22. oktobra pēcpusdienā Valmieras Kultūras centrā notiks tautas deju kolektīvu koncerts Mēs — 3, jūs — 3. Koncerts ir Valmieras Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva Agrā rūsa iedibināta ikgadēja tradīcija, šogad tas norisināsies jau sesto reizi.

Otrdien Valmieras/ORDO basketbolisti jaunā Triobet BBL čempionāta pirmajā mačā bez problēmām apspēlēja ciemos atbraukušo Rakveres Tarvas. Mača izskaņā laukumā tika arī visi trīs mājinieku padsmitgadnieki, un katrs no viņiem — tāpat kā visi tovakar spēlē pabijušie mūsējie — atzīmējās statistikā ar punktu guvumu.

Nedēļas nogalē Valmieras hokejisti atzina HK Tukums vienības pārākumu ar 0:5. Pirmais sausais zaudējums šosezon, bet rādītais sniegums nebūt neatbilda spēles gaitas ritējumam.

Latvijai ir nekam nederīgs reemigrācijas plāns, bet nav ekonomiskā plāna, kas ne tikai ļautu latviešiem atgriezties un strādāt dzimtenē, bet kas neaizbraukušos šeit noturētu. Reemigrācijas plāns pirms gadiem trim tika tautās laists ar tādu pompu. Notika konferences, ministri un pašvaldību vadītāji steidza uz Īriju un Angliju, lai runātu ar tautiešiem. Tautieši jau toreiz teica, ka uzrakstītajai špargalkai netic, bet Latviju, kas nu vēl glabā, tas glabā sirdī. Papētīju, ka medijos pēdējā gada laikā šis plāns vairs pieminēts tikai Brexit sakarā.

Idejas, kā strādāt labāk, neprasot par to papildu naudu, ir retums. Tāpēc esmu gandarīts par Kultūras ministrijas priekšlikumiem, kas ir atbilde uz mūsu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas prasību pilnveidot integrācijas politikas finansējuma un pārvaldības modeli, lai viena roka zina, ko otra dara. Tā var raksturot komisijas trešdienas sēdes rezultātu.

Uzskatu sevi par zaļi domājošu normālā līmenī. Bez ekstrēmisma gan, tāpēc man nav dzīvības vai nāves jautājums stiept no veikala pirkumus nedraudzīgajā polietilēna vai draudzīgajā linaudekla maisiņā. Tāpat esmu visai skeptiski noskaņots pret parasto kvēlspuldžu nomaiņu ar modīgajām un, protams, krietni vien dārgākajām spuldzītēm — manuprāt, šo ES energokomisāra Piebalga savulaik uzsvērti reklamēto pasākumu iepriekš tā kārtīgi visos līmeņos bija lobējuši LED un visādu citādu taupīgo lampiņu ražotāji. Izdeg, mīļie, arī tās jaunās spuldzītes, par to teju mūžīgo dzīvi ir krietni vien pārspīlēts...

Karjeras nedēļas ietvaros šonedēļ daudzviet Valmierā notiek ar jauniešu karjeras iespējām saistīti pasākumi.

Viens no tādiem vakar norisinājās arī Vidzemes Augstskolas Cēsu ielas korpusā. Mazliet netradicionālā veidā paspēlējoties ar atvērto durvju dienu formātu, šurp jauniešus aicināja erudīcijas piedzīvojumu spēle «Mazā Vistērija».

Mēbeles no bankrotējušām viesnīcām, biroja mēbeles no klientus zaudējušiem uzņēmumiem, interjera priekšmeti no restorāniem, iepirkumu maisiņi un manekeni no durvis slēgušiem veikaliem — sortiments, ko piedāvā veikalos «Labās mantas».

Vairāk nekā 60 Rūjienas novada un plašas apkaimes graudkopju kooperatīvā sabiedrība «Daiva» ar graudu pirmapstrādi, pārstrādi un realizāciju nodarbojas kopš 1993. gada. Visus šos gadus ir mērķtiecīgi modernizēta ražošanas bāze «Kalntemekās», lai raitāk un kvalitatīvāk spētu sniegt kaltes pakalpojumus biedriem. Sava veida dzinulis kooperatīva attīstībā arvien ir bijusi biedru izaugsme, viņiem palielinot sējumu platības, apgūstot modernākās graudkopības tehnoloģijas un arī uzkrājot pieredzi agronomijā. Līdz šim biedri bijuši arvien soli priekšā kooperatīva tehniskajam varējumam, tagad situācija mainījusies — «Daiva» beidzot panākusi savējos. Par 2016. gada sezonas īpatnībām un ieguvumiem «Liesmai» stāsta LPKS «Daiva» valdes priekšsēdētājs ARNIS ĶIBERS.

Jau vairākus gadus Rūjienas novada pašvaldība pavasaros izsludina projektu konkursu «Iedzīvotāji veido savu vidi». Uz domes finansiālo atbalstu var pretendēt biedrības, nodibinājumi un arī fizisku personu neformālas grupas. Atbalstu parasti saņem sabiedriska labuma projekti. Ir klāt rudens, kad Rūjienā izvērtē šovasar šā konkursa projektos paveikto. Arī «Liesma» devās to aplūkot.