Latvijai ar velosipēdu var apbraukt apkārt 23 dienās. Tas nav viegli, bet interesanti gan, un cilvēki ir viesmīlīgi. Apmēram tāda ir Vidzemes Augstskolas studenta, tūrisma entuziasta un gida Toma Treimaņa atziņu esence — pēc tam, kad viņš augustā kopā ar trim domubiedriem studentiem to izdarīja. Nedēļas nogalē Toms par grupas ideju, ceļu On The Border un domām tajā stāstīja interesentiem Valmieras Tūrisma informācijas centrā.
Sākoties jaunajam mācību gadam, vairāki Latvijas jaunie piensaimnieki devās ceļā uz Beļģiju, lai piedalītos Eiropas jauno piensaimnieku skolā. Latvijas komandu noorganizēja biedrība «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija». Mūsu valsts komandas sastāvā bija Anna Ludriksone no z/s «Kūdras» Mazsalacas novadā, Egils Rutkovskis no z/s «Vītoliņi» Beverīnas novadā, Gints Grandbergs no Auces novada, kā arī divi Gulbenes novada pārstāvji — Līna Berga un Mārtiņš Bitenieks.
Rūjienas vidusskolā otro mācību gadu ieviests jauns mācību procesa nodrošināšanas modelis — pirmajā gadā tikai sākumskolā, šajā mācību gadā arī pamatskolas posmā, kad divās paralēlklasēs strādā trīs skolotāji.
Par šobrīd aktuālāko — sarunā ar Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāju JĀNI BAIKU.
Valdorfpedagoģijai vienmēr kāds piekritīs un kāds to noliegs, bet pasaulē šī virziena skolas un bērnudārzi darbojas jau gandrīz gadsimtu. Latvijā ir trīs valdorfa skolas: divas Rīgā, viena Ādažos. Arī tās, spītējot priekšstatiem, attīstās jau gadsimta ceturksni.
Nodibinājums «Dzivniekupolicija.lv» ir izstrādājis un atkārtoti iesniedzis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai priekšlikumus pārmaiņām likumprojektā «Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā». Priekšlikumu mērķis ir rosināt atbildīgu sabiedrības attieksmi pret dzīvniekiem un veicināt dzīvnieku saimniekiem maksimāli ērti veicamu dzīvnieku apzīmēšanu (čipošanu), kas ir obligāta visā Latvijā.
Valsts sociālās aprūpes centra «Vidzeme» filiālēs sākusies klientu izvērtēšana, lai valstī sekmētos deinstitucionalizācijas (DI) process.
Oktobra pirmā svētdiena mūsu valstī ir Starptautiskā jeb Pasaules skolotāju diena. To gan skolās parasti svin nedaudz iepriekš, jo svētdienas ir brīvas gan sveicējiem, gan sveicamajiem. Interesanti, ka pasaulē nav vienota datuma Skolotāju dienai. Tā mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši to atzīmē 5. oktobrī, ķīnieši Konfūcija dzimšanas dienā — 28. septembrī.
Skolas bērniem un jauniešiem pārmetam: maz kustas, nesporto, stundām ilgi sēž internetā, katru mīļu brīdi, acis nepaceldami, iegrimst mobilajos telefonos, spēlē spēlītes. Liela taisnība. Ārsti pamatoti satraucas. Dators vilināt vilina, bet, kā novērojusi vidusskolniece, kura mēnesi dzīvojusi vācu ģimenē, tur ar šo tradīciju tiekot galā viegli — pēcpusdienā, kad jāpilda mājas darbi, un ap vienpadsmitiem vakarā vecāki bez vārda runas internetu atslēdz, jo, lai nākamajā dienā pusaudzis vai jaunietis skolā varētu produktīvi strādāt, ir kārtīgi jāizguļas.
Kādas tendences mēs redzam no ZZS valdības darbošanās? Viņi ir badā, un akūti trūkst valsts naudas, bet kam trūkst? Grib celt algas policistiem, skolotājiem, mediķiem? Nē! Grib remontēt ielas, ceļus, tiltus? Nē! Naudas trūkst, lai trekni dzīvotu, kā līdz šim, gan galms, gan viņu sulaiņi! Mēs neredzam nekādas aktivitātes taupīšanas pasākumiem, valsts pārvaldes aparāta samazināšanai, Saeimas deputātu un ierēdņu bonusu apcirpšanai... Tur klusums, viss kārtībā!