Sagaidot Latvijas valsts 96. gadadienu, Rūjienas novada dome titulu «Rūjienas Goda pilsonis» piešķīra ilggadējam Rūjienas vidusskolas mūzikas pedagogam un pūtēju orķestru diriģentam JĀNIM AKULIM.

Sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, par Rūjienas novada 2014. gada cilvēkiem nosaukti: Vilpulkas sākumskolas direktore un Rūjienas Tautskolas vadītāja GITA ZARIŅA, Rūjienas novada lauku attīstības veicināšanas speciāliste IVETA BUŅĶE un Lodes pagasta z/s «Pestas» īpašnieks ARMANDS TAIMS.

Valsts svētku svinībās 17. novembrī Rūjienas kultūras namā rūjienieši sumināja arī vairākus jauniešus. Par 2014. gada gada skolēniem atzīti Amanda Anna Bērziņa, Melita Dunce,  Ilmārs Salna un Uldis Burvis.

Starp Latvijas Gada auto 2015 pretendentiem žūrijas izvērtēšanai bija nodots arī sniegbalts vidējās klases sedans Peugeot 508.

Rencēnu pamatskolas muzejā viesojās absolvents Kalvis Kalniņš, kurš bērniem pastāstīja par sevi un AS «Grindeks». Kā zinošs skolnieks viņš sevi pieteica mācību priekšmetu olimpiādēs: matemātikā, ķīmijā, fizikā rajonā un valstī, iekļūstot pirmajās trijās vietās. Izcili panākumi tika gūti arī prāta spēlēs dambretē un šahā, kā arī tūrismā.

Pilsētas pašvaldības dome viņnedēļ nolēmusi izsludināt sabiedrisko apspriešanu, un iedzīvotājiem, uzņēmējiem, kā arī sabiedriskajām organizācijām nodevusi vairākus attīstības plānošanas dokumentus — gan attīstības stratēģiju 2015. — 2030. gadam, gan vidēja termiņa dokumentu — pilsētas attīstības programmu un vairākus ar to saistītus un pakārtotus dokumentus (rīcības plānu, investīciju plānu, investīciju projektu idejas, pārskatu par sabiedrības līdzdalības pasākumiem un citus). 

Mums aiz loga jau gandrīz ziema, bet Valmierieša 424. numurs īstajā Ulmaņlaikā iznācis nedaudz vairāk rudenī — 1937. gada 7. oktobrī. No koka darbu lietām avīzītē viens tāds piedāvājums Valmieras mēbeļu gatavotājiem: «Mēbeļu galdnieks un māceklis vajadzīgs pie pastāvīga darba Valkā, Kūru ielā 5.» Vai valcēnieši savā mazpilsētiņā spēs samaksāt valmieriešiem, kuri gan jau pieraduši pie lielākām algām?

Kad vērtējam nebūšanu ķēdi, kas noveda līdz traģiskajiem notikumiem ar Maximu Zolitūdē, arvien biežāk dzirdama atziņa, ka vaina esot Sistēmā. Kas šī Sistēma ir, kādas tai ir detaļas, konkrētāka analīze gan seko reti, lai nu mēs katrs saprotam pēc sava prāta, vai vaina ir likumos, birokrātijā vai pat visā mūsu pašreizējā valsts sistēmā.

Kā tas mēdz gadīties ar Eiropas Savienību (ES), kārtējo reizi tās darbi ir izrādījušies atšķirīgi no vārdiem un Latvijas piensaimniekiem solīto 20 miljonu eiro vietā tiks piešķirti tikai 7,7 miljoni eiro. Zaudējumus, kas radušies Krievijas noteikto pretsankciju rezultātā, protams, nesegtu arī 20 miljoni, taču tas jebkurā gadījumā ir vairāk par 7,7 miljoniem. Teorētiski trūkstošo vairumu varētu kompensēt valdība, taču tai naudas kārtējo reizi nav (pareizāk — nepietiek), un lauksaimnieku prasīto 73 miljonu vietā nākamgad un 70 miljonu — 2016. gadā tiks šķiņķoti vien attiecīgi 51 un 26 miljoni eiro.

Valmieras novada fonda šīgada rudens projektu konkurss noslēdzies, un viņnedēļ konkursa vērtētāji kopā ar dažiem fonda ziedotājiem devās ciemos pie iesniegto darbu autoriem, lai izšķirtos par finansiālo atbalstu — kurš projekts pārliecinošāks, kuram vēl jāpārvērtē iecere vai jāmeklē atbalsts citur.