Aizvakar LTV1 vakara programmā atkal bija interesanta divkauja. To vadīja Inga Spriņģe, kura izskatījās atkopusies pēc šajā pašā studijā pirms pāris nedēļām piedzīvotā tehniskā nokauta. To pavisam negaidīti viņai, nenoliedzami mūsu TV žurnālistikas prīmai, sagādāja vienkāršs puisis no suņu būdas, aktieris un nu jau 12. Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.
Kā jau katrās vēlēšanās, arī šajās aiz borta palikušie dažu dienu laikā paspēti aizmirst vismaz uz nākamajiem četriem gadiem, jo diez vai kāds nopietni rēķinājās ar tādiem ekstravagantiem veidojumiem kā Suverenitāte, Politiskā partija Izaugsme vai Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām, kuros pulcējušies vien šau-riem sabiedrības slāņiem zināmi indivīdi, kas par savu vaļasprieku uzskata periodiskas politiskās aktivitātes.
Eiropas kultūras mantojuma dienas šoruden Latvijā notika Rīgas ielas zīmē. Šāda iela ir gandrīz katrā apdzīvotā vietā, un daudzās no tām, tostarp Rūjienā, galvaspilsētas vārdu manifestēja ar izziņas pasākumiem. Valmierā šoreiz tie izpalika, taču mākslas galerijā Laipa bija atrasts savs skatījums: plenērs Raunā.
Iespēja aprunāties par auto lietām ar Igaunijas pilsoni viņnedēļ sanāk pavisam nejauši. Pāris reizes ar šo lādzīgo vīru jau esmu ticies omulīgā kompānijā, pat izstāstījis viņam Latvijā populāro anekdoti par igauņu šoferi un viņa ceļmalā atrasto nobraukto lapsu, par ko abi sirsnīgi izsmējāmies. Esmu priecīgs, ka ROMĀNS AVERS, kura vārdu un uzvārdu viņa tēvzemē droši vien raksta Roman Aver, labprāt piekrīt Rūcamlapai pastāstīt gan par savu vēl pavisam pasvaigo mazauto Dacia Sandero Stepway, gan par satiksmes lietām un vēl šo to, kas notiek Igaunijas dienviddaļā jeb Latvijas pierobežā.
Tā jau kopš 2008. gada. Aizvadītajā ceturtdienā, Skolotāju dienas priekšvakarā, Valmieras Drāmas teātrī Valmieras pašvaldības iedibināto Balvu izglītībā un piemiņas pildspalvu saņēma 28 pedagogi.
1994. gadā izveidotā Latvijas Biškopības biedrība ir biškopju profesionālā organizācija, kas savās rindās apvieno gan profesionāļus, gan arī senā aroda iesācējus un amatierus. Biedrībā iestājušies gandrīz 3000 biedru — 2/3 no kopējā valsts biškopju skaita. Ne viens vien būšanu tajā pamato ar to, ka pašiem sava jumta organizācija ir ne tikai biedru interešu lobētāja, bet arī labs palīgs nozares attīstībā. Biedrības Valmieras nodaļu pēdējos četrus gadus vadīja Viesturs Karlivāns, bet šovasar tajā notikusi vadības maiņa: tagad mūspuses biteniekus pārstāv ARMANDS GUMBRIS, kurš šajā amatā reiz jau bija.
Valmieras muzejā atklāta izstāde «Baltijas brīvības ceļš».
Pietiekami gaumīgas un kaut cik informatīvas ir Valmierā nesen izliktās norādes, uz kuru pusi ir pilsētas centrs, stacija, tirgus vai baznīca. Pat analfabēts Latvijas ģeogrāfijā tilta galā var izlasīt, ka brauc pāri Gaujai.
Ir pieņemts uzskatīt, ka labs kompromiss ir panākts tikai gadījumos, kad rezultāts nekādu prieku neizraisa nevienam no vienošanās dalībniekiem. Ja raugās no šāda aspekta, tad 4. oktobrī aizvadītās Saeimas vēlēšanas ir gandrīz labs kompromiss, jo vēlēšanu uzvarētāju un attiecīgi priecīgu personu ir krietni mazāk, nekā šķiet pirmajā brīdī.
Aizvadītās nedēļas nogalē pie Kocēnu kultūras nama Vidzemes piensaimnieki pulcējās zibakcijā, kurā klusējot un ar trim saujām smilšu norādīja uz situācijas nopietnību piena nozarē un to, ka tā pašlaik tiek apglabāta.