Kad Liesma pērn viesojās biedrības Latvijas Sarkanais Krusts Vidzemes komitejas struktūrvienībā Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā Seda jeb vienkārši Sarkanā Krusta Sedas pansionātā, tā vadītāja Gaļina Sokolova ar gandarījumu rādīja arī tikko uzsāktos lifta piebūves darbus.

Vasara, lai kāda nu tā arī Latvijā trāpītos, tomēr ir īstais laiks peldēm lielākā vai mazākā ūdens baseinā. 

Oficiāla ziņa vēsta: "Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītā projekta Apsaimniekošanas pasākumi dabas pieminekļu – dižkoku saglabāšanai Valmieras novadā ietvaros noslēgts līgums ar uzņēmumu SIA Labie koki par Valmieras novadā esošo dižkoku kopšanas darbiem."

Par šo novadnieku savulaik kādā intervijā toreizējā Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane teikusi: "Vienkāršs, visnotaļ atsaucīgs un dāsns cilvēks. Viņš savus darbus daudz ir dāvinājis. No matu galiņiem līdz kāju pirkstiem – īsts strencēnietis, un tas jūtams itin visur."

Esam neliela absolventu grupa, kas joprojām organizē kādreizējās Vaidavas pamatskolas absolventu salidojumus, arī šogad augustā tiksimies. Gribas atcerēties skolu, kuras vairs nav, to lietu cenšamies uzturēt dzīvu., — saka RENĀRS VELIČKO. Mūziķis, komponists, pedagogs Valmieras mūzikas skolā un kopš dažiem mēnešiem arī Yamaha skolā, diriģents diviem koriem — Valmieras Valsts ģimnāzijā un Vaidavā. Koris "Vaidava" šomēnes piedalījies Dziesmu svētkos, bet Renārs tikko aizvadītajos Pilsētas svētkos vadīja koncertu "Valmieras mirdzums mūzikā", kurā izskanēja arī viņa kompozīcija, netradicionālā "Viņa Saule", kuras tapšanu iedvesmojušas vairāku Eiropas tautu melodijas — no senajiem skotu gēliem līdz latviešiem. Jauno komponistu darbu konkursā Renārs Veličko pērn un šogad atzīts par uzvarētāju.

Vienlaikus Kārlis Baltgailis pēc Latvijas okupācijas ļoti rūpīgi, ar zināmām bailēm, sekoja pret dzejnieka daiļradi un recenzijām vērstajai darbības kritikai, kura sākās 1946. gadā un vainagojās ar Aleksandra Čaka atlaišanu no kultūras nodaļas vadītāja amata laikrakstā "Cīņa" 1947. gadā. 1949. gada 28. februārī Drāmas teātrī notiek sapulce, kur Aleksandram Čakam un citiem teātra recenzentiem pārmet kosmopolītismu, formālismu, dekadentismu. Dzejnieks nepelnīto kritiku ļoti pārdzīvoja, tā viņu arī nobeidza. Aleksandru Čaku apbedīja Raiņa kapos, Kārlis Baltgailis atvadīties neaizbrauca, jo arī pats atradās ļoti smagā situācijā. 

Atceros: kad mācījos Salacgrīvas vidusskolā, mūs, grupu skolēnu, uzrunāja par iesaistīšanos pūtēju orķestrī. Sākām mācīties, un ne bez sekmēm. Pēc dažiem mēnešiem jau spēlējām skolas pasākumos, pēc gada piedalījāmies rajona dziesmu svētkos.

SENA VĒSTURE

Valmierā pie Dzirnavu ezeriņa atrodas iela, kurai līdzīgas nav nevienā Latvijas pilsētā.

Karavīru brāļu kapi Pilsētas (Centra) kapsētā sākti veidot Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā un apbedījumi turpināti arī nākamajos gados jau pie citām politiskajām varām.

Pačukstēju programmas pieteicējai, ka otro melodiju nespēlēšu: nebiju divus gadus spēlējis, lūpas neturēja, un baidījos, ka ar otro melodiju izgāzīšos. Es varēju atlikt un pēc pāris priekšnesumiem nospēlēt, bet…