«Maija saule noglāsta mani maigi, un es zinu, Latvija, tās ir tavas plaukstas.»

Neatkarība valstij neapšaubāmi ir laba lieta, faktiski pati galvenā. Bez citām jaukām izdevībām tā dod arī iespējas pašiem savā zemē saimniekot. Un šajā ziņā mums kaut kas nesanāk jau no sākta gala. Nu, vismaz salīdzinot ar pašiem tuvākajiem kaimiņiem, kuri tāpat kā mēs izbaudījuši visus PSRS labumus. Brīvībā taču no Maskavas ietekmes izsprukām un neatkarīgu valsti pasludinājām gandrīz reizē, tad nu puslīdz vienādiem vajadzētu būt arī Latvijas un Igaunijas neatkarības gados gūtajiem panākumiem. Diemžēl būtiskākie cipari un arī daudzu lietu kārtība abās valstīs rāda, ka zaudējam ziemeļu kaimiņiem un valsts budžeta ziņā — tā nopietni.

Valmieras 5. vidusskolas 4.a klases bērnu mīlestības vārdi LatvijaiLatvija ir brīva valsts. Latvija man mīļa, jo tajā esmu piedzimis. Man patīk Latvija, es tajā dzīvošu līdz mūža galam.Krists LānsKas ir mana Latvija? Tā ir skaista zeme. Dabā vari redzēt lielāko skaistumu. Tās kultūra ir senāka nekā daudzās citās valstīs. Arī tās vēsture man liekas interesantāka par citu zemju zināmo vēsturi.  Latvija man ir pērle, mans zelta gabals. Mana Latvija!Herberts Vilhelms Fimbauers

Svētdien, 8. maijā, Valmierā, Leona Paegles ielā 10, visas dienas garumā ar bezmaksas pasākumu Atvērto durvju diena atklās Vecpuišu parka vēsturiskā paviljona atjaunoto ēku un tās galveno ieguvumu — multifunkcionālo koncertzāli «Valmiera». Iespaidīgo dāvanu Latvijai un vispirms jau visu paaudžu valmieriešiem ir sarūpējis MAIKLS BRAISS, kuru vairākus gadus zinājām kā vienu no mūspuses lielākajiem graudkopjiem.

Līdz ar pavasara atnākšanu sarosījies arī banku bizness. Uzņēmējdarbības smagsvari paši kaut kā tiek galā, savukārt mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU) bieži vien pietrūkst informācijas, kur un kā var dabūt aizdevumu. Liesma mēģina risināt šo problēmu, tāpēc šoreiz viešņa — Citadele banka mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja IEVA VĒRZEMNIECE.

Zemnieku saimniecības «Zilūži» pirmsākumi meklējami tālajā 1993. gadā, kad tās dibinātājs Andris Grasbergs sāka saimniekot ar divām govīm un septiņiem hektāriem zemes. Pēc 16 gadiem saimniecību nu jau ar 70 slaucamām govīm un 120 hektāriem zemes no tēva pārņēma Jānis, un pašlaik «Zilūži» izveidojusies par modernu, jaudīgu un arvien perspektīvu saimniecību.

Pēdējos gados Rubenes ciema cilvēki pārsteiguši vairākkārt — arī aizvadītā sestdiena bija īpaša: Rubenes skolas zāle bija skatītāju pārpildīta un nācās klasēs pat meklēt papildu krēslus, un zāles skatītāju rekords, pirmo reizi sapulcējot pāri par simt divdesmit apmeklētāju uz pašdarbnieku pasākumu, ir pārspēts. Tik daudz interesentu bija sapulcinājis vienkopus emocionāli vienojošs notikums — ciema amatierteātra Volatus pirmā pirmizrāde. Intrigu sakāpināja arī ziņa, ka izrādes autore ir pašu cilvēks — medicīnas māsiņa ar kosmētiķes pieredzi Larisa Merca, kura jau sen kļuvusi par īstenu rubenieti. Bet uz skatuves — ikdienā sastaptie un iepazītie savējie, kuriem pievienojušies aizrautīgi cilvēki no Valmieras, Kocēniem, Vaidavas.

Rīdzinieks RODRIGO KRŪMIŅŠ jeb Rodža, kā viņu iesaukuši draugi, jau trešo gadu mācās Valmieras Viestura vidusskolas teātra klasē. No galvaspilsētas ieradies Valmierā, Rodrigo lidinājās pa gaisu, taču, gadiem ejot, uzkrājis pieredzi un tagad stabili turas virs zemes. 6. maijā pl. 18 Valmieras Viestura vidusskolā ikviens interesents aicināts noskatīties Rodrigo jauniestudējumu Saldie sapņi.    

Publicēta informācija, ka Burtnieku novadā Lielajā Talkā talcinieki rosījušies arī pie Sīmanēnu  svētozola.  Nopriecājos, ka arī mūsu pusē kāds atsaucies uz dižkoku sarga Gunta Eniņa aicinājumu par godu Latvijas simtgadei sakopt dižozolus. Taču izrādās, ka todien talkots vien ozola pakājē, Gaujas krastā būvējot tiltiņu un veidojot  trasi skrējējiem,  gājējiem.

Vērojot mežu, kurā veikta kailcirte, uzmanību piesaista tur atstātie nenozāģētie koki. Šādu koku  saglabāšanu, lai veicinātu dabas daudzveidību, pieprasa normatīvi. Tajos noteikts, ka meža īpašniekam, veicot mežu ciršanu, katrā hektārā jāsaglabā vismaz 5 dzīvotspējīgi galvenās audzes resnākie koki, kā arī liela izmēra 4 sausie koki. Aizsargājamās dabas teritorijās dzīvotspējīgo atstājamo koku skaits var būt noteikts vēl lielāks. Piemēram, Gaujas nacionālā parka teritorijā šādi  lielākie koki uz vienu hektāru jāsaglabā vismaz 10.