8. oktobra pēcpusdienā Valmieras Kultūras centrā notiks Ulda Stabulnieka piemiņas koncerts Nāk rudens apgleznot Latviju, kurā komponista skaistākās dziesmas izdziedās solisti Ieva Akuratere un Rolands Zagorskis, Latvijas Universitātes absolventu koris Jubilate (mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Juris Kļaviņš, kormeistari Guntars Felsbergs un Andris Mockus), Valmieras Kultūras centra jauktais koris Valmiera (diriģenti Mārtiņš Klišāns un Līga Ādamsone), Valmieras Kultūras centra jauniešu koris Skan (diriģentes Irēna Zelča un Liene Zvirbule), Valmieras Mūzikas skolas meiteņu koris SolLaRe (diriģente Irēna Zelča) un Siguldas pilsētas jauktais koris Spārni (diriģente Līga Ādamsone).

Sveicināti septembrī! Rūcamlapa pēc atvaļinājuma atpakaļ iknedēļas apritē. Jau šomēnes gaidāms pirmais nopietnākais Latvijas Gada auto 2017 testu brauciens, tad varēsim paraudzīt dažu labu jaunumu mūsu auto tirgū. Šoreiz tāds neliels izbrauciens pa Valmieras apkārtnes asfalta lielceļiem ar vācu autobūves klasiku — Audi. Tiesa, šim modelim gan ir tradicionāla 5 durvju hečbeka Audi A3 forma, taču saturs... Šis ir hibrīds Audi A3 E-tron jeb auto ar elektropiedziņu un benzīna dvēseli reizē. Šī patlaban ir dienesta automašīna CSDD Valmieras nodaļas priekšniekam Valdim Stiģim, viņš man arī laipni piedāvāja iespēju izbaudīt šo jauno tehnoloģiju kopumu.

Tie ir Imanta Ziedoņa vārdi Valtera Kaminska mūzikā: Latvijas vīru koru himnā Mūžu mūžos būs dziesma.

Par to priecājamies un ar to lepojamies ik reizi, kad kāds no mūsējiem ar saviem sasniegumiem mācībās, sportā, mūzikā, mākslā, uzņēmējdarbībā, politikā un citās nozarēs daudzinājis pilsētas vārdu valstī, Eiropā, pasaulē. Nupat atklātā Valmieras  pārstāvniecība galvaspilsētā ir vēl viens pierādījums virsrakstā liktajai frāzei.

Nesen Latvijas Banka (LB) samazināja valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 2% līdz 1,4%, kas nozīmē — 2016. gads būs gads ar zemāko izaugsmi kopš lielās krīzes laikiem. Savukārt bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs īpaši uzsvēra strukturālo reformu trūkumu, bez kurām tautsaimniecības nākotnes perspektīvas šķietas zīmējamas patumšās krāsās.

Iepriekšējā nedēļā «Liesmā» lasītais Jura Mūrnieka viedoklis «Lēnie un mēs paši» rosināja šajā lēnumā piebilst arī par kādu zaļu problēmu. Tā ir vēl viens no daudzajiem piemēriem, kas rāda, ka Latvija ne tikai nemācās no igauņiem, bet izteikti pretojas pat kaut kam jēdzīgam. Runa ir par dzērienu iepakojuma depozītu sistēmas ieviešanu, kas jau darbojas Igaunijā un Lietuvā, protams, arī vecajās ES valstīs.

Seši nepilngadīgie no Vjetnamas, kuri grupā nelegāli šķērsojuši Latvijas robežu, jau desmit dienas uzturas sociālās korekcijas izglītības iestādē «Naukšēni».

Pagājušās nedēļas nogalē J. Daliņa stadionā norisinājās nu jau devītās starptautiskās spēles bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām «Mēs varam».

Piektdien Liesma pabija Ķīpsalā, kur izstāžu kompleksā BT1 no trešdienas līdz sestdienai notika Baltijā lielākā tradicionālā pārtikas nozares izstāde Riga Food 2016. Šī bija no tām reizēm, kad reklāmā solītais tiešām atbilda redzamajam un izbaudāmajam. Bez steigas aplūkojot stendus abās izstāžu hallēs, pagāja pāris stundu. Vienā spīdēja lielās firmas no Latvijas un vēl daudzām citām kaimiņvalstīm, otrā dominēja mūsu pašu mājražotāju nacionālais kolorīts, sadalīts pa novadiem, un te nu gan Vidzemei, gan Zemgalei, gan Latgalei, gan Kurzemei bija savas rozīnītes, ko priekšā celt!

Iespējams, pirms pieciem gadiem, kad arī Rūjienas vidusskola saņēma piedāvājumu iekļauties pilsētas sadraudzībā ar Higašikavu Japānā, kāds pat neiedomājās, ka sadarbība izvērtīsies tik ilgtspējīga un ar gadiem tikai paplašināsies.