Dažubrīd, kad vaļīgāks brīdis gadās, domas, pa vēstures ceļiem klejodamas, grib kādai lietai vai notikumam atbildi rast. Tad laiks dokumentos lūkoties vai ļaužu atmiņās klausīties. Laika sprīdis, kas Pasaules pulsam tīrā niecība, cilvēka mūžam pagarš nogrieznis. Tā īsti var apjaust, cik vērtīgas ir fotogrāfijas un pieraksti, jo domās glabātais mēdz gaist vai savādāks ar laiku šķist. Ar prieku lasīju Ērika Roštoka atmiņas par sporta dzīvi Valmierā padomju gados. Tāpat lielisks Regīnas Valtenbergas raksts, kas veltīts Adalberta Bubenko simtgadei 2010.gadā. Tie arī rosināja uz dažām pārdomām.

Ja vēl ne visā Latvijas dabā, tad vismaz jau  Valmieras dabā ne tikai katrai augu, bet arī dzīvnieku sugai  nu jau ir sava vieta un teikšana. Priedes aug pie Stāvajiem krastiem, ozoli parkos, liepas alejās, bet sirmie vītoli dodas uzbrukumā daudzās dziedāšanās izslavēto ievu teritorijām. No Āžkalna ezeriņa pa Rātsupīti, sēklu izkaisīšanai izmantojot  palus, arī pilsētā cenšas ielavīties latvāņi…Stirnas iemīļojušas pļavu pie Elku kalniņa,  mežacūku klaiņošana pamanīta Kaugurvērī, bebriem zobu asināšanai atvēlēta atteka pie Dīvalu kapiem un    Gaujmala. Tomēr, lai arī šīs teritorijas Valmieras  kartē kādai no sugām rādās pat piederīgas, neviena no  tām nav nosaukta ne par Latvāņu upi, Stirnu pļavu, pat par Bebru atteku ne.

Valmiera aug par izskatīgu un sapostu pilsētu. Vien vecākie valmierieši vairs atceras milzīgos postījumus, kādus  pilsētai nodarīja  ugunsgrēku pārpilna nakts 1944. gada septembrī, kad atkāpās vācieši.  Par sava tēta  Jāņa Altenberga un mammas Otīlijas Luīzes tajā naktī piedzīvoto un cīniņiem, lai neļautu ugunij nodarīt pilsētai vēl lielāku postu, stāsta GUNTA ALTENBERGA:

Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju sammitā Briselē tika panākta vēsturiska vienošanās ar mērķi novērst Lielbritānijas aiziešanu no savienības. Britiem, kuriem vēl kopš Dzelzs lēdijas Mārgaretas Tečeres laikiem tāpat ir virkne privilēģiju ES, bija tā apnikuši Briseles centieni ietekmēt un regulēt viņu iekšpolitiku, ka pārējai Eiropai tika izvirzīts būtībā ultimāts — vai nu būtiskas reformas, vai arī mēs aizejam.

Nav speciālistu, amatpersonu, jomā pieredzējušu cilvēku viedokļa par attīstību, problēmu, kļūdu vai sāpi. Ir iestādes, uzņēmuma viedoklis. To arvien biežāk dzirdam, kad saskaras sabiedrisko attiecību speciālista un žurnālista vērtējums par procesiem. Teorētiski ir domu brīvība, kas būtu jānosargā, taču ikdienas darbā jāpiedzīvo pretējais.

Rūjienas Tautskolā Atvērto durvju dienā ikvienam interesentam bija iespēja tuvāk iepazīties ne tikai ar Tautskolas šīs sezonas piedāvājumu novada iedzīvotāju interešu izglītībā, bet arī katram pašam aktīvi piedalīties tās dienas plašajā programmā.

Pirmdien Vidzemes Augstskolā norisinājās Vislatvijas jauniešu projekta «Esi Līderis» organizētā biznesa spēļu konkursa «Ceļš uz bagātību» Vidzemes reģiona kārta. Dalībai šajā konkursa kārtā bija pieteikušās kopumā 21 komanda no dažādām Vidzemes skolām.

SIA «Aspired» radošo darbnīcu komanda projekta «Zaļā misija: klimats» ietvaros vadīja skolēniem izzinošas un pētnieciskas nodarbības Pārgaujas ģimnāzijā.

Ķīmiskās rūpniecības uzņēmums SIA Valmiera-Andren, kas nodarbojas ar konstrukciju ražošanu augsti agresīvām ķimikālijām, ar bankas Citadele finansējuma palīdzību nostiprinājis savu pozīciju nozarē un turpmāk spēs īstenot projektus apmēram 1 miljona eiro vērtībā.

Šo puisi satiku Valmiermuižā Meteņdienas tirdziņā. EDGARS BRĒDE no Siguldas novada bija atvedis uz tirgu pamatīgu, guļbūves tehnikā gatavotu koka gultu, kurai abos sānos vēl bija pa masīvam — baļķa gabalā izkaltam — naktsskapītim. Grēks būtu ar šādu prasmīgu, vēl tikai 32 gadus sasniegušu amatnieku, kurš šādas lietas gatavo, dažus teikumus nepārmīt!