Kā informē Ceļu satiksmes drošības direkcija, 5. jūlijā Latvijā darbu sākušas pirmās 40 nacionālās elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas no kopējā līdz 2020. gadam plānotā 150 staciju tīkla. Jūlijā darbu sāks vēl 30 stacijas. Tās nodrošinās elektroautomobiļu pārvietošanās iespējas visā Latvijā. Staciju izmaksas paredzēts segt no VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija līdzekļiem.
Vēl pagājušajā nedēļā kāds acīgs braucējs mani informēja, ka autoceļā Valmiera – Cēsis esot uzstādītas brīdinājuma zīmes par fotoradaru, taču paša aparāta vēl nekur neesot. Piektdienas vakarpusē gadījās darīšanas dzimtajā pilsētā, tad nu pats savām acīm pārliecinājos, kur un kas uz šī ceļa briest...
Rūcamlapa jau ziņoja par gaidāmajiem jaunumiem automašīnu – angļu, t.i., ar stūri labajā pusē pielāgošanu Latvijas ceļu satiksmes prasībām. Kā zināms, ar 2018. gada 12. aprīļa grozījumiem Ceļu satiksmes likuma 10. panta 8. daļas 1. punktā no 2018. gada 1. novembra ir atcelts aizliegums Latvijā pastāvīgi reģistrēt transportlīdzekļus ar vadības ierīcēm labajā pusē, tādēļ izstrādātas transportlīdzekļu pielāgošanas prasības, kuras jāizpilda personai attiecībā uz transportlīdzekli ar vadības ierīcēm labajā pusē, kuru persona vēlas pastāvīgi reģistrēt Latvijā, bet nav uzskatāmas par transportlīdzekļa pārbūvi.
VITA DEVJATŅIKOVA ir «Euroaptieka» farmaceite, kura farmācijas jomā strādā jau trīspadsmit gadus.
Kamēr Latvija svinēja savā vēsturē vērienīgākos Dziesmu un deju svētkus, uz mūsu vispārējās aizrautības fona ir sākuši risināties liela mēroga notikumi, kuru sekām vajadzētu būt gatavām arī mūsu valsts augstākajām amatpersonām.
Reizēm arī populāros Latvijas televīzijas šovos kā vienu no konkursiem izmanto tā sauktos klusos telefonus, kad vienu ziņu, nolasītu priekšā, pa ķēdīti — katru atsevišķu informācijas nodošanu izspēlējot tiešsaistē no mutes ausī — viens otram nodod kāds pusducis dalībnieku. Galarezultāts, protams, ir krietni vien tāls no sākotnējā, taču nekādas nopietnas sekas tāpēc neuzmanīgajiem klausītājiem un ziņas tālākdevējiem nerodas, viss beidzas ar kopīgu izsmiešanos.
Pagājušajā piektdienā Valmieras bibliotēkā ar trim bieziem nesen iznākušās Jāņa Lancera grāmatas Būvniecība Latvijā 1918 - 2018 sējumiem ieradās divi vīri — viens no grāmatas veidotāja galvenajiem palīgiem Vidzemē Jānis Cunskis un Valmieras būvuzņēmuma Plastik vadītājs Oskars Bīriņš, kurš šo ļoti vērtīgo izdevumu dāvināja bibliotēkai. Dāvanu saņēma bibliotēkas direktores vietniece Svetlana Jodo. J. Cunskis īsos vārdos iepazīstināja ar grāmatas tapšanas procesu teju četru gadu garumā. Šajā laikā tika vākta un apkopota informācija, piedaloties ļoti plašam palīgu lokam. Ne visu izdevās pagūt laikā, arī šis tas no būtiskām lietām Valmieras celtniecības vēsturē tāpēc palicis ārpus kadra. Grāmatā ir arī apmēram 1200 būvnieku biogrāfijas, starp viņiem virkne jau aizsaulē aizgājušu mūspusē pazīstamu celtnieku un uzņēmumu vadītāju, kā arī kupls pulciņš pensionētu nozares profesionāļu, arī vēl šodien būvniecībā zināmu vīru. Būs interesanti par viņiem palasīt!
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) svinīgā ceremonijā godinājis darbiniekus, kuri palīdzējuši glābt un saglabāt cilvēku dzīvību. Viņu vidū arī mediķi un tehniskie darbinieki, kas strādā dienesta Vidzemes reģionālā centra Valmieras brigādē.
Abas šīs jaunās, uzņēmīgās sievietes sastapu Valmieras teātrī Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā. Viņu bizness kaut kādā veidā saistīts ar vakardienu, kuru šodien daudzi no mums piemirsuši. Taču, kā zināms, viss jaunais ir... Taču katrs gadījums ir īpašs, tāpēc visu pēc kārtas.
Kā Liesmu informē Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bīviņa, jūnija vidū jau otro reizi projekta Koksne un mēbeles ietvaros Vidzemes un Igaunijas pilsētas Veru uzņēmēji tikās izpētes vizīšu ietvaros. Šoreiz vietējos un pārrobežu interesentus uzņēma Latvijas mēbeļu ražotāji. Papildus pieredzes apmaiņai uzņēmēji apvienojās diskusijā par nozares aktualitātēm, secinot, ka vairāku problēmu pamatā ir nozares prestiža trūkums.