Pie valmierietes, bērnudārza «Buratīno» skolotājas palīdzes GINTAS MATEUSAS draugi, paziņas un dažkārt pat sveši cilvēki pēc palīdzības griežas tad, kad svētku galdā vēlas kādu īpaši skaistu un gardu pārsteigumu. Gatavot saldās un sāļās tortes, kēksus, vēja kūkas un vēl citus našķus nebūt nav Gintas ikdienas darbs, bet gan vaļasprieks, kuru viņa, izrādās, ir izkopusi jau kopš agras bērnības.
INGA RUŽICKA sevi sauc par reinkarnisti, jo viņa interesējas par iepriekšējām dzīvēm, dzīvi starp dzīvēm un dvēseļu pasauli.
Svētdien Valmieras teātra Lielajā zālē notiks pirmizrāde Vara Braslas iestudējumam Lattia, Laura Gundara lugai par maz izpētītu latviešu vēstures posmu — 19. gadsimta pirmo trešdaļu, kad nācijas pamati vēl tikai veidojas un pat līdz Pirmajai atmodai vēl jāgaida vairāki desmiti gadu. Tikko radušies pirmie turīgie cilvēki, kas grib kaut ko mainīt, un parādījušies arī pirmie ideālisti. Viens no viņiem ir Cimzas Jānis, 20 gadus vecs mājskolotājs, kam draudze saziedojusi naudu, lai viņš varētu braukt un mācīties augstās skolās Vāczemē. Šo gandrīz vai vēsturisko personu, ko mēs pazīstam kā Dziesmu svētku tēvu Jāni Cimzi, šajā uzvedumā spēlē MĀRTIŅŠ MEIERS.
Jaunās sieviešu basketbola līgas (JSBL) regulārā čempionāta vadībā joprojām sporta kluba Valmiera sieviešu komanda, kuru trenē Alvils Kaufmanis. Mūsējām 18 spēlēs 16 panākumi.
Fakts, ka vēsture mēdz atkārtoties, nav nekāds jaunums. Lietuvas ārlietu ministrs Jozs Oleks nesen norādīja, ka «hibrīdkarš mums nav nekas jauns, visas trīs Baltijas valstis savulaik tika okupētas tieši ar šāda kara palīdzību». Proti, notika tas pats, kas Krimā — tika iesūtīti spēki un sarīkotas viltus vēlēšanas.
Viņnedēļ, runājot ar kādas profesionālās izglītības iestādes vadītāju, abi nonācām līdz ļoti sāpīgai tēmai — kadriem. Lai arodskolas beidzējam sava profesija pēc filmās redzētā un varbūt atklāto durvju dienā uz vietas apskatītā pa mācību gadiem tā īsti iepatiktos, šī jaunā censoņa praktiskajam darbaudzinātājam jābūt reizē gan labam pedagogam, gan ļoti profesionāli zinīgam savā jomā. Ideāli, ja pasniedzējs, piemēram, elektrotehnikā, audzēkņos pārlej mācību vielu kopā ar praktiskām lietām nevis no savas divdesmit, trīsdesmit gadus senās personīgās prakses, papildinātu ar svaigi sarakstītā teorijas brošūrā izlasīto, bet stāsta par to, ko pats (un viņa padotie) šodien dara viņa uzņēmumā.
Vakar, atzīmējot Valodas dienu, Kauguru kultūras nama telpās notika grāmatas «Senos laikos Beverīnas novadā» atvēršanas svētki. Grāmatā apkopotas Brenguļu sākumskolas, J. Endzelīna Kauguru pamatskolas un Trikātas pamatskolas skolēnu rakstītās teikas un pasakas par novadu. Uz svētkiem bija pulcējušies gan darbu autori, gan skolotāji no visām trijām novada skolām.
Vairāk nekā 70 sociālā darba speciālistu no Vidzemes pilsētu un novadu pašvaldībām piedalījās seminārā Valmierā. Labklājības ministrijas pārstāvji skaidroja jaunās iespējas, kā nodrošināt valsts apmaksātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbībā cietušām pieaugušām personām.
Lai nodrošinātu Rūjienas novada pašvaldības finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu, lai izveidotu optimālu un kvalitatīvu izglītības sistēmu Rūjienas novadā, pamatojoties uz likumu «Par pašvaldībām» un Izglītības likumu, atbilstoši Rūjienas novada domes Kultūras, izglītības un sporta komitejas 2015. gada 3. februāra atzinumam, atklāti balsojot: PAR — 12 (Dana Alpeusa, Guntis Gladkins, Aldis Kļaviņš, Guna Ķibere, Ilze Leska, Jānis Galzons, Jānis Roze, Gita Zariņa, Madars Zariņš, Modris Karselis, Dairis Šmits, Linda Kalve); PRET — nav; ATTURAS — nav, Rūjienas novada dome NOLEMJ: reorganizēt Vilpulkas sākumskolu un Jeru pamatskolu, tās pievienojot Rūjienas vidusskolai un Rūjienas pilsētas speciālajai pirmsskolas izglītības iestādei «Vārpiņa».
Biedrība «Oleru muiža» sadarbībā ar Rūjienas novada pašvaldības Multifunkcionālo jaunatnes iniciatīvu centru, biedrību «Mazsalacas attīstības projekti», biedrību «Rūjienas novada ģimenes atbalsta centrs «Vārpiņa»», Camphill ciematu «Rožkalni» un Norvēģijas Camphill ciematu organizāciju ir realizējusi Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiāli atbalstītu projektu «Tradicionālās vērtības un jaunas prasmes — sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai». Projekta noslēgums 20. februārī Oleru muižā izvērtās emocionāls, to veicināja Latvijas Universitātes profesora etnomuzikoloģijā, mākslas doktora, komponista un mūziķa Valda Muktupāvela muzikālā lekcija «Tik parastie, bet noslēpumainie skaņu rīki Latvijā».