Februārī un martā turnejā pa Latviju dosies aizraujoša komēdija «Padomi precētiem pāriem», kas Rīgā teātrī «Austrumu robeža» 2014. gadā nospēlēta 55 reizes, kļūstot par gada spēlētāko izrādi Latvijā un turpina slavas laurus plūkt arī šogad. Iestudējuma režisore Dita Balčus izrādē apvienojusi divas tēmas — laulības krīzi un televīzijas glorificēto spēku, bet Kārlis Anitens radījis skatuves versiju speciāli turnejai, vēl vairāk paverot televīzijas aizkulises.
Iepazīties ar Ziemeļu stīgu tūrisma izstādē Balttour2015 rīt un parīt aicinās četri novadi — Valkas, Naukšēnu, Rūjienas un Mazsalacas.
Būsim reāli, arī šosezon BBL čempionāts mūsu basketbolistiem finišēs jau pirmajā play off kārtā. Pērn tas bija pārsteigums, jo pirmajā mačā savā laukumā Valmiera bija iekrājusi lielu punktu pārsvaru, ko atbildes mačā izsēja jau pirmajā puslaikā, turpretī šogad viss būs tikai loģiski. Pēc pagalam nevarīgi nospēlētas pirmās sērijas spēles Tamperē, zaudējot ar 34 punktu starpību, uzvara ar 35 punktu pārsvaru savā laukumā VOC jau būtu astotais pasaules brīnums...
Kuldīgā janvārī notika tradicionālā Baltijas valstu (Latvija - Lietuva - Igaunija) mačsacīkste vieglatlētikas daudzcīņās U18 un U20 grupās. Katru valsti sacensībās pārstāvēja 16 sportisti — astoņi U18 un astoņi U20 grupā. Izlasē plaši bija pārstāvēta Valmieras Bērnu sporta skola. Kuldīgā uz starta izgāja pieci valmierieši. Latvijas izlases sportisti četrreiz tika aicināti uz goda pjedestāla, un priecē, ka trīs reizes tie bija Valmieras BSS audzēkņi. Gribētos piebilst, ka mūsu jaunie daudzcīņnieki šajās sacensībās bija izlases līderi.
Par Valmieras roņu peldēm visa gada garumā vispirms padzirdēju no vienpadsmitgadīgās Emīlijas, kas peldes āliņģī iecienījusi jau otro gadu. Painteresējoties vairāk, uzzināju, ka par Valmieras roņu mammu daudzi mīļi sauc Sv. Sīmaņa draudzes mācītāja kundzi Lāsmu Olsoni. Viņa pati jau astoto gadu esot ronis. Pašlaik roņu kompānijā esot iesaistījušies ap divdesmit Sv. Sīmaņa draudzes locekļu, galvenokārt no draudzes liturģiskā kora, kuru vada Lāsma Olsone.
Par 2018. gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem pagaidām zināms vien tas, ka tie aizritēs valsts simtgades noskaņās, ko dalībnieki un apmeklētāji varēs izbaudīt no sirds, jo nākamā diena ar likuma spēku noteikta par oficiālu brīvdienu, un ka Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2018. gadam apņēmusies sakārtot Daugavas stadionu, kurā notiek Deju svētku lielkoncerti. Dīvainā kārtā Dziesmu svētki netika pieminēti arī kultūras ministres Daces Melbārdes tikšanās reizē Ministru kabinetā ar reģionālo mediju pārstāvjiem, lai gan ministres prezentācija bija veltīta tieši valsts simtgadei un ar to saistītajām norisēm. Nav gan pirmā reize, kad ministrijā uzskata, ka ar svētku kustību joprojām viss ir labākajā kārtībā, jo tā taču kopš 2008. gada — tiesa, kopā ar analogām igauņu un lietuviešu tautu tradīcijām — iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, tātad unikāla un līdz ar to nemirstīga.
Mana attieksme pret jauno pasi ir negatīva.
Mazmeita atveda parādīt vienu no savām mīļākajām grāmatām — Kārļa Lāča (mūzika) un Kārļa Vērdiņa (teksti) dziesmu bloknotu ar visām notīm Lāču tēta dziesmas. Krāšņi ilustrētu ar mūsdienīgām bildēm modernā iesējumā. Dziesmiņas garas un dziesmiņas īsas, talantīgajam mūziķim un komponistam Kārlim Lācim sanācis labs darbiņš, kam tautā iet palīdzējusi Rīgas brīvostas pārvalde. Arī Kārlis Vērdiņš gana pazīstams dzejdaris, bērniem rakstījis daudz. Jautājums vienīgi, vai visus no grāmatā izmantotajiem divpadsmit tekstiem vajadzēja padarīt par lipīgām bērnu dziesmiņām...
Vakar Valmierā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kopā ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju (LKF) un Vidzemes Augstskolu (ViA) rīkoja diskusiju «Meža nozare un Latvijas ekonomiskā neatkarība».
Valmieras bērnu SOS ciemats pagājušo gadu uzsāka ar 62 bērniem, no tiem divi ciematu atstāja un trīs tika uzņemti.