Sabiedrībā valda uzskats, ka sievietēm nebūtu jājaucas vīriešu sportā — smagatlētikā, bobslejā un dažādos cīņas sporta veidos. Savukārt bijusī rūjieniete, Rūjienas vidusskolas absolvente, tagad Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas 4. kursa studente INGA MĀLMANE tā nedomā.
Sabiedriskā labuma organizācijas «Biedrība «Kristīgais žēlsirdības centrs»» zupas virtuve Valmierā, Stacijas ielā 26, nesen atzīmēja 15 gadu jubileju.
Latvijas Universitātes (LU) rektors būtu ideāls kandidāts sabiedrības daļai, kas vēlas valsts galvas amatā redzēt ar līdzšinējo politiku pilnīgi nesaistītu cilvēku. MĀRCIM AUZIŅAM nav nekādas partijiskās piederības (arī ne PSKP), tāpat nekādas politiskās un vēlēšanu pieredzes valsts pārvaldē vai pašvaldībās: «LU nostāja ir nesaistīties ne ar vienu politisko spēku.»
Jau ar ironiju daudzi no mums saka: kūlas dedzināšana ir Latvijas nacionālais sporta veids. Kaut gan mitrie laika apstākļi dedzināšanu mazliet piebremzēja, VUGD darbinieki informē, ka pagājušajā gadā Vidzeme kopumā dedzis ap 267 kūlas ugunsgrēkiem, bet šogad jau 246.
Līga Mergina taisa krūkas, karafes, kausus no māla. Aicina uz «Kalnķeņģiem» filozofētājus un dzīves svinētājus
Ceturtdien, 16. aprīlī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris viesosies Valmieras Drāmas teātrī, izrādot Alana Aleksandra Milna smalko komēdiju Ceļš uz Duvru, kas burvīgā veidā apvieno lirismu, delverīgu dzēlīgumu un delikātu ironiju.
Vakar Cēsīs Izstāžu nama piecās zālēs atklāja Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem veltītā vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa Rakstu darbi labāko autoru vidzemnieku darbu izstādi.
Rīgā 26. martā norisinājās Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ikgadējais kongress, tā pārskata ziņojumā tika analizēts paveiktais 2014. gadā un apspriesti darāmie darbi vieglatlētikas jomā šajā sezonā.
Pirmajā aprīlī, piedzīvojot astoto zaudējumu pēc kārtas, sezonu Latvijas 1. līgā noslēdza Valmieras HK. Diemžēl šoreiz nepārspēti palika jaunie HS Rīga 98 hokejisti, kurus šosezon valmieriešiem izdevies apspēlēt četrās no sešām tikšanās reizēm.
Kā vēsta Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), tās uzdevumā valsts SIA Latvijas televīzija (LTV) jau sagatavojusi trešās programmas krievu valodā koncepciju, paredzot veidot jauktu žanru televīzijas kanālu krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā, lai tādējādi piesaistītu auditoriju, kura lielākoties dzīvo Krievijas televīzijas radītajā informācijas telpā, neņemot vērā argumentus, ka šāds kanāls nozīmē vairākuma piekāpšanos mazākumam, netieši atzīstot divkopienu sabiedrību, kuru krietnos divos gadu desmitos tā arī nav spējuši saliedēt bezjēdzīgās integrācijas programmās iztērētie miljoni.