Bija laiki, kad pēc darbaļaužu vēlmju izteikšanas, nekavējoties sākās ierēdņu un izpildvaras rosīšanās un drīz vien sekoja vēlmju izpildīšana. Citādi nemaz nedrīkstēja būt, pretējā gadījumā sekoja darba kolektīvu vēstuļu rakstīšana un vismaz vienas personas (īpaši smagos neieklausīšanās gadījumos arī vairāku) noņemšana no amata.
Pirmskara Valmierā arī rudens. Ir 1937. gada 9. septembris, un tipogrāfijā nodrukāts jau 420. numurs vietējai avīzītei. Veram vaļā Valmierieti!
Gribam savest kopā cilvēkus, kam ir ko teikt, ar cilvēkiem, kas grib uzklausīt, — tā par tikšanos ciklu «Dodam vārdu» Valmieras integrētajā bibliotēkā saka tā idejas autores un realizētājas Agita Lapsa un Anita Apine. Abas piebilst, ka šī niša Valmierā, kur pasākumu netrūkst, patiesībā bijusi tukša — pulcēt nelielu auditoriju, visdrīzāk domubiedrus vai līdzīgu interešu cilvēkus, kam tuva literatūra un mūzika, un aicināt uzstāties ļaudis, kam varbūt pat nealkst plašu zāli un iespaidīgu reklāmu.
Vakar kļuva zināms, ka viena no joprojām galvenās varas partijas «Vienotība» līderēm, faktiski nu jau bijusī parlamenta spīkere Solvita Āboltiņa arī jaunajā Saeimas sasaukumā tomēr turpinās atrasties varas gaiteņu pašā epicentrā. Atsaucoties uz kādu noslēpumainu darbu ārzemēs, no mandāta atteicās gados jaunais Saeimas deputāts Jānis Junkurs.
Laikam tomēr esam aitas — apcirptas aitas rudens drēgnumā. Vismaz arvien vairāk tā varam sākt justies. Kā gan citādi noformulēt sajūtas pēc tā, kad 4. oktobrī, apzinīgu jūtu pret dzimto valsti vadīti, devāmies izpildīt savu pilsoņa pienākumu — atdot balsi par kādu no politiskajām partijām cerībā uz taisnīgu un godīgu šīs partijas pārstāvniecību Saeimā. Vilkām krustiņus un svītrojām, domājot, ka šie tintes vilkumi atbalsosies godīgas spēles principā.
VAS «Latvijas Pasts» ir uzsācis laikrakstu un žurnālu abonēšanu 2015. gadam, uzsverot, ka abonēt preses izdevumus vienmēr ir lētāk un ērtāk. Jaunajā «Abonēšanas katalogā» minēts, ka Latvijā pašlaik ir 1018240 pastkastītes. Vienīgi «Latvijas Pasts» spēj piegādāt sūtījumus uz jebkuru no tām, pat vistālākajā lauku sētā. Nesen «Liesma» pabija Mazsalacas pasta nodaļā, lai noskaidrotu, kā organizēts tās darbs un vai tur jau jūtama preses abonēšana.
Mūsdienu zināšanu pārbaudes konkurss devīto klašu skolēniem Kas notiek?, ko rīko laikraksts Diena, aizvadītajā piektdienā notika jau 15. gadu. Jubilejas konkursa norisi atbalstīja inovatīvais komunikāciju uzņēmums Lattelecom, un pirmo reizi konkursa vēsturē jautājumi tika uzdoti Lattelecom interneta televīzijas tiešraidē, kuru vadīja daudziem jauniešiem tuvās grupas Musiqq mūziķi Marats Ogļezņevs un Emīls Balceris, tā radot iespēju konkursam sekot līdzi arī jauniešu līdzjutējiem, vecvecākus un vecākus ieskaitot.
Sestdien evaņģēlists Andis Smilga Matīšu kapos iesvētīja piemiņas akmeni ar uzrakstu «Latvijas boksa lepnums Jānis Lancers (1931-2008)». Ar ko šis Bauņu pagasta Krastmaļos dzimušais cilvēks slavens valsts mērogā? Ja piemiņas vietu veidotu pie viņa dzimtajām mājām, kur tai būtu jāatrodas? Krastmaļu jaunsaimniecība pie dzīvojamās mājas tika pēc 1920. gada, taču 1951. gadā to bez īpašnieka piekrišanas pārveda uz Matīšu centru un novietoja Mazsalacas ielā 3. Tāda bija jaunās varas politika. Vecajā vietā — netālu no šosejas aiz Bauņu muižas Vecates virzienā — palikusi klēts, daļēji pabeigtu mājas jaunbūvi joprojām apdzīvo boksera māsa Lauma Sniķere.
Katrā lielākā tirgus placī vērīgs pircējs tirgotāju piedāvājumā var atrast ko jaunu, savdabīgu. Izņēmums nebija arī nesen Valmierā notikušais tradicionālais Simjūda gadatirgus. Manījām, ka ne viens vien pasākuma apmeklētājs ar interesi piestāja arī pie stenda, kurā spilgti dzeltenus, mākslinieciski apgleznotus zīmuļus ar sieviešu un vīriešu vārdiem piedāvāja amatniece, darbnīcas «Otra āda» saimniece LILITA APSĪTE no Rīgas. Viņa tirgus burzmā neliedza nelielu interviju «Liesmai».
Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā tiek realizēta EIFL starptautiska Publisko bibliotēku inovāciju programma. Projekta mērķis ir atklāt jaunu veidu, kā bibliotēka var iedvesmot jauniešus lasīšanai. Šim mērķim Valmieras bibliotēka sadarbojas ar Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora uzņēmumu Fastr, kas projektam izstrādā sociālās lasīšanas aplikāciju Fastr Books. Bibliotēka, izmantojot šo aplikāciju, sniegs jauniešiem iespēju lasīt un radīt lasīšanas vidi sociālajos tīklos.