Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrība «Trusis un citi» savus biedrus nozares mērķtiecīgai attīstībai  vieno un skolo kopš 1995. gada, bet no 2000. gada biedrība ir uzņemta Eiropas trušu, mājputnu, baložu un jūrascūciņu audzētāju asociācijā. Lai gādātu par kvalitatīvu, perspektīvu truškopību, nepieciešams ne tikai pareizs pamats — ciltsdarba izkopšana, bet arī zināšanas. Tādēļ biedrība regulāri rīko seminārus un izstādes. Tāda nesen divas dienas notika Vaidavā. Arī «Liesma» tur pabija, tādēļ  piedāvājam ieskatu  redzētajā.

Valsts svētku priekšvakarā Cēsīs Vidzemes koncertzālē tika ielūgti Latvijas skolu direktori un skolotāji, kuru kolektīvi izvirzījušies Draudzīgā aicinājuma fonda reitingu TOP 3. Godināto vidū bija arī Mazsalacas vidusskola, kas 195 pilsētu skolu konkurencē kopvērtējumā ierindojusies 17. vietā, visaugstāko rezultātu sasniedzot latviešu valodas centralizētajā eksāmenā — 2. vieta.

Mūzikas, vārdu un tērpu rotaļu dzīpari Rencēnu kultūras namā Lāčplēša spēka un tuvojošās valsts dzimšanas dienas gaismā iemirdzējās 12. Ziemeļvidzemes tautas muzikantu saietā, ļaujot pasmelt dažādiem kolektīviem citam no cita, savukārt klausītājiem — kultūras telpā iekoptās vērtības. Visus šos gadus dziedošos un muzicējošos ļaudis kopā aicinājusi Rencēnu folkloras kopas «Rota» vadītāja Irēna Garā.

Trīs gadus Māra pavadījusi Ķīnā, strādājot studentu praksē medicīnas klīnikā pie izpētes darba par jaunas metodikas izstrādāšanu insulta slimnieku asinsspiediena ārstēšanā, kā arī apgūstot tradicionālās akupunktūras metodi un specifisko sjin nao kai cjiao (xing nao kai qiao) metodiku, kas tiešā tulkojumā no ķīniešu valodas varētu skanēt kā smadzeņu atmodināšanas un noslēgto atveru atvēršanas metode un ir efektīvs līdzeklis insulta seku novēršanā un normālas ķermeņa darbības  atjaunošanā.

Vidzemes slimnīcā atklāts jaundzimušo dinamiskās novērošanas kabinets.

Kabinets bijis ļoti nepieciešams, lai kvalitatīvāk un vēl drošāk speciālisti — neonatologs, fizioterapeits, audiologopēds — varētu veikt priekšlaikus dzimušā bērniņa kārtējo apsekošanu. Līdz šim regulārajās atrādīšanās reizēs mazie skatīti turpat nodaļā.

Nu jau esam pieraduši, ka teju vai ik dienu pa kādam politiķim pamanās iekulties skaļākā vai klusākā skandālā, dodot vielu pārsvarā bezjēdzīgiem viedokļu līderu spriedelējumiem par godaprātu, ētiku un dubulto morāli. It kā paši būtu kristālskaidri vai vismaz balti un pūkaini. Pirms kādu karināt pie lielā zvana, vajadzētu atcerēties, ka politiķis ir tāds pats mirstīgais ar saviem niķiem, stiķiem un vājībām, tikai kā publiskai personai tam uzkrauts daudz lielāks atbildības slogs, padarot viņu daudz neaizsargātāku un ievainojamāku. Un šajā kontekstā daudz taisnīgāk būtu runāt nevis par amatpersonu, bet par sabiedrības dubulto morāli.

Pirms svētkiem tik daudz sanāca rakstīt par stipriem cilvēkiem,  labu domu domātājiem un labu darbu darītājiem. Priekšā advente, Ziemassvētki, un atkal cilvēkos gribēsies meklēt gaišumu. Tumšs laiks, kas tūlīt tiks ietīts vismaz mākslīgās gaismiņās, un cilvēkos modīsies domas par iespējamām pārmaiņām, ja ne šodien vai rīt, tad nākamajā gadā. Galu galā decembris vienmēr ir tas atskaites slieksnis, kad gribas cerēt, ka viss reiz mainīsies uz labu. Pats mainīsies, un tad arī viss pārējais. Taču, ja vakar man bija lepnums par cilvēkiem un valsti, tad šodien salasījos par tiem, kas liek tikai kaunēties un nesaprast: kā visa šī draza iespējama Latvijā? Cilvēki, vēlot iepriekšējās Saeimas, gribēja dzīvot sakārtotā, tiesiskā valstī, kur tiešām būtu tas viens likums un viena taisnība visiem. Naivi, vai ne?

Jau septiņpadsmito reizi ar apbalvojumiem «Goda valmierietis» un «Gada valmierietis» Valmieras dome Kultūras centrā pateicas savējiem, kuru darbu atzinīgi novērtējusi sabiedrība. Pēdējos gados šo titulu saņēmējus sveic Latvijas valsts svētkos, pirms tam gaišās sveču liesmiņās latvju rakstos krāšņi iemirdzas Valmieras centrs.

Ierasts īpaši sveikt bērnus, kas piedzimst gada pirmajā dienā, lielākajos svētkos. Vidzemes slimnīcā ar milzīgu lepnumu sagaidīts arī šajā gadā 1000. dzimušais mazulis.

Sarkanbaltsarkani karogi, puķes un iedegtas sveces valsts svētkos Dīvala kapos. Tur balto krustu aleja vēsta par puišiem un vīriem, kuri dzīvību atdeva, lai pasludinātā valsts būtu neatkarīga.