Vienīgajā 23. septembrī notikušajā ELVI florbola līgas vīriešiem spēlē FBK «Valmiera» Vidzemes Olimpiskajā centrā uzņēma turnīra debitanti un līderi vienā personā – FBK SĀC. Pirmo uzvaru jaunajā sezonā izcīnīja valmierieši, sagādājot viesiem pirmo zaudējumu – 10:3. Rezultatīvākais starp uzvarētājiem ar 5 (1+4) punktiem bija krievu leģionārs Pāvels Semjonovs.
Ar COVID-19 sadzīvojam no 2020. gada 3. marta, kad Latvijā tika reģistrēts pirmais saslimšanas gadījums. Pandēmija ar saviem ierobežojumiem un aizliegumiem ir būtiski mainījusi mūsu ikdienu, turklāt skaidrs, ka vismaz šajā ziemā neko labāku gaidīt nevaram.
Būt saprotošam, līdzjūtīgam, degt par kādu ideju ir cilvēcīgi. Cilvēks grib būt labs. Būtu nenormāli, ja tā nebūtu. Ir jautājumi, par kuriem Latvijas sabiedrība nekad nevarēs vienoties, bet šoreiz gribēju dalīties pārdomās – cik lepni varam būt, ka līdzcilvēki ar sirdi un savu naudas maku joprojām pieslēdzas otra atbalstam.
26. septembrī Valmierā, Vienības laukumā, notika svinīgā militāro mācību «Namejs 2021» aktīvās fāzes noslēguma ceremonija Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona karavīriem un zemessargiem.
Ar mūspusē pamazām pirmos asnus dzenošo ekoloģisko būvniecību, kad lielākas un mazākas ēkas top no Burtnieku pagasta Pidriķī gatavotiem sapresētu salmu paneļiem, uz priekšu neiet gluži ar tādu vērienu, kā sākotnēji bija iecerēts.
Tā par savu ikdienu «Burtnieka» sarunas biedrene. Lai kāds arī turpmāk būtu nu jau bijušā pagasta pārvaldes vadītāja amata nosaukums, pēc teritoriālās reformas, kad sešu pagastu Burtnieku novads jau iekļauts Valmieras novadā, pats galvenais, protams, ir cilvēks.
Šovasar Burtnieku, Matīšu un Vecates pagastos jau paveikti lieli darbi Burtnieka krastu labiekārtošanā, bet pludmales veidošana ciemata centrā, kā otrdien improvizētā reidā savām acīm pārliecinājās Burtnieks, vēl šomēnes turpinās.
Vidzemes Augstskola, atzīmējot 25 gadu jubileju, rīkoja konferenci. Tās dalībnieki bija aicināti nedaudz kavēties atmiņās par studiju gadiem Valmierā, bet svarīgāks bija konferences dalībnieku redzējums par Latvijas nākotni.
Par jautājumu, kas vismaz pāris tuvākos gadus, bet ticamāk, vēl jūtami ilgākā laika posmā ietekmēs visas Eiropas, tostarp arī Latvijas ekonomiku un politiku, strauji kļūst energoresursu cenu sadārdzinājums.
Krišjāņa Kariņa valdība vienojusies par 2022. gada budžetu, tostarp paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus – 696,8 miljonus eiro – virknei prioritāru pasākumu valsts drošības, veselības aprūpes, izglītības, iekšlietu un vēl citās jomās.