēnijai nevar novilkt, bet uzskatāms, ka malēnieši dzīvo Alūksnes novada teritorijā, daļā Gulbenes novada, Apes teritorijā, kā arī daļēji Balvu un Viļakas pusē.
Vakar sākās valsts politiskās dzīves galvenais notikums (šogad gan jau otro reizi) – budžeta pieņemšana galīgajā lasījumā. Valdības partijas mums svēti sola, ka šoreiz Jēkabielā nebūs «darba nakts maiņā».
Trīsdesmitgadnieks nāk pa laukumu, ierauga mazu priekšmetu savā acu priekšā, to nolauž, iet tālāk, tad priekšmetu kā jau nevajadzīgu atdod pretimnācējai, un par laimi pēc dažām minūtēm pats postītājs nokļūst policijas iecirknī, kur stāsta, ka «tā nu sanācis».