Jau 14. gadu Latvijas Vēstures skolotāju biedrība sadarbībā ar Eustory – History Network of Young Europeans rīko starptautisko skolēnu pētniecisko darbu konkursu «Vēsture ap mums» no 10 līdz 21 gadam četrās vecuma grupās.

Vidzemes Augstskolas studenti nu var lepoties ar nesen ievēlētu Studentu valdi un ar tās jauno prezidenti — LINDU BERGMANI. Ikvienai lieliskai komandai ir nepieciešams spēcīgs līderis, tādēļ vaicājām Lindai, kādi ir viņas mērķi un vīzijas, esot jaunajā amatā.

Amsterdamas pievārtē, Amstelvēnā (Nīderlandē) notika 4. ISBO Dutch OPEN 2015 spīdmintonā. Turnīrs ir otrais augstākais reitinga turnīrs aiz Pasaules un Eiropas čempionātiem, un tas pulcēja 146 dalībniekus no desmit valstīm dažādās kategorijās. Latviju šajā turnīrā pārstāvēja divi spēlētāji — Uldis Eglājs no Rīgas (kategorijā vīrieši virs 50) un brenguliete Santa Paegle (STK Zaļā Pēda) sieviešu kategorijā.

Pazīstamais Valmieras motosportists Ronalds Baldiņš, kurš pērn pēc motokrosa trasēs pavadītiem 18 gadiem pirmo reizi izmēģināja spēkus arī ar četrratu spēkratu, piedaloties vairākās starptautiskās rallijkrosa sacensībās Latvijā un Lietuvā, šopavasar atkal priecē savus fanus, startējot arī sev pierastajā ampluā - uz motocikla.

Pirmdien, 25. maijā savu kārtējo sezonu noslēdza Valmieras rotarieši. Tradicionālais varas maiņas pasākums, kurā kluba 2014./2015. gada prezidents Jānis Biernis nodeva savu amata ķēdi 2015./2016. gada prezidentam Dāvim Sirmajam, šoreiz notika Kauguru pagastā viesu nama Brūtes Ziedu mājā.

Pļukts, Made... Valsts galvas vēlēšanas Saeimā notika pēc klasiskās formulas «Gribējām, kā labāk, bet iznāca kā vienmēr*». Braši iesāktās pretendentu publiskās raudzības ar tautas viedokļa uzklausīšanu trešdien brutāli finišēja ar galīgi necaurspīdīgu balsojumu un meliem TV ekrānā.

Praktiski nav tādas dienas, kad mums (CSDD Valmieras) nodaļā nenonāk kāds materiāls par kārtējo iereibušo transporta līdzekļa vadītāju. Ļoti bieži, tā būs pat kāda puse no visiem materiāliem, ir gadījumi, kad pieķerts cilvēks, kuram autovadītāja tiesības nav bijušas vispār, vai arī tāds, kuram šīs tiesības jau noņemtas. Tā ka faktiski jau apmēram puse šo gadījumu, kad cilvēks iekritis, saistīti ar kriminālatbildību, kur Kriminālkodeksa 262. pants nosaka konkrētu atbildību — cietumsodu, nosacītu sodu vai arī nopietnu naudas sodu. Ja paskatāmies piemērus: 1400 eiro sods, uz četriem gadiem atņemtas autovadītāja tiesības — tie patiešām ir bargi sodi! Visbiežāk gan piemēro tā sauktos sabiedriski derīgos darbus, pēc dokumentiem redzams, ka vainīgajiem uzliek pat pārsimt stundas tā nostrādāt. Protams, paliek atklāts jautājums, cik godīgi sodītais šos darbus nostrādā.

Kopš izlasīju grāmatu «Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari», ar riteni braucu katru dienu, neskatoties uz laika apstākļiem. Tuvāko apkārtni esmu izbraukājis dažādos maršrutos. No 2006. gada esmu aktīvs velotūrists ne tikai Latvijā.  Veloceļojumos esmu bijis arī daudzās ārvalstīs — Norvēģijā, Sicīlijā, Transilvānijā, Andalūzijā, Itālijā, Francijā u.c. Manuprāt, Eiropā vadošās velotūrisma valstis ir Francija, Spānija, Itālija — autovadītāji garāmbraucot sveicina, nedēļu iepriekš ir salīmētas afišas ar velomaršrutiem, gar malu salikti galdiņi ar dzeramo un augļiem — tu jūties kā savējais. Viņiem ir labi veloceliņi, bet mēs parasti izvēlamies savu maršrutu. Izmantojot kalnu ceļus, pāris stundās var satikt tikai dažas mašīnas, un ceļš ir ideāls. Ārzemēs ar autovadītājiem nepatīkami gadījumi nav bijuši, viņi velosipēdistus respektē un ciena. Arī policisti ir daudz draudzīgāki. Reiz bija gadījums, kad nejauši nokļuvām uz ceļa, pa kuru nedrīkst braukt. Neviens mūs uzreiz necentās sodīt, bet palīdzēja mums no tā nobraukt. Ar Latvijas policistiem gan ir bijušas ne visai patīkamas tikšanās.

Pirmdien Valmieras pilsētas pašvaldībā tika parakstīts trīspusējas sadarbības līgums starp Valmieras pilsētas pašvaldību, basketbola klubu Valmiera un Valmieras Bērnu sporta skolu.

Katras avīzes tapšanas process sastāv no vairākiem darbietilpīgiem posmiem. Viss sākas laikrakstu redakcijās, kur top to saturs un vizuālais noformējums, tad jaunākās ziņas, raksti un viedokļi elektroniski nonāk tipogrāfijā, kur top izdevuma drukātais variants, bet, pirms vēl pēc tipogrāfijas krāsām smaržojošā avīze tiek nogādāta līdz lasītājam, tā mēro tuvāku vai tālāku ceļu — pārsvarā naktīs.  Nesen devos uz Rēzekni, lai iepazītos ar cilvēkiem, kas diendienā gādā, lai laikraksts «Liesma» noteiktajā laikā nonāktu «Latvijas Pasta» Valmieras sadales punktā.