Pilsētas bibliotēka Rūjienā, Skolas ielā 6, atrodas kopš 2000. gada. Ēkas divos stāvos tā aizņem 386 kvadrātmetrus, un tās krājumos ir vairāk nekā 17000 atbildīgi atlasītu grāmatu. Attīstot pakalpojumu sniegšanu, pirms trim gadiem pirmajā stāvā iegūtas vēl plašas telpas pasākumiem. Kāda tad ir 21. gadsimta bibliotēka un kā tajā jāstrādā mūsdienu bibliotekāriem?
Joprojām uzskatu, ka Rūcamlapas lasītāji nav no tiem, kas regulāri karājas internetā, tāpēc laiku pa laikam cenšos sameklēt kaut ko īpaši automīļiem smeķīgu globālajā tīmeklī, lai padalītos informācijā par, manuprāt, interesantiem spēkratu (patīk man šis nosaukums joprojām!) modeļiem — i pilnīgi svaigiem un novitātēm piepičkātiem, i pilnīgi antīkiem, kuri tāpat kā labs vīns ar katru nākamo gadu kļūst tikai dārgāki un kolekcionāriem iekārojamāki.
Lai lauksaimnieki pirms jaunās lauku apstrādes un sējas sezonas varētu izdevīgi iegādāties nepieciešamo tehniku, banka Citadele radījusi jaunu, lauksaimniekiem pielāgotu finansējuma veidu. Kopš februāra Citadele piedāvā iespēju saņemt kredītu lauksaimniecības tehnikas iegādei ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) līdzfinansējumu, tehnikas vienību uzreiz iegūstot savā īpašumā.
Nupat jau sniegs vairs zemi klāj tikai fragmentāri, tāpēc uz šosejām parādījušies pirmie motociklisti, bet motorlaivu un kuteru īpašnieki pamazām sāk briest lielākiem un mazākiem ūdens pārgājieniem...
Šīs nedēļas sākumā Briselē notiekošo Eiropas Savienības (ES) valstu līderu un Turcijas sarunu laikā tika panākta, kā teikts oficiālajos paziņojumos, vienošanās par migrācijas krīzes ierobežošanu, lai gan galīgā lēmuma pieņemšana ir atlikta līdz nākamnedēļ gaidāmajam ES sammitam, kura laikā paredzēts apspriest Turcijas prasību apvienotajai Eiropai detaļas. Šāda vienošanās varētu šķist gluži loģiska, ja vien nebūtu dažu bet, tostarp kautrīgas noklusēšanas, ka prasības patiesībā ir ultimāts.
Naktī uz palodzes bungoja lietutiņš. No rīta palīdzēt ātrāk projām tikt biezākai kupenai bija atnācis slapjš sniegs. Dzimst prieks, ka pavasaris tuvojas neatvairāmi! Taču drīz to slāpē radio ziņa, jo steidz mani nobaidīt, ka marta beigās vēl iespējams liels aukstums.
Pirms kādiem četriem gadiem bijām aizbraukuši uz vienu no Igaunijas mazajām pilsētiņām, kur satikāmies ar vietējās skolas direktoru. Aizrunājāmies arī par dažādu kontrolējošo iestāžu sūtību. Kolēģis pastāstīja, ka Igaunijā valsts finansē skolēnu ēdināšanu līdz devītajai klasei un iepirkumi pārtikai netiek prasīti, jo: vai tad skola pati nesaprot, ar ko savus lauku bērnus ēdināt?
«Mēs joprojām lepojamies, ka esam pati vecākā tautas lietišķās mākslas studija Latvijā, un tas mums ir īpašs gods,» šo faktu pēc 70 gadu jubilejas izstādes Gadskārtu raksti iekārtošanas Valmieras muzejā vēlreiz atgādināja TLMS Valmiera vadītāja ELĪNA TETERE.
Lai sekmētu jaunatnes politikas attīstību, līdzdalību, izstrādātu konkrētu rīcības plānu jauniešu ideju realizēšanai konkrētajās foruma tēmās, skolēnu pašpārvalžu un pašvaldību institūciju sadarbību Valmierā, pagājušajā nedēļā Vidzemes Augstskolā kopā ar pašvaldības vadītājiem notika Jauniešu forums.
No vienas puses — Latvijā ir nepiedodami zems valsts finansējums zinātnei. No otras puses — neviens neliedz šajā nozarē nodarboties ar uzņēmējdarbību, finansējumu tīrajai zinātnei sagādājot gan ar konkrētu pakalpojumu sniegšanu vietējiem un ārzemniekiem, gan ar veiksmīgu piedalīšanos dažādos starptautiskos projektos. Liesma nesen pabija šādā zinātnes uzņēmumā tepat netālu kaimiņos — Vides risinājumu institūtā Priekuļu novadā. Mūspusē no šeit strādājošajiem vairāk pazīstams institūta vadošais pētnieks MATĪSS ŽAGARS, taču todien sarunā piedalījās arī Vides risinājumu institūta izpilddirektore INESE SUIJA-MARKOVA, kā arī laimējās sastapt institūta dibinātāju GUNDARU SKUDRIŅU.