Gaidot Ziemassvētkus, varam būt radoši un telpu, galda noformējumu veidot paši.

Pašlaik Vidzemes slimnīcas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā ārstējas pieci paši mazākie pacienti. Viņi aug, attīstās un pirms Ziemassvētkiem dosies mājās. Saruna par medicīnas iespējām un bērnu dzīvotgribu ar nodaļas virsārsti ILZI EGLĪTI.

Katram no mums ir savs brīvā laika hobijs un vaļasprieks — vieniem tā ir kolekcionēšana, sportošana, makšķerēšana, ceļošana vai dārzkopība, citiem savukārt pašdarbība vai kulinārija. Valmieras bērnudārza «Buratino» audzinātājas, vadītājas vietnieces audzināšanas darbā INETAS VANAGAS nedēļas nogales nu jau daudzu gadu garumā paiet, atraktīvi vadot dažādus pasākumus un kāzas. Par Inetas neskaitāmām pārvērtībām notika mūsu saruna — sprīdi pirms viņas došanās ciemos pie lieliem un maziem latviešiem Minsterē.

Rudais runcītis Kukī ir laimīgs savās jaunajās mājās un mīļajiem saimniekiem dāsni dāvā prieku. Viņš ir krietni paaudzies un jau ieguvis kārtīgam kaķim nepieciešamo pašapziņu. Nevar zināt, kāds būtu Kukī liktenis, ja uz patversmi draugu noskatīt neatnāktu Artūrs.

Šoreiz, 2017. gada pēdējās Vīru lietās, piedāvājumā nevis fundamentālas lietas, bet gan dažs labs sakasnītis. Sākšu ar kādu nelielu sadzīvisku uzlabojumu, kuru laikam visvairāk spēs novērtēt tie, kuriem nav plašas privātmājas ar lielu vai ļoti lielu virtuvi, bet jāiztiek ar blokmājā šim nolūkam atvēlētajiem ļoti jau kompaktajiem kvadrātmetriem, kuros jāsatilpst gan cepšanas/vārīšanas ierīcēm, gan santehnikai, gan ēdamgaldam, gan... Tad nu virtuves platība ir tāda, ka pilnīgi un galīgi jāaizmirst par tādu izvirtību kā trauku mazgājamā mašīna, tāda, kurā optimāli jāizmanto katrs kvadrātcentimetrs.

Ar labiem panākumiem LBL2 čempionāta B grupā turpina cīnīties Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas basketbolisti. Aizvadītajās nu jau 12 spēlēs studenti izcīnījuši 10 panākumus. Kaut arī otrā riņķa pēdējā mačā Rīgā pašā galotnē tika piedzīvots zaudējums, pirms tam vairākas valmieriešu uzvaras bijušas ar īsti graujošiem rezultātiem pretinieku komandām. Lūk, dažas pēdējās mūsējo spēles skaitļos!

Vairākas sacensības rudens sezonā aizvadījuši Valmieras peldētāji, izcīnot medaļas un uzrādot vairākus Valmieras un sacensību rekordus. Tā 13. oktobrī Jūrmalā Latvijas jaunatnes čempionātā (2005. g. dz. un jaunākām meitenēm un 2004. g. dz. un jaunākiem zēniem) 100 m peldējumā uz muguras ar jaunu sacensību un Valmieras rekordu zēniem līdz 14 g. v. finišēja Kristaps Miķelsons – 1:04,33, savukārt 4x50 m kombinētajā stafetē bronzas godalgas Kristapam Miķelsonam, Redam Rullim, Raineram Zviedrim un Ralfam Grīnliņam – 2:19,32.

Salīdzinot Latvijas vieglatlētikas veterānu asociācijas (LVVA) 2016. gada konkursa rezultātus, kur Māris Bemers izcīnīja 1. vietu lodes grūšanā, Valdis Blūms — 1. v. šķēpa mešanā un Jānis Zagorskis 2. v. šķēpa mešanā, šogad mūsu veterānu skaits, kuri apbalvoti, ievērojami palielinājies.

Otrdienas vakarā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) mītnē Lozannā pieņemtais lēmums Krievijas sakarā ir ļoti būtisks olimpiskajai kustībai. Krievijas pilsoņi ziemas spēlēs Dienvidkorejā pēc diviem mēnešiem varēs startēt tikai zem Olimpiskā karoga kā Olimpiskie sportisti no Krievijas un uzvaras gadījumā, skanot olimpiskajai himnai, nevis PSRS himnai ar federalizētiem vārdiem, nevarēs redzēt mastā Krievijas Federācijas standartu. Un startēt Phjončhanā varēs tikai tie Krievijas sportisti, kuri būs kristāltīri skrupulozās dopinga provēs un kuri nebūs bijuši Soču dopinga grēkāžu sarakstos, tikai SOK noteiks to personālu, kas varēs palīdzēt Krievijas sportistiem. Vēl bariņš ietekmīgu Krievijas sporta funkcionāru izmesti no SOK amatiem, viņiem uz mūžu liegta dalība olimpiskajā kustībā.

Valsts svētku dienās gadījās satikt kādreizējo valmierieti, kas tagad mīt Smiltenē, kur iztikšanu pelna, lielveikalā griežot gaļu. Kad bijām apsprieduši, kāpēc pazūd miljoni, bet cietumā par to neviens nesēž, kolorītais vīrs, kas krietnus gadu strēķus pastrādājis arī ārzemēs un kam pēc vārda kabatā nekad nav bijis jāmeklē, situāciju valstī skaidroja īsi un kodolīgi — tāpēc, ka Latvijā jau kopš neatkarības atjaunošanas augstākās aprindas strikti ievērojušas principu maksā mazāk, dzīvo labāk.