Valmieras novadā notikušas senioru domrades. Tās interesi raisījušas arī Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienības iedzīvotājos. 

Cempēniete Santa Paegle kārtējo reizi ieguvusi Latvijas čempiones titulu krosmintonā. Tagad Santa ir seškārtēja Latvijas čempione. 

Medus, vaska sveces, rokdarbi, šokolādes konfektes, ozolkoka dēlīši, dabīga kosmētika – plašs piedāvājums no vietējiem ražotājiem, lai savējos iepriecinātu ar tuvu mājām tapušām dāvanām.

«Veselas un veselīgas sabiedrības veicināšana Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienībā» ir projekts, kura laikā vietējie un viesi var piedalīties apkārtni izzinošos pārgājienos un attālinātās lekcijās, kur zinoši speciālisti skaidro veselīga uztura būtību. 

Uz «Liesmas» jautājumiem par mazākumtautību grupu iekļaušanos sabiedrībā un konkrēti par lietuviešu biedrības darbu kopējā kultūras telpā atbildes sniedza Valmieras lietuviešu biedrības priekšsēdētāja REGĪNA VALTENBERGA.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados visnotaļ latviskā vietā – Trikātas pagasta Tīreļpurvā blakus Salāniešu mājām – atrada lielus kūdras krājumus. 1953. gadā te sāka būvēt kūdras fabriku, uz Salāniešu zemes uzbūvēja ēkas kūdras fabrikas strādniekiem un uzsāka kūdras ieguvi. Strādnieki darbam kūdras purvā ieradās no Krievijas, galvenokārt no Novgorodas un Sanktpēterburgas apgabaliem. Jauno ciematu nosauca par Sedu. 1961. gadā tas kļuva par pilsētciematu, vēl pēc 30 gadiem Seda ieguva pilsētas statusu. Pirmsākumos Sedā strādāja un dzīvoja ap 4000 cilvēku, taču šī gada novembrī pilsētā bija deklarēti vien 1236 iedzīvotāji.

Pēc teritoriālās reformas pārmaiņas skārušas ne vien jaunizveidotā novada administrāciju, medicīnisko aprūpi un ekonomiku, bet arī kultūras nozari. Par to, kā tiks saglabāts kultūras mantojums un tradīcijas, šī saruna ar Valmieras Kultūras centra direktoru un Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāju TOMU UPNERU.

Stāsta Valmieras Jaunatnes centra «Vinda» jaunatnes lietu speciāliste SIMONA ŠMIDTE.

«Bāzes vieta jaunatnes lietām Valmierā ir Jauniešu māja, kas atrodas Mākslinieku ielā 2. Tur ikdienā uz vietas ar jauniešiem darbojas jaunatnes darbiniece Paula Vībāne. Jaunatnes darbinieks Jauniešu mājā nav tikai tāpēc, lai aizpildītu jauniešu brīvo laiku ar dažādām aktivitātēm, bet arī tāpēc, lai sniegtu jauniešiem atbalstu, risinot problēmas. Papildus brīvā laika pavadīšanai jaunieši, jaunatnes darbinieka atbalstīti, arī strādā pie projektiem. Jaunieši tiek rosināti iesniegt dažādus projektus gan vietējā mērogā, gan plašākā – valstiskā mērogā. Pagājušajā gadā Valmieras Jauniešu dome īstenoja divus projektus, kuriem piesaistīja papildu finanses projektu konkursos.

Deinstitucionalizācija (turpmāk – DI) ir vērsta uz neatkarīgas dzīves veicināšanu un sabiedrības radīto šķēršļu mazināšanu cilvēkiem ar invaliditāti, viņu pašnoteikšanās, līdzdalības un iekļaušanas iespējām. Līdz ar to personām ar invaliditāti ir jānodrošina iespēja vadīt un izvēlēties savu dzīvesveidu un dzīvesvietu, piekļuve pakalpojumiem, ko izmanto pārējā sabiedrība, un individuāls atbalsts, ja tāds ir nepieciešams, bet bērniem – iespēja izaugt ģimenē. DI ietvaros tiek plānota sociālās aprūpes iestādēs mītošo klientu vajadzību izpēte un individuālajām vajadzībām atbilstošas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība pašvaldībās, speciālistu apmācība jaunu pakalpojumu sniegšanā, kā arī dažādi citi pasākumi, lai pārtrauktu klientu ievietošanu institūcijās, piedāvājot alternatīvus pakalpojumus. Jāpiemin gan, ka sagatavot dzīvei sabiedrībā paredzēts tikai tos klientus, kuri, saskaņā ar novērtēšanas komisijas atzinumiem, būs spējīgi uzsākt patstāvīgu dzīvi ārpus sociālās aprūpes iestādēm.

Var dzirdēt jautājam: kāpēc agrāk nebija cilvēku ar invaliditāti? Vai tiešām bija bērni un jaunieši ar funkcionāliem traucējumiem? Vai kāds ar garīgās attīstības traucējumiem uzdrošinājās meklēt darbu? Tur jau tā lieta, ka neuzdrošinājās. Bet cilvēki ar invaliditāti dzīvoja – dzīvokļa četrās sienās, pansionātos, sociālās aprūpes centros. Pēc iespējas tālāk no sabiedrības acīm. Ir labi, ka Latvijas sabiedrība mainās. Mēs soli pa solim mācāmies pieņemt atšķirīgo, bet joprojām tāls ceļš mums ejams.